KARELS ČAPEKS - DEVIŅAS PASAKAS

Kā redzat, tad tiklab spoki, kā citas pārdabiskas būtnes iederas arī mūsu laikos, ja vien prot atrast citu atbilstošu nodarbošanos. Izdevības viņiem vairāk, nekā vajag.

Vai, vai, bērni, ar šīm pasakām mēs taču pavisam piemir- sām nabaga Maģiašu! Pats viņš nevarēja ne papīkstēt, jo plūme joprojām turējās rīklē. Viņš tikai lēja baiļu sviedrus, bolīja acis un lauzīja galvu, vai tie četri ārsti palīdzēs viņam vai ne.

— Nu, Maģiaša kungs, — Kostelecas doktors beidzot ieru­nājās, — stāsimies pie operācijas. Taču vispirms mums jā­nomazgā rokas, jo hirurģijā galvenais ir tīrība.

Visi četri sāka mazgāt rokas: vispirms siltā ūdenī, tad tīrā spirtā, pēc tam benzīnā un karbolā. Tad viņi ietērpās baltos pārvalkos. Pasaulīt mīļā, tūliņ sāksies operācija! Kas baidās skatīties, lai mudīgi aizver acis!

— Vincek, — pavēlēja Horžičku doktors, — turi pacientu aiz rokām, lai viņš nevar kustēties!

— Maģiaša kungs, vai esat sagatavojies? — svinīgi jau­tāja Upices doktors.

Maģiašs pamāja, kaut gan viņa drosme bija tā sarukusi P ka varētu paslēpties zem mazā pirkstiņa naga.

— Nu, tad sākam! — uzsauca Hronovas doktors.

Un Kostelecas doktors plaši atvēzējās un deva Maģiašam pa muguru tādu belzienu jeb zvēlienu, ka

atskanēja tāds dārds kā pērkona grāviens, un ļaudis Na- hodā, Starkočā un pat Smiršicē pasita galvas augšup un blenza, vai netuvojas negaiss;

zeme nodrebēja, Svatoņovicē kādās pamestās raktuvēs iebruka balsti un Nahodā salīgojās zvanu tornis;

visā apkaimē līdz Trutnovai, Policei un vēl tālāk visi ba­loži pārbīlī uzšāvās gaisā, visi suņi aiz bailēm iešmauca bū­dās un visi kāķi iespruka aizkrāsnēs;

Maģiašam plūme ar tādu sparu izskrēja no rīkles, ka pār­lidoja pāri Pardubicām un tikai Prželoučā nokrita uz zemes, kur nosita tīrumā pāri vēršu un iegrima zemē trīs asis divas olektis pusotras pēdas septiņas collas un četri sprīži dziļi.

Tātad vispirms Maģiašam izskrēja no rīkles plūme un tad vārdi: «-pi nolāpītais!» Tā bija puse teikuma, kas palika rīklē, kad viņš bija gribējis uzsaukt mūsainajam Vincekam: «Tu lempi nolāpītais!» Vārdi gan necik tālu neaizskrēja, tie nokrita zemē aiz Jozefovas un nolauza kādu simtgadēju bumbieri.

Tad Maģiašs nobraucīja bārdu un sacīja:

— Pateicos no visas sirds.

— Labprāt pieņemam jūsu pateicību, — visi četri doktori atbildēja. — Operācija ir labi izdevusies.

— Bet, lai pilnīgi atbrīvotos no slimības sekām, — Upices doktors piebilda, — jums vajag pāris simtu gadu kārtīgi at­pūsties, Maģiaša kungs. Es jums noteikti iesaku gaisa un kli­mata maiņu tāpat kā Havlovicu ūdensvīram.

— Es pilnīgi piekrītu kolēģa kungam, — Hronovas dok­tors piebalsoja. — Jums, tāpat kā Solimānijas princesei, ne­pieciešams daudz saules un svaiga gaisa. Es jums ieteicu pār­celties uz Sahāras tuksnesi.

— Es esmu tādos pašos uzskatos, — Kostelecas doktors piemetināja. — Sahāras tuksnesis būs jums ļoti piemērots, jo tur nav nekādu plūmju, kas varētu apdraudēt jūsu veselību.

— Pilnīgi pievienojos savu augsti godāto kolēģu do­mām, — Horžičku doktors sacīja. — Un, tā kā jūs esat bur­vis, Maģiaša kungs, tad izpētiet šo tuksnesi, pārdomājiet un apsveriet, kā tur uzburt valgumu un auglīgu zemi, lai cilvēki varētu tur dzīvot un strādāt.

Kas burvim Maģiašam atlika? Viņš vēlreiz sirsnīgi patei­cās gudrajiem doktoriem, iesaiņoja savas burvestības, pa­meta Hejšovinu un pārcēlās uz Sahāru. No tās reizes pie mums nav vairs neviena burvja vai pesteļa, un tas ir labi, bet burvis Maģiašs dzīvo vēl šobaltdien Sahārā un prāto, kā tuksnesī uzburt tīrumus, mežus, pilsētas un ciemus. Varbūt jūs, bērni, to vēl pieredzēsiet.

Pasaka par putniem…………………………………………….. 5

Pasaka par ūdensvīriem………………………………… 14

Pasaka par klaidoņiem………………………………………. 21

Lielā pasaka par policistiem………………………………… 35

Pasaka par laupītājiem………………………………………. 57

Lielā pasaka par kaķiem…………………………………….. 70

Pasaka par pastniekiem……………………………………. 118

Pasaka par suņiem………………………………………….. 137

Lielā pasaka par ārstiem…………………………………… 149

K. Čapeks DEVIŅAS PASAKAS

Redaktore I. Kalnciema. Māksi, redaktors V. Selkovs.

Tehn. redaktore F. Joffe. Korektore A. Freimane. Nodota salikšanai 1965. g. 10. septembri. Parakstīta iespiešanai 1965. g. 4. decembrī. Papīra formāls 60 x 84/16. 10,75 fiz. iespiedi.; 10.75 uzsk. iespiedi.; 8,4! izdevn. 1. Metiens 30000 eks. Maksā 38 kap. Izdevnie­cība «Liesma» Rīga, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 19627/J-1863. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Pa­domes Valsts preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā 57.

Pašūt. Nr. 2926. A(CehosI)

[1] izkropļots vācu «Gehorsamer Diener» (Padevīgs kalps).

[2] izkropļots franču «Tres charmēe» (Esmu sajūsmināts) un «S'il vous plait» (Es jūs lūdzu).