Jans Flemings - PĒRKONLODE

- Nu tad ķersimies pie lietas. Es ņemšu ceptu Virdžīnijas šķiņķi ar sarkano grāviju, ābolu pirā- gu ar saldējumu un aukstu kafiju. - Viņš pagrie­zās pret Bondu. - Tiklīdz tieku projām no ostas, man uzrodas apetīte. Ziniet, kapteinis ienīst nevis jūru, bet sauszemi.

Bonds pasūtīja vēršaci ar rudzu grauzdiņu un kafiju. Viņš bija pateicīgs kapteinim par mundro tērzēšanu, bet pats nejutās izsalcis. Viņu neatstāja urdošs sasprindzinājums. Tas atlaidīsies tikai tad, kad radars būs uztvēris Disco un pavērsies izredzes rīkoties. Turklāt bažas par visu operāciju pastiprināja raizes par meiteni. Vai viņš darīja pareizi, uzticot viņai tik daudz patiesības? Vai meitene viņu nav nodevusi? Vai viņa pieķerta? Vai viņa vairs ir dzīva? Bonds dzēra atdzesēto ūdeni un klausījās kapteiņa stāstā, kā ledus gabalus un ūdeni destilē no jūras ūdens.

Visbeidzot možā, nepiespiestā saruna sāka viņu kaitināt.

- Atvainojiet, kaptein, - viņš sacīja, - bet vai es drīkstētu jūs uz bridi pārtraukt un padomāt par to, ko mēs darīsim, ja mūsu pieņēmumi izrādīsies pareizi un mēs panāksim Disco pie Lielās Bahamu salas? Es īsti nevaru izdomāt, kādam jābūt mūsu nākamajam solim. Man ir dažas idejas, bet kas, jūsuprāt, būtu pareizāk - mēģināt nokļūt tai blakus un pārņemt savā rīcībā vai ari vienkārši uzspridzināt?

Kapteiņa skatienā atspoguļojās neizpratne.

- Es, zināt, to biju atstājis jūsu ziņā, puiši. Jūras spēku departaments teic, ka man jāklausa jūsu pavēlēm. Es esmu tikai šoferis. Jūs man teiksiet, kas jums padomā, un es ar prieku izpildīšu visu, ko liksiet, kamēr vien tas neap­draudēs manu kuģi… - Viņš pasmaidīja. - Tas ir, pārāk neapdraudēs. Galu galā, ja Jūras spēku departaments runā nopietni, un, spriežot pēc jūsu ziņojuma par šo operāciju, tas tā ir, ari kuģa drošībai nav izšķirošas nozīmes. Kā jau teicu jums augšā, uzbrukumu centrā, es saņēmu mū­su signāla apstiprinājumu un pilnīgu atbalstu mūsu iecerētajam rīcības virzienam. Vairāk man neko nevajag. Tagad runājiet jūs.

Atnesa ēdienu. Pabikstījis savu vēršaci, Bonds to pastūma malā. Viņš aizsmēķēja.

- Labi, es nezinu, ko tu esi izdomājis, Fēliks, - viņš sacīja, paskatīdamies uz I^eiteru, - bet, lūk, kā es redzu ainu, ko varam ieraudzīt ap pulksten četriem no rīta, tas ir, ja pareizs ir mūsu pieņē­mums, ka Disco pa seklumu kuģojusi uz ziemeļiem Berijailendu aizsegā, lai pēc tam kaut kur raķešu bāzes rajonā tuvotos Lielajai Bahamu salai. Tātad, sekojot šim pieņēmumam, es esmu kārtīgi izpētījis kartes, un man šķiet - ja viņi do­mā uzstādīt to bumbu pēc iespējas tuvāk mērķim, tad jahtai jāizmet enkurs apmēram pusjūdzi no krasta, aptuveni desmit asu dziļumā un jānogādā bumba vēl kādu pusjūdzi tuvāk mērķim, jāuzstāda tā kādu divpadsmit pēdu dziļumā, jāieslēdz laika mehānisms un jātiek pēc iespējas ātrāk projām. Tādas ir manas domas. Gaismai austot, jahta būs gabalā, un ap Vestendu, cik noprotu no loča stāstītā, braukā papilnam jahtu. Protams, bāzes radars to uztvers, taču Disco būs tikai viena no daudzām jahtām. Pieņemot, ka bumba uzstādīta uz divpadsmit stundām, kas Largo atlikušas līdz noteiktajam laikam, viņš mierīgi var atgriezties Naso vai aizkugot divreiz tālāk, ja vēlas. Varu derēt, ka viņš atgriezīsies Naso ar visu savu stāstu par bagātību meklēšanu un gaidīs turpmākos rīkojumus no SPEKTRA.

Bonds apklusa. Viņš izvairījās no Leitera skatiena.

- Tas ir, ja vien viņam nav izdevies dabūt informāciju no meitenes.

- Pie velna! - kategoriski noteica I^eiters. - Es neticu, ka tā meitene runās. Viņa ir siksta meiča. Un ja ari viņa runā? Largo tikai jāpārmet viņa pāri bortam ar kādu smagumu kaklā un jāpasaka, ka, meklējot bagātības, viņai radās problēmas ar akvalangu vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš pavisam noteikti atgriezīsies Naso. Šā cilvēka aizsegs ir tikpat stabils kā J. P. Morgans un kompānija.

Kapteinis viņu pārtrauca.

- Ja nerunājam vairs par to, komandieri Bond, bet par darbības principiem, kā viņš, jūsuprāt, nogādās to bumbu no kuģa mērķa zonā? Es piekritu, ka, spriežot pēc kartes, ar jahtu piekļūt tuvāk nav iespējams, turklāt, ja viņš to darītu, tad riskētu nonākt nepatikšanās ar raķešu bāzes krasta apsardzi. Cik saprotu.

viņiem ir kaut kas līdzīgs apsardzes kuterim, lai, gatavojoties izmēģinājuma šāvieniem, izdzenātu zvejniekus un tamlīdzīgi.

- Es esmu pārliecināts, - apņēmīgi noteica Bonds, - ka tieši šim nolūkam jahtā paredzēts zemūdens nodalījums. Viņiem tur glabājas zemūdens slieces un, iespējams, elektriskā torpēda to pārvietošanai. Viņi novietos bumbu uz sliecēm, un zemūdens peldētāji nogādās to paredzētajā vietā, uzstādīs un atgriezīsies jahtā. Kam gan citādi būtu vajadzīgs viss šis zemūdens aprīkojums?

- Var gadīties, ka jums taisnība, komandier, - lēni noteica kapteinis. - Tā varētu būt. Bet kas man tādā gadījumā būtu darāms?

Bonds ieskatījās kapteinim acīs.

- Ir tikai viens bridis, kad varam atmaskot šos cilvēkus. Ja parādīsimies pārāk ātri, Disco var pazust gabalā - varbūt tikai simts jardu attālu­mā - un iemest bumbas vietā, kur ūdens dziļums sasniedz simts asis. Vienīgais bridis, kad tās var dabūt, vismaz pirmo bumbu, ir tad, kad komanda ir atstājusi kuģi un devusies ceļā uz uzstādīšanas vietu. Mums jāpieveic viņu zemūdens komanda ar savu zemūdens komandu. Otrai bumbai, ja tā atrodas uz kuģa, nav nozīmes. Mēs varam no­gremdēt kuģi ar otro bumbu tajā.

Kapteinis palūkojās lejup uz savu šķīvi. Viņš rūpīgi nolika nazi blakus dakšiņai, pagrieza taisni deserta karotīti un, paņēmis savu kafiju ar ledu, s saskaloja to. Ledus gabaliņi notinkšķēja. Nolicis

glāzi atpakaļ uz galda, viņš pacēla skatienu vis­pirms uz Leiteru, tad uz Bondu.

- Jādomā, - viņš domīgi sacīja, - ka tas, ko jūs sakāt, ir pareizi, komandier. Mums uz kuģa ir daudz skābekļa balonu. Mums ir arī desmit paši labākie peldētāji visā kodolflotē. Taču vi­ņiem ir tikai naži, ar ko cīnīties. Man vajadzēs lūgt brīvprātīgos.

Viņš mirkli klusēja.

- Kas viņus vadīs?

- Es, - sacīja Bonds. - Gadījies tā, ka nirša- na ir viens no maniem vaļaspriekiem. Es zinu, no kurām zivīm jāsargājas un par kurām var nelikties zinis. Es instruēšu jūsu vīrus.

Fēlikss Leiters viņu pārtrauca.

- Neiedomājies, - viņš spītīgi teica, - ka at­stāsi mani ēdam Virdžīnijas šķiņķi. Es uzvilkšu šim te, - viņš norādīja uz savu rokas protēzi, - papildu pleznu un jebkurā laikā nopeldēšu pus- jūdzi ātrāk par tevi. Tu būsi pārsteigts, ko tik cilvēks var dabūt gatavu, kad kāds viņam nokodis roku. Mediķi to dēvē par kompensāciju, ja nu tu gadījumā neesi par tādu dzirdējis.

Kapteinis pasmaidīja. Viņš piecēlās kājās.

- Labi, labi. Es jūs, abus varoņus, atstāšu izstrīdēties, kamēr pats pārmīšu kādu vārdu ar saviem vīriem. Pēc tam mums vajadzēs tikt skaid­rībā ar kartēm, pārbaudīt, vai akvalangi ir kārtībā un tamlīdzīgas lietas. Jūs, puiši, tā arī nedabūsiet nemaz pagulēt. Es likšu, lai jums izsniedz kaujas tablešu devu. Jums tās būs vajadzīgas.

Viņš pacēla plaukstu un izgāja no ēdamzāles.

Leiters pagriezās pret Bondu.

- Tu, sasodītais nelieti! Domāji, ka atstāsi ve­co draugu uz kuģa, vai ne? Ak Dievs, cik tie angļi ir viltīgi! Nodevīgā Albiona, cik pareizi teikts, pilnīgi pareizi.

Bonds iesmējās.

- Pie velna, kā es varēju zināt, ka tu esi pabi­jis dakteru un terapeitu rokās? Nemaz nezināju, ka tu dzīvi uztver tik nopietni. Droši vien tu pat esi atradis veidu, kā mīlēties ar to savu sasodīto āķi.