Lato Lapsa - Kampējs

Taču lieliskie rezultāti nemazināja vadības vēlmi "ar 2 miljonu USD investīcijām pamatkapitālā piesaistīt Lielbritānijas firmu Henstridge Investments Ltd , bet 0,8 milj. USD segt pašiem no savas darbības". Sapulci vadīja Andris Šķēle un ne ar vienu izbrīna saucienu — vismaz spriežot pēc sapulces protokola — nereaģēja, kad tika apgalvots, ka "specializētas investīciju firmas pozitīva īpatnība ir tā, ka tās neprasa tiesības aktīvai uzņēmumu pārvaldei, bet tikai zināmas garantijas gūt peļņu virs viņu valsts banku depozītu likmes".

Rezultātā tika pieņemts lēmums Rīgas vīniem palielināt pamatkapitālu par miljonu latu un "ārzemju investīciju kompānijai Henstridge Investments Limited atļaut iegādāties pirmā akciju laidiena pirmās kārtas akcijas 200 000 Ls apmērā 1994. gadā ar tūlītēju nomaksu naudā, vienlaicīgi liedzot citiem akcionāriem uz šo akciju daļu pirmpirkuma tiesības". Savukārt 1995. gada jūlijā Rīgas vīnu padome (par kuras priekšsēdētāju 1994. gada decembrī bija apstiprināts Andris Šķēle) nolēma Henstridge Investments dot tiesības uz vēl 10 tūkstošiem akciju par 400 tūkstošiem latu, bet tikpat daudz atvēlēt arī Latvijas vīniem .

Kas tad bija šī Menas salā reģistrētā "specializētā investīciju firma" un "ārzemju investīciju kompānija", kura pretēji sākotnējiem apgalvojumiem jau 1996. gadā bija kļuvusi par Rīgas vīnu lielāko akcionāri ar 41,7% akciju ( Latvijas vīniem — 40,4%)? Divus gadus vēlāk, 1998. gadā mēs uzņēmuma gada pārskatā atrodam jau šādu ierakstu: " Ave Lat grupai pieder 100% ieguldījums Henstridge Investment Limited ."

Vai tā būtu kāda kļūda? Vai tad nu tiešām tā varētu būt tā pati "ārzemju investīciju kompānija"? Lūk — paskaidrojumi Ave Lat grupas gada pārskatos. Vienā: "Koncerns ir iegādājies 100% īpašumtiesību uzņēmumā Henstridge Investments Limited . Šis ieguldījums finansēts ar aizņēmumu USD 6 000 000 apmērā." Otrā: "1999. gada 10. aprīlī starp AS Ave Lat grupa un Henstridge Investments Limited tika noslēgts akciju apmaiņas līgums, kura rezultātā par Henstridge Investments Limited piederošo AS Rīgas vīni akciju īpašnieci kļuva AS Ave Lat grupa ." Vēl citviet Ave Lat grupas dokumentos detaļas nedaudz atšķiras: "1999. gada 13. maijā starp AS Ave Lat grupa un Henstridge Investments tika parakstīts akciju apmaiņas līgums, kā rezultātā AS Ave Lat grupa ieguva savā īpašumā Henstridge Investments piederošās AS Rīgas vīni akcijas." Taču būtība vienalga skaidra — "specializētā investīciju firma" un "ārzemju investīciju kompānija", šķiet, izrādījās laikam taču ne īsti ārvalstu un arī specializējusies galvenokārt tikai konkrētu cilvēku interešu nomaskēšanā.

Savukārt pēdējo punktu bijušā šampanieša kombināta brīnumainajās pārvērtībās pielika Latvijas balzama akciju paketes izsole 1998. gada 10. janvārī, kad sīvā cīņā ar Ventspils uzņēmējiem to par gandrīz 5,15 miljoniem latu iegādājās neviens cits kā Rīgas vīni . Savukārt vēl gadu vēlāk — 1999. gada 11. maijā tas pats Latvijas balzams "no mazākuma akcionāra" jau iegādājās atlikušos 33 procentus Rīgas vīnu akciju...

Taču atšķirībā no citiem krāšņiem pri(h)vatizācijas gadījumiem šajā stāsts nebeidzas, un vainīgais ir skaidrs — visos laikos neērtā Valsts kontrole, kurai 1998. gadā bija ienācis prātā pārbaudīt šampanieša kombināta privatizācijas procesa likumību. Tā pati Valsts kontrole, kurai mūsu galvenais varonis deviņdesmito gadu beigās kādā intervijā labi nojaušamu iemeslu dēļ veltīja šādus vārdus: "Ziniet, es negribētu nevienu lietu, ko ir pārbaudījusi Valsts kontrole, vispār komentēt un neiesaku jums uz to vispār balstīties." Kādēļ? "Tādēļ, ka tur nav bijuši speciālisti, viņu nav, un viņi tur tuvākajā laikā arī nebūs," skanēja sakaitinātā atbilde. Un ne bez pamata: pilnie atzinumu teksti atrodami šīs grāmatas pielikumos, taču, ja īsi, Valsts kontrolei izrādījās daudz kas sakāms gan par Andra Šķēles vadītās privatizācijas komisijas apstiprināto "pareizo" kombināta privatizācijas projektu, gan par uzņēmuma vērtējumu, gan par privatizācijas procesu kopumā, gan par akciju apmaksu.

Saistībā ar privatizācijas projektu Valsts kontrole norādīja kā uz jau zināmiem, tā arī jaunatklātiem pārkāpumiem: pirmkārt, "attiecīgā īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas komisijas locekļi nedrīkst būt privatizācijas projekta autori. V. Kokars vienlaikus ir privatizācijas projekta autoru grupas vadītājs un VRVŠK Privatizācijas komisijas loceklis"; otrkārt, privatizācijas projektā neatbilstoši [..] likuma prasībām iespējamo 52% kapitāla daļu iespējamo pircēju vietā paredzēts realizēt konkrētiem saimnieciskiem partneriem"; treškārt, "privatizācijas projekts neparedz kapitāla daļu pārdošanas kārtību, nenosaka akciju veidus un to proporcijas, kā to nosaka [..] likums"; ceturtkārt, "projektā nav noteikti termiņi, kādos veicami maksājumi par akcijām un pirmā iemaksa, kā to nosaka ar 30.12.1992. LR MP lēmumu Nr. 562 apstiprinātā valsts (pašvaldības) īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projekta parauga 2.9. punkts"; piektkārt, projektā "netiek risināta valsts īpašuma (akciju) privatizācija (pārdošana) atbilstoši 16.06.1992. likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību".

Savukārt trīs citas rindkopas no Valsts kontroles atzinuma ir tā vērtas, lai tiktu citētas pilnībā:

"Saskaņā ar 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību" 9. pantu "Maksāšanas līdzekļi un kārtība": sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības tiesības pirkt par sertifikātiem jebkuru privatizējamo īpašuma objektu, izņemot īpašuma objektus, kurus pārveido uzņēmējsabiedrībās un kuru apstiprinātajā privatizācijas projektā par sertifikātiem pārdodamā kapitāla daļa nav mazāka par 25 procentiem. Saskaņā ar trešo apakšpunktu sertifikātu īpašniekiem, kuri vēlas izmantot priekšrocības tiesības, jāpiesakās mēneša laikā no apstiprinātā privatizācijas projekta publicēšanas dienas. EM informācija par apstiprināto VRVŠK privatizācijas projektu saskaņā ar minētā likuma 7. panta prasībām netika publicēta ne "Latvijas Vēstnesī", ne "Rīgas Balsī".

Lai gan VRVŠK privatizācijas projekts neatbilst iepriekš minētajām tiesību aktu normām un to nav izskatījusi LR ZM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisija, tomēr 19.08.1993. LR EM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas sēdē (protokols Nr. 19) nolemts atbalstīt LR LM 21.07.1993. lēmumu (pavēle Nr. 373) "Par VRVŠK privatizācijas projekta apstiprināšanu" (Komisijas priekšsēdētāja vietnieks A. Tiknuss, viņš arī VRVŠK privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks) ar nosacījumu, ka privatizācijas projekta autori papildinās privatizācijas projektu, saskaņā ar EM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas 19.08.1993. slēdzienu.

19.08.1993. EM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas slēdzienā norādīts, ka nav ievērotas 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 2. panta prasības un komisija uzskata, ka privatizācijas projektu var atbalstīt ar nosacījumu, ka to papildina un papildinājumus iesniedz atkārtotai izskatīšanai. Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 6. panta 6. punktu privatizācijas projektu var apstiprināt ar zināmiem nosacījumiem. Ja šie nosacījumi līdz noteiktam termiņam netiek izpildīti, projekta apstiprinājums zaudē spēku. 01.09.1993. VRVŠK direktors V. Kokars iesniedz VRVŠK privatizācijas projekta papildinājumus, kuros nav izdarītas izmaiņas privatizācijas projektā atbilstoši 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 2. panta prasībām, bet tikai izdarīts solījums, ka panta 2. prasību izpilde tiks izdarīta pēc kombināta privatizācijas komisijas slēdziena, nenorādot konkrēti. Tomēr 06.09.1993. EM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas sēdē nolemts atbalstīt VRVŠK privatizācijas projekta papildinājumus, kuri iesniegti 01.09.1993..."