JANS FLEMINGS - DZĪVO UN ĻAUJ MIRT CITIEM

M. ieturēja pauzi un nodzēsa pīpi.

- Pirmkārt, Melnbārdis darbojās aptu­veni no 1690. līdz 1710. gadam, un ir maz ticams, ka neviena no monētām ne­lika izkalta vēlāk par 1650. gadu. Un vēl, ka es jau pirmīt teicu, loti maz ticams, ka viņa dārgumos būtu atrodamas Ed- varda IV Rose Noble monētas, jo nav ofi­ciāla dokumenta par angļu dārgumu ku­ģi. kas būtu aplaupīts ceļā uz Jamaiku. "Krasta Brālība" nevarēja to atļauties. Angļiem bija pārāk iespaidīgs eskorts, un citiem kuģiem bija vieglāk uzbrukt.

- Otrkārt, - M. palūkojās griestos, tad atkal uz Bondu, - es zinu, kur ir meklē­jami dārgumi. Vismaz esmu par to diez­gan pārliecināts. Tie neatrodas Amerikā, bet gan Jamaikā un ir Asiņainā Morgana dārgumi. Šķiet, ka tā ir lielākā salaupītā manta cilvēces vēsturē.

- Ak Dievs, - novilka Bonds, - kā… kā mēs tikām iesaistīti šajā lietā?

M. pacēla roku.

- Jūs atradīsiet šeit visas detaļas, - viņš norādīja uz brūno mapi. - īsumā: C. no­daļa interesējas par dīzeļmotora jahtu "Secatur", kura nepārtraukti kursē no mazas saliņas Jamaikas ziemeļu pie­krastē caur Floridu un noenkurojas Meksikas jūras līcī, vietā, ko sauc par Sanktpēterburgu - tāds kā kūrorts līdzās Tampai. Ar FIB palīdzību mēs esam izse­kojuši cilvēku, kuram pieder laivas un salas īpašuma tiesības. To vīru sauc misters Bigs, nēģeru gangsteris. Dzīvo I larlemā. Vai esat par viņu dzirdējis?

Nē. - noteica Bonds.

Pats interesantākais šajā stāstā ir las, - M. balss ieskanējās maigāk un klusāk, - ka divdesmit dolārus, ar ku- i iem viens no nēģeriem norēķinājās par zelta monētu, viņam bija iedevis kāds mistera Biga aģents. Un nauda tika iz­maksāta, - M. pavērsa pīpes kātu pret Bondu, - lai saņemtu informāciju no FIB dubultaģenta, kas pie viena ir arī Komu­nistiskās partijas biedrs.

Bonds klusi iesvilpās.

- īsumā, - turpināja M., - mums ir aiz­domas, ka šie Jamaikas dārgumi vai vis­maz liela daļa no tiem tiek izmantoti pa­domju spiegošanas sistēmas finansēša­nai Amerikā. Un aizdomas apstiprinājās, kad uzzinājām, kas patiesībā ir misters Bigs.

Bonds gaidīja, nenolaidis acis no M.

- Misters Bigs, - turpināja M., apsvēr­dams katru vārdu, - noteikti ir visietek­mīgākais nēģeru noziedznieks pasaulē. Viņš ir, - M. rūpīgi uzskaitīja, - Melno

Atraitņu Vudu [5] kulta vadītājs un uzdo­das par baronu Samedi. To visu varēsiet izlasīt šeit, - viņš uzsita pa mapi, - un tas liks jums baidīties no paša ēnas. Viņš ir arī padomju aģents. Un visbei­dzot, misters Bigs ir, un tas jums varētu likties īpaši interesanti, Bond, pazīstams SMERŠ biedrs.

- Jā, - Bonds lēni noteica, - tagad es saprotu.

- īstā lieta, - sacīja M., vērīgi skatīda­mies uz Bondu, - un īstais cilvēks, šis misters Bigs.

- Neatceros, ka agrāk būtu dzirdējis par kādu lielu nēģeru noziedznieku, - bil­da aģents 007. - Ķīnieši nodarbojas ar opija tirdzniecību. Ari japāņiem ir bijuši ziedu laiki, lielākoties pērļu un narkoti­ku biznesā. Ļoti daudz nēģeru iejaukti dimantu un zelta lietās Āfrikā, taču pa­rasti tās ir sīkas zivteles. Viņi nav no tiem, kas uzņemas lielas lietas. Jauki puiši, kas ievēro likumu, kamēr nav par daudz iedzēruši.

- Šis cilvēks ir izņēmums, - sacīja M. - Viņš nav nabadzīgs nēģeris. Dzimis Haiti.

Laba tiesa franču asiņu. Apmācīts ari Maskavā, kā to var redzēt lietā. Atcerie­ties, melnādaino rase tikai tagad sāk ra­dīt ģēnijus visās jomās - zinātniekus, ,ustus, rakstniekus. Un ar laiku viņu vi­du radīsies arī lieli noziedznieki. Galu ga­la, pasaulē ir 250 000 000 nēģeru. Vi­ņiem ir pietiekami daudz smadzeņu, spē­ļu un gribasspēka. Un tagad Maskava vienam no viņiem ir iemācījusi arī visus tehniskos paņēmienus.

- Es vēlētos viņu satikt, - noteica Bonds un pēc īsa brīža rāmi piebilda. - Es vēlē­tos satikt jebkuru SMERŠ pārstāvi.

- Tad labi, Bond. Ņemiet to. - M. pa­sniedza viņam brūno mapi. - Pārrunājiet visu ar Plenderu un Dēmonu. Esiet ga­tavs sākt nedēļas laikā. Tas ir CIP un FIB apvienotais uzdevums. Un, Dieva dēļ, nekāpiet FIB uz pirkstiem. Tie klāti varžacīm. Lai jums veicas.

Bonds nekavējoties devās pie koman­diera Dēmona - A. nodaļas priekšnieka, veikla kanādieša, kas kontrolēja saikni ar Centrālo izlūkošanas pārvaldi - Ame­rikas slepeno dienestu.

Dēmons pacēla acis no rakstāmgalda.

- Redzu, ka esi piekritis. Tā jau es do­māju. Sēdies. - Viņš pamāja uz atzvel­tnes krēslu līdzās elektriskajam kamī­nam. - Kad būsi izurbies tam visam cau­ri, es aizpildīšu trūkstošās vietas.

"Ir pagājušas jau desmit dienas, bet pat saruna ar Deksteru un Leiteru nav devusi nekā jauna," prātoja Bonds, nā­kamajā rītā pēc ierašanās Ņujorkā gausi mozdamies greznajā "Santrcdžisas" vies­nīcas guļamistabā.

Deksters zināja daudz sīkumu par misteru Bigu, taču neko tādu, kas varētu būt noderīgs šajā lietā. Misters Bigs bija četrdesmit piecus gadus vecs, dzimis Haiti, pa pusei nēģeris, pa pusei francū­zis. Gan dīvainā vārda - Bonaparts Ignā- cijs Galls - sākumburtu, gan milzīgā au­guma dēļ viņu jau jaunībā iesauca par "Big Boy" vai vienkārši Bigu*, un viņa īs­i.iis vārds bija atrodams vienīgi baznīcas i',i amatā Haiti un FIB dosjē. Viņam nebi- |a nekādu vispārzināmu vājību, izņemot sievietes, kuras šis vīrs izmantoja lielos daudzumos. Misters Bigs nedzēra, ne­smēķēja un viņa vienīgais Ahileja papē­dis, kā likās, bija pēdējos gados iegūtā Iironiskā sirdskaite. Tieši slimības dēļ vi­ņa sejas āda bija kļuvusi pelēcīga.

Misters Bigs tika iesaistīts Vudu kultā |au bērnībā. Pieaudzis viņš pelnīja iztiku k;i kravas mašīnas šoferis, tad emigrēja uz Ameriku un veiksmīgi darbojās gaisa pirātu bandā. Pēc sausā likuma atcelša­nas viņš pārcēlās uz Hārlemu un nopir­ka pusi no kāda maza naktskluba, kā arī bariņu krāsaino meiteņu, kas izsauca­mas pa telefonu. 1938. gadā viņa partne- i is tika atrasts cementa mucā Hārlemas upē, un misters Bigs, saprotams, kļuva par naktskluba vienīgo īpašnieku. 1943. gadā viņu iesauca armijā. Lieliskās fran- ru valodas dēļ puisi ievēroja Office of Strategic Sei~vices - kara laika Amerikas slepenais dienests, kas viņu pamatīgi Irenēja un iefiltrēja Marseļā kā aģentu i [ņā pret kolaboracionistiem. Savas ādas

krāsas dēļ misters Bigs viegli saplūda ar melnādainajiem ostas krāvējiem un strā- daja lieliski, nodrošinot labu un precīzu darbu jūras llotes izlūkošanā. Viņš cieši sadarbojās ar padomju spiegiem, kas veica līdzīgu darbu Krievijas labā. Bei­dzoties karam, tika demobilizēts (un sa­ņēma apbalvojumus gan no amerikā­ņiem, gan frančiem), tad nozuda uz pie­ciem gadiem, kad, iespējams, uzturējās Maskavā. 1950. gadā lielais vīrs at­griezās Hārlemā un drīz vien nonāca FIB redzeslokā. Federāli turēja viņu aizdo­mas par spiegošanu padomju labā. Taču misters Bigs neiekrita nevienas no izlik­tajam lamatām. Vēlāk nopirka trīs nakts­klubus un veiksmīgu Hārlernas bordeļu ķēdi. Likās, ka šim cilvēkam ir neierobe­žoti naudas krājumi. Viņš maksāja sa­viem aģentiem divdesmit tūkstošus dolā­ru gadā. Neuzticamie tika nogalināti, bet palikušie kalpoja prasmīgi un padevīgi. Bija zināms, ka viņš ir radījis pagrīdes Vudu templi Hārlemā, kās saistīts ar gal­veno kulta vietu Haiti. Sāka izplatīties baumas, ka misters Bigs ir zombijs jeb augšāmcēlies mironis - barons Samedi, briesmīgais Tumsas princis. Viņš pats cī­tīgi popularizēja šo stāstu, un drīz vien tas bija pārņēmis melnādaino pasaules zemākos slāņus. Misters Bigs iedvesa pa­liesas bailes, un tos, kas neklausīja viņa rīkojumiem, piemeklēja tūlītēja un bieži vien mistiska nāve.