Jans Flemings - PĒRKONLODE

Soļodams pa paklājiem izklāto gaiteni, Bonds jau sajuta gaisā trauksmi. Šajā stāvā bez M kabinetiem atradās sakaru nodaļa, un aiz pelēkajām, aizvērtajām durvīm varēja sadzir­dēt nepārtrauktus raidītāju sprakšķus un dūkšanu un šifrēšanas mašīnu pastāvīgos, automāta kārtai līdzīgos rējienus un klaboņu. Bondam ienāca prātā, ka izsludināta vispārēja trauksme. Kas, pie velna, bija noticis?

Pārvaldes priekšnieks stāvēja blakus Mani­penijas jaunkundzes galdam un, saukdams sig­nālus no biezas mapes, deva viņai norādījumus.

- CIP, Vašingtona, personīgi Dalesam. Šifrs XXX ar teleprinteri. Metiss. Otrais birojs. Tas pats šifrs un adrese. Nodaļa F, NATO izlūkdie­nesta priekšniekam. Personīgi. Standarta ceļš caur nodaļas priekšnieku. Šo nodot tieši rokās M 15, personīgi, kopiju policijas komisāram, personīgi, un šos, - viņš padeva biezu žūksni, - personīgi nodaļu priekšniekiem no M. Šifrs XX pa Vaitholas radio un Portishedu. Ja? Esi laba meitene un nosūti visu pēc iespējas ātrāk. Būs vēl citi ziņojumi. Gaidāma nelādzīga diena.

Manipenijas jaunkundze priecīgi pasmaidī­ja. Viņai patika tādas trakās dienas, kā viņa tās dēvēja. Tās viņai atgādināja par pirmsākumiem, kad Manipenijas jaunkundze sāka strādāt pārvaldē par jaunāko šifrētāju. Viņa pieliecās tuvāk un nospieda komutatora slēdzi.

- 007 ieradies, ser. - Manipenijas jaunkun­dze palūkojās uz Bondu. - Vari iet!

Pārvaldes priekšnieks pasmaidījis sacīja: - Piesprādzējieties!

Virs M durvīm iedegās sarkanā gaisma. Bonds iegāja.

Kabinetā valdīja pilnīgs miers. M atslābinā­jies sēdēja sāniski pie sava rakstāmgalda un lūkojās laukā pa plato logu uz tālumā mirdzo­šajām Londonas debesīm. Viņš pacēla skatienu.

- Apsēdies, 007! Paskaties šurpu!

Pastiepis roku, viņš pastūma pāri galdam dažas fotokopijas.

- Nesteidzies!

M paņēma pīpi un, gribēdams to piebāzt, izklaidīgi iegremdēja pirkstus tabakas dozē ar gliemežvāka pamatni.

Bonds paņēma kopijas. Tajās no priekšpuses un aizmugures bija redzama aprakstīta aploksne. Tā viscaur bija nokaisīta ar pulveri pirkstu nospiedumu noņemšanai.

M pameta skatienu uz viņa pusi.

- Ja gribi, vari smēķēt.

- Paldies, ser, - atteica Bonds. - Es cenšos atmest.

- Hmh, - noteica M un, iebāzis mutē pīpi, uz­šķīla sērkociņu. Dziļi ievilcis dūmus, viņš iekārto­jās krēslā ērtāk. Pelēkās jūrnieka acis neko neredzošu skatienu domīgi vērās laukā pa logu.

Aploksne ar uzrakstu PERSONĪGI UN NEKAVĒJOTIES bija adresēta premjerministram. Adrese: SWI, Ix>ndonā, Vaitholā, Dauningstritā 10. Ikviens sīkums adresē bija pareizs līdz pat norādījumam PC, kas nozīmēja, ka premjermi­nistrs ir slepenpadomnieks. Interpunkcija bija nevainojama. Uz markas bija zīmogs ar atzīmi Braitona, 3. jūnijs, 8.30. Bondam ienāca prātā, ka vēstule varētu būt sūtīta nakts aizsegā un ka tā droši vien pienākusi kaut kad tās pašas dienas, t.i., vakardienas, agrā pēcpusdienā. Bija izmanto­ta rakstāmmašīna ar treknu, visai elegantu šriftu. Šis fakts kopā ar iespaidīgo 5 reiz 7,5 collas lielo aploksni, adreses teksta izkārtojumu un stilu atstāja nopietnu, lietišķu iespaidu. Uz aploksnes otrās puses nebija nekā, izņemot pirkstu nospie­dumus. Zīmoglakas nebija.

Vēstule, tikpat pareizi un glīti uzrakstīta, vēstīja:

"Mister premjerministr, Jums vajadzētu zināt vai ari, sazinoties ar Gaisa spēku virspavēlnieku, Jūs uzzināsiet, ka vakar, 2. jūnijā, apmēram kopš pulksten 22 britu lidmašīna ar diviem kodolieročiem ir devusies mācību lidojumā. Lidmašīna ir Villiers Vindicator O/NBR no RAF eksperimentālās vienības, kuras bāze atrodas Boskombdaunā. Piegādes ministrijas indikācijas numuri uz kodolieročiem ir MOS/bd/654/Mk V un MOS/bd/655/Mk V. Tie apzīmēti ari ar USAF identifikācijas numuriem tādā daudzumā un tādā garumā, ka es Jūs ar tiem neapgrūtināšu.

Dodoties NATO mācību lidojumā, lidaparātā bija apkalpe piecu cilvēku sastāvā un novērotājs. Bākā bija degviela desmit stundu ilgam lidoju­mam ar ātrumu 600 jūdžu stundā 40 000 pēdu augstumā.

Šis lidaparāts kopā ar abiem kodolieročiem tagad atrodas mūsu organizācijas īpašumā. Apkalpe un novērotājs ir miruši, un mēs, palīdzot jums saglabāt slepenības pakāpi, ko Jūs, bez šaubām, gribēsiet saglabāt un ko vienlīdz atbalstām arī mēs, uzdodam Jums paziņot tuviniekiem, ka lidaparāts ir cietis katastrofā.

Šā lidaparāta un abu kodolieroču atrašanās vietu, apstiprinot, ka tos iespējams salabot. Jums paziņos apmaiņā pret 100 000 000 mārci­ņu ekvivalentu zeltā ar provi 1000 vai ne mazāk kā 999. Norādījumi par zelta piegādi atrodami klāt pievienotajā memorandā. Pieprasām, lai zelta saņemšana un nogādāšana netiktu kavēta, kā ari tiktu izsludināta šīs organizācijas un tās biedru neaizskaramība, kas apstiprināta ar Jūsu un Savienoto Valstu prezidenta personī­gajiem parakstiem.

Atteikumam pieņemt šos nosacījumus septiņu dienu laikā no 1959. gada 3. jūnija pulksten 17.00 pēc Griničas laika - t.i., līdz 1959. gada 10. jūnija pulksten 17.00 pēc Grini­čas laika - paredzamas nopietnas sekas. Pēc šā termiņa nekavējoties tiks iznīcināts Rietumu lielvalstīm piederošais īpašums, ne mazāks kā minēto 100 000 000 mārciņu vērtībā. Ies bojā cilvēki. Ja 48 stundu laikā pēc brīdinājuma vēl aizvien netiks izrādīta vēlēšanās piekrist mūsu nosacījumiem, tad bez turpmāka brīdinājuma tiks iznīcināta kāda pasaules valsts galvaspilsē­ta. Būs ļoti lieli cilvēku upuri. Vēl vairāk, starp­laikā starp šiem diviem notikumiem organizācija patur sev tiesības izsludināt pasaulei 48 stundu termiņu. Šis pasākums, kas izraisīs paniku ik­vienā lielākā pilsētā, paredzēts, lai Jūs pastei­dzinātu.

Šis, mister premjerministr, ir vienīgais un galīgais paziņojums. Mēs gaidīsim Jūsu atbildi katru stundu pēc Griničas laika 16 megahercu viļņos.

Parakstījis

SPEKTRS,

Speciālā organizācija pretizlūkošanas, terorisma, atriebības un šantāžas darbību veikšanai"

Džeimss Bonds izlasīja vēstuli vēlreiz un uzmanīgi nolika to atpakaļ uz rakstāmgalda. Pēc tam viņš pievērsās otrajai lappusei ar memorandu par zelta piegādi.

"Etnas kalna ziemeļrietumu nogāzes Sicīli­jā… Decca raidītājs ieslēgts… Pilnmēness periods… starp pusnakti un 1.00 pēc Griničas laika… piegādes pa ceturtdaļtonnai atsevišķos vienu pēdu biezos putuplasta iepakojumos… minimums trīs izpletņi uz piegādi… par lidma­šīnām un lidojumu grafikiem paziņot 16 mega­hercu vilnī ne vēlāk kā 24 stundas pirms operā­cijas… Jebkādas pretdarbības gadījumā līgums tiks lauzts un nomesta atombumba Nr. 1 vai Nr. 2." Paraksts tas pats. Abas lappuses beidzās ar rindu: "Kopiju vienlaikus nosūtīt Savienoto Valstu prezidentam."

Bonds klusējot nolika fotokopiju kaudzē uz pārējām. Iebāzis roku bikšu kabatā, viņš izvilka tērauda cigarešu etviju, kurā atradās vairs tikai deviņas cigaretes, un, izņēmis vienu, aizsmēķē­ja, dziļi ievelkot plaušās dūmus un izpūšot ar garu, domīgu svilpienu.

M pagriežas krēsla ar seju pret Bondu.

- Nu?

Bonds ievēroja, ka M pirms trim nedēļām tik dzidrās un dzīvās acis tagad ir apsarkušas un saspringtas. Kāds tur brīnums!

- Ja šīs lidmašīnas un ieroči tiešām ir pazu­duši, ser, - viņš sacīja, - tad ar to jārēķinās. Manuprāt, viņi runā nopietni. Es domāju, ka tā ir patiesība.

- Tāpat domā Kara ministrija, - sacīja M.

- Tāpat domāju es. - Viņš mirkli klusēja. - Jā, lidmašīna ar bumbām ir pazudusi. Un bumbu numerācija ir pareiza.