Lato Lapsa - Kampējs

Akciju sabiedrība arī turpmāk apņemas godprātīgi pildīt valsts pasūtījumus pie nodrošinājuma ar izejvielām.

Ierosinām jaunizveidoto AS Laima izmantot kā bāzi turpmāko privatizācijas un jaunu saimniekošanas metožu, arī likumdošanas pilnveidošanai."

Tepat arhīvos atrodams arī jau plašāks dokuments — tā paša laikam jau tiešām panaivā Elmāra Gozīša parakstīti "ierosinājumi Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam [Arnim] Kalniņa kungam":

"I. Latvijas sabiedrība ļoti gaida no valdības radikālus soļus ekonomikas uzlabošanā. Viens no visuzskatāmākajiem rādītājiem ir veikalu plaukti.

Neskatoties uz fabrikas kolektīva darbu produkcijas apjoma un kvalitātes uzlabošanā, par nožēlu jākonstatē, ka veikalu tukšums, fabrikai nododot preci tirdzniecības organizācijām, katastrofāli palielinās.

Lai darītu visu iespējamo apgādes uzlabošanai ar pārtikas precēm, fabrika Laima , sākot ar š. g. septembri, pāriet uz trīs maiņu darbu.

Pēc mūsu domām, nav mērķtiecīgi papildus saražotu preci no decentralizēti sagādātām izejvielām atdot tirdzniecības organizācijām, jo tā neglābjami pazudīs šīs mafiozās organizācijas labirintos, un ierindas pircējs to nopirkt nevarēs. Tanī pašā laikā Laimas produkciju var nopirkt par spekulatīvām cenām pie pagrīdes darboņiem Rumbulā, Centrāltirgū, Pleskavā un citur līdz ar desmitkārtīgu uzcenojumu — lielos daudzumos.

Ierosinu radīt alternatīvu firmas tirdzniecības tīklu pie rūpniecības uzņēmumiem, firmas veikalu veidā, izslēdzot starpposmu — tirdzniecības organizācijas, pagaidām papildus saražotās produkcijas tiešai realizēšanai patērētājiem ar pakāpenisku turpmāku plānveidīgu fondu izdalīšanas samazināšanu tirdzniecības organizācijām.

Pēc mūsu domām, tas varētu būt visradikālākais pasākums samākslotā deficīta likvidēšanā kaut vai uz Laimas produkciju.

Laima šo ceļu jau ir uzsākusi un mēs savu produkciju tirgojam, neaizmirstot arī lauku prioritāti, Madonā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Kuldīgā, Rīgā.

Gatavojamies atvērt veikalu Talsos.

Savus ierosinājumus, ka katrā Rīgas rajonā nepieciešama vismaz viena mūsu firmas veikala filiāle, esam nosūtījuši [Andrejam] Inkuļa kungam, kā arī Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas rajona izpildkomiteju priekšsēdētājiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu iniciatīvu un, ja iespējams, dot mums tiesības mūsu firmas veikalos regulēt arī pārdodamās produkcijas cenas, atkarībā no pieprasījuma, tā samazinot spekulantu ienākumus.

2. Fabrika Laima neatkarīgās Latvijas laikā bija akciju sabiedrība (sk. pielikumu). "Attīstītā" sociālisma celtniecības laikā novesta "līdz kliņķim".

No 1940. g. Laimā nav uzcelta ne viena jauna ražošanas ēka, tikai pa beidzamajiem 20 gadiem fabrika ir pārskaitījusi budžetā vairāk nekā 400 miljoni rubļu, atpakaļ saņemot centralizēto kapitālieguldījumu veidā tikai 9. Rentabilitāte 1988. gadā bija tikai 8%.

Lai izkļūtu no atpalicības, fabrikas kolektīvs ir nolēmis atkal pāriet, sākot ar 1991. gada 1. janvāri, uz akciju sabiedrības saimniekošanas formu.

Sakarā ar ieilgušo likumprojekta par valsts uzņēmuma decentralizāciju, izstrādāšanu, lūdzam Jūsu piekrišanu un palīdzību un Ministru padomes atļauju veikt Laimas decentralizāciju eksperimenta kārtā, nekavējoši izmantojot Laimu kā eksperimentālu bāzi, likumu par decentralizāciju un akciju sabiedrībām noslīpēšanā.

Atlikusī Laimas pamatlīdzekļu un apgrozības līdzekļu kopvērtība uz šo brīdi sastāda nepilnus 12 milj. rubļu."

Laimas vadība turklāt neaprobežojās ar vēstuļu rakstīšanu vien — Privatizācijas aģentūras materiālos atrodams pat sagatavots projekts "Līgumam par akciju sabiedrības Laima izveidošanu starp Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministriju un konditorejas fabriku Laima ", kura pirmais punkts paredz: "Šis līgums noslēgts, lai likumā noteiktajā kārtībā apvienotu konditorejas fabrikas Laima darba kolektīva un valsts (pārstāvis — Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija) līdzekļus, kuri ir ieinteresēti akciju sabiedrības Laima nodibināšanā, augstas kvalitātes konditorejas izstrādājumu ražošanā un citu uzdevumu veikšanā, kas atbilst akciju sabiedrības mērķiem un uzdevumiem." Saskaņā ar šo dibināmās akciju sabiedrības akciju sadales plānu 8,7% (miljons rubļu) akciju bija paredzēti valstij, 17,4% (divi miljoni) — uzņēmuma darbiniekiem, bet 73,9% (8,5 miljoni) — uzņēmuma kolektīvam kā juridiskai personai. Statūtu fonds — 11,5 miljoni rubļu, plānotās dividendes par 1991. gadu valstij — 87—268 tūkstoši rubļu.

Vienlaikus notika arī tiem laikiem gana nopietnas pārrunas ar potenciāliem ārvalstu investoriem — re, piemēram, nodomu protokols par Laimas un Zviedrijas kompānijas Marabou pārstāvju sarunām Rīgā, 1991. gada septembrī:

"Firmu Laima sarunās pārstāvēja ģenerāldirektors Elmārs Gozītis, firmu Marabou — tās Austrumeiropas eksporta menedžeris Jānis Ritums.

Sarunu gaitā abas puses vienojās izskatīt iespējas uzsākt sadarbību sekojošos virzienos.

1. Izskatīt jautājumu par kopuzņēmuma dibināšanu košļājamās gumi-jas ražošanai.

Šīs ražotnes vajadzībām Laima nodrošina ražošanai piemērotas telpas (no 1000 līdz 2000 m2), infrastruktūru, darba spēku, ražošanas organizāciju, vairākus izejvielu komponentus (cukurs, esences, u. c.), kā arī apņemas organizēt šīs produkcijas realizāciju Latvijas, pārējo Baltijas valstu un arī PSRS tirgū.

Marabou savukārt nodrošina šo ražotni ar tehnoloģisko iekārtu (jaunu vai lietotu), bāzes komponentiem, kā arī ar iepakojumu.

2. Laima ir gatava uzņemties Marabou produktu realizēšanu Latvijā, citās Baltijas valstīs un Padomju Savienībā. Lai pārbaudītu šīs produkcijas noieta iespējas, Laima vēlas saņemt firmas Marabou izstrādājumus (4—5 veidus) 500—1000 kg apmērā. Šī piegāde būs ar noteikumiem CIF Rīga ar samaksu brīvi konvertējamā valūtā 60 dienu laikā. Marabou vistuvākā laikā (30 dienas) atsūtīs piedāvājumu ar cenām.

3. Abas puses izskatīs iespējas kopīgi izmantot vienu no Laimas ražošanas līnijām ( Winkbr–Dunnebier , 1990) konfekšu Asorti ražošanai. Līnijas jauda ir 14 tonnas divās maiņās, gadā — 3500 tonnas.

Šī projekta īstenošanai Laima dod tehnoloģisko līniju, infrastruktūru, darba spēku, bet Marabou — kakao pupiņas un iepakojumu. Norēķināšanās par Marabou piegādēm notiek brīvi konvertējamā valūtā (pastāv iespēja izveidot kopuzņēmumu).

4. Abas puses izskatīs iespējas kopīgi izmantot firmas Laima tehnoloģisko līniju ( Carle Montanari , 1985) šokolādes tāfelīšu ražošanai. Līnijas jauda 10 tonnas divās maiņās, jauda gadā 2500 tonnas.

Pastāv iespējas:

a) ražot kopēju produktu ar vietējām izejvielām (izņemot kakao pupiņas), Laima piedalās ar tehnoloģisko iekārtu infrastruktūru, darba spēku, Marabou ar kakao pupiņām un iepakojumu;

b) ražot kādu no Marabou produktiem pārdošanai Latvijā, pārējās Baltijas valstīs un Padomju Savienībā, kā arī Marabou tradicionālajā tirgū. Arī šeit iespējama kopuzņēmuma izveidošana.

5. Laima vistuvākajā laikā tiek pārveidota par akciju sabiedrību. Šajā sakarībā firmai Marabou tiek piedāvāts kļūt par šīs akciju sabiedrības līdzīpašnieku ar maksimālo akciju daudzumu 20%. Akciju sabiedrības kopējais kapitāls ir 22,7 milj. rbļ. Valūtas kurss šai iespējamai transakcijai tiks precizēts vēlāk.