Lato Lapsa - Kampējs

Tāpat viena lieta — zināt, kādi naudas līdzekļi ir uzņēmuma rīcībā, kāda ir tā peļņa un produkcijas noieta perspektīvas, bet cita — zinātniski un pamatoti, tā, lai nevienam neienāk prātā ko apstrīdēt, novērtēt uzņēmumu un noteikt tā privatizācijas cenu. Viens no vērtētājiem, kas tā vai citādi piedalījies gandrīz visu privatizējamo pārtikas rūpniecības uzņēmumu vērtēšanā, ir tagadējā AS BDO Invest Rīga , kas deviņdesmito gadu pirmajā pusē saucās vienkārši SIA Invest Rīga . Apjautāsimies tās pārstāvim Andrim Deniņam — kā tad viņš tagad skaidrotu toreiz izmantoto metodiku un tās rezultātus.

– Kā jūs tikāt pie pasūtinājumiem vērtēt privatizējamos uzņēmumus?

– Tas notika konkursa kārtībā. Tajā laikā mēs bijām vienīgā firma, kurai bija zināma pieredze un kvalificēti cilvēki gan no ekonomiskās, gan tehniskās puses, jo bija nepieciešamas kā ekonomiskās zināšanas, tā arī tehniskās puses pārzināšana. Mēs bijām pirmie visā valstī, kas sāka nodarboties ar uzņēmumu vērtēšanu. Uz šīs bāzes pēc tam izveidojās vesela nozare. Kad uzņēmumi tika privatizēti caur Privatizācijas aģentūru, nevis nozaru ministrijām, tad arī šeit liels konkurss bija. Mēs nemaz nevarējām tur nebūt.

– Kādas kompānijas vēl piedalījās konkursā?

– Man grūti pateikt. Lielas daļas no tām šodien vairs nemaz nav. Pēc tam atkārtoti konkursi bija, bet liela daļa šo firmu vairs nebija. Atceros, ka piedalījās SIA Grāmatvedis , Invest Rīga . Bija konkurss, kura kārtībā tika atlasītas firmas, kas var sniegt šos pakalpojumus. Pēc tam Privatizācijas aģentūras vadība slēdza līgumus ar šīm kompānijām par katru uzņēmumu atsevišķi. Bija atlasītas piecas kompānijas. Izvēli, kurš veiks novērtējumu, veica aģentūras valde.

– Kā tas gadījās, ka uzņēmumus, kurus privatizēja, tā sacīt, "Šķēle", vērtējāt tieši jūs?

– Diez vai tas tā ir. Mēs jau strādājām arī tajā laikā, kad aģentūra vēl nebija izveidota. Toreiz uzņēmumus privatizēja nozaru ministrijas. Gan Transporta ministrija, gan Lauksaimniecības ministrija. Kurās nozarēs aktīvāk privatizācijas process tika sākts, tur arī piesaistīja ekspertus. Šajā periodā privatizācijas process un pamatoti notika tieši Zemkopības ministrijā. Praktiski mēs bijām vienīgā profesionālā kompānija. Vēl bija Inter Audits , kas bija valsts kompānija. Lielās auditorfirmas Latvijā ienāca tikai pēc tam.

No visām lielajām auditorkompānijām man ir piedāvāts iekļauties to sastāvā, bet es zināju profesionalitāti un izglītību. Es vienlaikus esmu bijis praksē gan Amerikā, gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā. Arī aspirantūrā papildinājis zināšanas. Kā šis process sākās Latvijā? Mans kolēģis, ar kuru es sastapos aspirantūrā Pēterburgā, bija sācis uzņēmumu vērtēšanu Polijā, kur arī notika privatizācijas process. Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kurš pasūtīja uzņēmuma vērtējumu, bija EBB , kurš privatizēja Energoremontu . Tas bija viens no pirmajiem darbiem. Vēl viens no pirmajiem darbiem bija Olainfarm , toreiz bija [Ilmārs] Penkes kungs ģenerāldirektors. Šos darbus mēs veicām kopā ar poļiem. Mēs izstrādājām metodikas, ir sarakstītas grāmatas par to.

– Vai jūs varat izstāstīt metodiku, kā tika vērtēti uzņēmumi?

– Toreiz vērtēja, ņemot vērā pamatlīdzekļu tirgus vērtību. Vēl bija izstrādāti ekonomiskie nosacījumi, jo katra pamatlīdzekļu summa nav uzņēmuma vērtība, par kuru tas būtu jāprivatizē. Ja uzņēmums nestrādā, tad kāda ir uzņēmuma vērtība? Nulle. Vērtības zemei un ēkām gāja uz augšu pēdējos desmit gados. Ēkām un būvēm tika noteiktas būvizmaksu vērtības jeb tā saucamā izmaksu aizstāšanas metode. Pēc tam tika veiktas korekcijas, bija izstrādāts nolikums, kas bija apstiprināts Ekonomikas ministrijā. [Andrejs] Tiknusa kungs darbojās ar šo metodiku. Šī metodika tika apstiprināta Ministru kabinetā, un atbilstoši šai metodikai mēs arī vērtējām. Atsevišķām ministrijām arī sākumā bija metodikas nostādnes, kas bija jāievēro.

Mēs noteicām pamatlīdzekļu tirgus vērtību, par ēkām un būvēm bija izmaksu aizstāšanas metodika, pēc tam bija ekonomiskie koeficienti, ņemot vērā ekonomiskos nosacījumus, vai uzņēmumam ir attīstības iespējas un tirgus, vai uzņēmuma tehnoloģija atbilst šodienas prasībām utt. Nauda, kas bija likvidīts numur viens, tika ņemta vērā. Un debitoru un kreditoru saistības. Bija nostādnes arī no citiem ekonomistiem.

Es esmu ne tikai profesionāls vērtētājs un biznesmenis, man ir arī akadēmiskais grāds un izglītība ekonomikā. Es vēl šodien esmu Latvijas Universitātes profesors. Stabilizējoties ekonomikai, mēs arī šodien esam nonākuši vērtēšanā pie naudas plūsmas metodikas pamatizmantošanu novērtēšanā. Bet ir atsevišķi gadījumi, kad naudas plūsmas metodika neder, tas ir uzņēmumiem, kas nav tirgus priekšmets vai objekts. Tad ir jāizmanto atvasinājumi. Pamatā toreiz bija pamatlīdzekļi, kas tika koriģēti ar koeficientiem, kas bija ekonomiski pamatoti.

– Kas uzņēmās atbildību par vērtējumiem?

– Par vērtējumiem atbildību uzņēmās atbildību privatizācijas komisija.

Mēs vienmēr arī esam uzņēmušies atbildību līguma ietvaros. Vērtēja vienmēr vairāku cilvēku grupa, nevis viens cilvēks. Šeit ir vesela komanda. Katrā nozarē bija speciālists. Pārtikas pārstrādes uzņēmumos piedalījās cilvēki, kas pārzina ražošanas procesus un tehnoloģiskos procesus. Šodien arī tas nav mainījies.

– Ja toreiz būtu bijušas tās zināšanas, kas jums ir šodien, vai vērtējumi būtu tādi paši?

– Metodiskā pieeja būtu līdzīga. Mēs iegājām pilnīgi jaunā ekonomiskā situācijā un formācijā. Mēs ļoti strauji iegājām jaunā situācijā un tas nebija nekāds pārejas periods. Tur darbojās pilnīgi citi ekonomiskie nosacījumi, un tu nevarēji zināt, vai tavs uzņēmums tur būs spējīgs darboties. Bija ārkārtīgi liels risks tiem, kuri darbojās privatizācijā. Cilvēki, kas darbojās privatizācijā un uzņēmās šo risku privatizēt, — acīmredzot viņiem bija kāds zināšanu uzkrājums katrā atsevišķā nozarē, ka viņi spēra šo soli un apzinājās, ka tas būs izdevīgi. Naudas plūsma tobrīd, mainoties valūtām no rubļiem uz Latvijas rubļiem un latiem, nebija iespējama.

Šodien mēs vērtējumu balstām uz diskontēšanu, bet kā mēs toreiz varējām balstīt uz peļņu piecus gadus uz priekšu? Tas nebija iespējams. Mainījās naudas vienības, un bija pilnīgi neiespējami prognozēt. Privatizēt vai ne, tas bija kompetentu un uzņēmīgu cilvēku rokās. Man ir skumji skatīties, kas notiek, piemēram, Elektrospuldžu rūpnīcā . Ja būtu bijusi pareiza vadība un pārstrukturēšana, tad būtu gan atrasts pircējs, gan novērtēts atbilstoši.

– Gan toreiz, gan tagad ir cilvēki, kuri apgalvo, ka novērtējumi ir bijuši ļoti zemi. Kā jūs to komentētu?

– Tas ir subjektīvs jautājums. Ja mēs kādu vērtējumu veicam un ja ir kādas problēmas un jautājumi, tad liekam galvas kopā. Šeit strādā četri ekonomikas doktori, tas arī ir pamats, lai objektīvo vērtību noteiktu. Mainoties pa piecpadsmit gadiem, tad var šķist, ka tas bija pa velti. Bet arī šie divi simti tūkstoši, četri simti tūkstoši šodienas latos toreiz bija liela nauda. Pirmatnējais uzkrājums vēl nebija izveidojies. Kam šī nauda bija, tas nav manā kompetencē . Tas tika darīts atbilstoši tiem ekonomiskajiem nosacījumiem, kādi bija toreiz. Jā, šodien šīs vērtības ir mainījušās desmitkārtīgi.