Lato Lapsa - Kampējs

"Neērtie" iepriekšējās vadības organizētie investori, kuri "pareizajos" privatizācijas plānos acīmredzot neietilpa tāpat kā Elmārs Gozītis un darba kolektīvs, bija laimīgi atbiruši — vienā no pirmajām privatizācijas komisijas sēdēm jaunais Laimas ģenerāldirektors Ivars Kalvišķis paziņoja, ka Marabou interese par Latvijas uzņēmumu esot izzudusi līdz ar zviedru kompānijas īpašnieku maiņu.

Taču jau 1993. gada sākumā, faktiski uzreiz pēc vadības maiņas pie apvāršņa bija parādījušies jauni "saimnieciskie partneri", kuriem atbilstīgi likumdošanai bija tiesības uz nozīmīgu privatizējama valsts uzņēmuma daļu. Ivars Kalvišķis privatizācijas komisiju varēja oficiāli informēt, ka Laima sadarbojoties ar 200—300 kompānijām un katru dienu pienākot četri pieci zvani no vietējiem uzņēmumiem un tikpat no ārvalstu, bet nopietna un ilgstošāka sadarbība esot izveidojusies tikai ar trīs uzņēmumiem. Tiesa, arī no tiem divi — tostarp Centrālā savienība Turība , tobrīd vēl iespaidīgs ekonomiskais veidojums, kuras veikalos tika pārdoti 25—30 procenti Laimas produkcijas, — nekādi īpaši perspektīvie neesot. Toties trešais... un te mēs pirmo, bet ne pēdējo reizi saskaramies ar vēlāk tik pazīstamo nosaukumu Ave Lat .

Lūk, 1992. gada 13. janvārī dibinātās SIA Ave Lat direktora Ērika Masteiko — tobrīd tāpat plašākai sabiedrībai pilnīgi nezināma cilvēka — parakstītais "Investīciju plāns":

"Pamatojoties uz nodomu protokolu par sadarbību konditorejas izstrādājumu ražošanā, kas noslēgts 1993. gada 27. janvārī, Nomas līgumu, kas noslēgts 1993. gada 03. martā, un Uzņēmuma līgumu, kas noslēgts 1993. gada 05. martā, SIA Ave Lat paredz investēt līdzekļus konditorejas izstrādājumu ražošanas tehnoloģiskā procesa modernizēšanai VRTF Laima .

1. Iepakošanas tehnoloģiskā procesa modernizēšanai ir paredzēts uzstādīt Snikera tipa pakojamo mašīnu un konditorejas izstrādājumu celofanizēšanas mašīnu par kopējo summu 300 000 USD, kā arī paredzēts uz-stādīt produkcijas svītrzīmju kodēšanas iekārtu par kopējo summu 120 000 USD.

2. Ražošanas un vadības uzdevumu automatizācijai tiek plānots ieviest automatizēto grāmatvedības, finansu un ražošanas tehnoloģiskā cikla uzskaites sistēmu.

3. Pēc abu pušu vienošanās SIA Ave Lat būtu gatava investēt līdzekļus divvalču dzirnavu iegādei par kopējo summu 190 000 DM.

Augstāk minētās iekārtas SIA Ave Lat paredz investēt tuvāko divu gadu laikā."

Tātad — 1993. gada sākumā Ave Lat tikai noslēdza ar Laimas jauno vadību nodomu protokolu un vēl divus līgumus. Taču ar to pilnīgi pietika, lai jau pāris mēnešus vēlāk Ave Lat tiktu atzīta par to perspektīvo Laimas saimniecisko partneri, kam vajadzētu dot tiesības par lētu naudu (kāpēc lētu? nonāksim arī līdz tam) iegādāties uzņēmuma akciju paketi.

Tiesa, līdz rudenim Ave Lat jau bija veicis Laimā zināmus ieguldījumus, ļaujot Ērikam Masteiko vēlāk presei apgalvot: "Mēs spējām kopā ar Laimas speciālistiem vispirms atrast iekārtu konfekšu saiņošanai, pēc tam finanses. Tagad tā saiņo konfekti Miks . Iegādājāmies iekārtu, ko uzstādīja Laimā , tā kļuvām par sadarbības partneriem. Vēl piemērs — tolaik pasaulē jau pietiekami populāra bija kārbu celofanizēšana. Bijām pirmie, kas Baltijas valstīs uzstādīja tādu iekārtu un celofanizējām Asorti kārbas, gūstot pietiekami lielu efektu — spējām palielināt realizācijas laiku."

Ieguldījumu kopapjoms gan tikai vairākas reizes pārsniedza Andra Šķēles podu iegādes kopsummu, taču ar tiem pietika, lai Ēriks Masteiko jau varētu būt faktiski drošs par iecerētā mērķa sasniegšanu — lūk, 1993. gada oktobrī notikušās privatizācijas komisijas sēdes protokols:

"Uzņēmuma direktors I. Kalvišķis informē, ka uz komisijas sēdi ir ieradies SIA Ave Lat direktors Ē. Masteiko.

Ē. Masteiko iesniedz komisijai sabiedrības reģistrācijas apliecības kopiju un iepazīstina ar firmas statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

V. Nesaule interesējas, ar kādam firmām SIA Ave Lat sadarbojas. Ē. Masteiko min ārzemju firmas Tetra–Pak , Alfa Laval , Nestle , kas sabiedrībai piegādā informāciju par jaunākajām pakošanas mašīnām pasaulē, par iespējām tās iegādāties un modeļiem, kuru izmantošana būtu perspektīva, ņemot vērā konkrētos ekonomiskos apstākļus.

I. Auziņa interesējas par paredzamo noieta tirgu. Ē. Masteiko norāda, ka Ave Lat ir plašas noieta iespējas Baltkrievijā, kuras pilsonis ir viens no sabiedrības dalībniekiem. Labs pieprasījums pēc Laimas produkcijas ir arī Krievijā. Firma jau veic preču piegādi Krievijai, kā norēķinu līdzekli saņemot no Krievijas kokmateriālus.

I. Martinsone lūdz Ē. Masteiko precizēt SIA Ave Lat dalībnieku sastāvu.

Ē. Masteiko paskaidro, ka sabiedrības dibinātāji ir trīs Latvijas Republikas pilsoņi. Baltkrievijas pilsonis ir tikai SIA dalībnieks, kuram saskaņā ar sabiedrības dibināšanas dokumentiem ir ierobežotas tiesības.

I. Martinsone lūdz firmas pārstāvi sīkāk informēt par savu sadarbību ar Laimu un plānotajām investīcijām.

Ē. Masteiko norāda, ka līdz šai dienai, faktiski bez kādām garantijām no Laimas puses firma jau ir ieguldījusi VRTF 57 000 DM un 30 000 $ svītru kodēšanas iekārtas iegādei. Vēl plānots iemaksāt 12 000 $. Kopējais paredzamais investīciju lielums par pamatu ņemot jau noslēgto sadarbības līgumu — 150 000 $.

I. Driksna precizē, kāpēc šādus naudas ieguldījumus jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei nevarēja izdarīt pati rūpnīca Laima , kurai trūkst apgrozāmo līdzekļu, pie 100% iekārtu priekšapmaksas, ko pieprasa ārvalstis, nevar atļauties iesaldēt šos līdzekļus uz gadu.

V. Nesaule lūdz informēt, cik modernas iekārtas, vadoties no pasaules standartiem, ir iegādājusies firma Ave Lat .

I. Kalvišķis paskaidro, ka iekārtas ir vienas no modernākajām, lai gan nav paši pēdējie modeļi.

Komisijas locekļi debatē par firmai Ave Lat pārdodamo akciju daudzumu. I. Auziņa ierosina pārdot 25%. V. Nesaule un I. Martinsone iebilst, norādot, ka optimālais pārdodamo akciju daudzums ir 30%, motivējot savu viedokli ar to, ka visus būtiskos lēmumus akciju sabiedrība pieņem ar 3/4 balsu. Ja valsts īpašumā paliek 30% akciju, bet kopā ar pensiju fondu — 35%, būtiska lēmuma pieņemšana kļūst praktiski neiespējama."

Rezultātā privatizācijas komisija jau tajā pašā 1993. gada oktobrī nobalsoja par iespēju Ave Lat iegādāties 30% Laimas akciju. Turklāt ar to Ave Lat iespējas tikt pie Laimas akcijām nebeidzās: vienā no privatizācijas komisijas sēdēm dzirdīgas ausis atrada ierosinājums "nepaplašināt akcionāru loku un vēl neparakstītas akcijas, kuras saskaņā ar privatizācijas projektu ir jārealizē par sertifikātiem, pārdot tām personām, kuras uz akcijām jau ir parakstījušās vai strādās nākošajā akciju sabiedrībā. Kā iespējamos pretendentus uz akciju iegādi L. Skrebelis min nākošās akciju sabiedrības menedžmenta grupu vai nākošā saimnieciskā partnera SIA Ave Lat dalībniekus un strādājošos".

(Kāpēc "saldās" akcijas vispār palika pāri? Viens no iespējamiem iemesliem: privatizācijas nolikumā kaut kā pilnīgi "nejauši" bija ierakstījies, ka informāciju par parakstīšanos uz akcijām tikai piecu darba dienu laikā nevis izziņo masu saziņas līdzekļos, bet vienkārši izvieto rūpnīcā, līdz ar ko bijušie darbinieki — pensionāri, kuri, protams, ik pārdienas dzimto Laimu neapmeklēja, par viņiem doto iespēju varēja arī nemaz neuzzināt.) Protams, viena lieta — iespēja tikt pie akcijām, cita — šo akciju cena.