Jans Flemings - PĒRKONLODE

Blofelds beidza pētīt sejas. Kā jau viņš bija paredzējis, tikai viens acu pāris novērsās, sasto­pot viņa skatienu. Blofelds bija zinājis, ka ne­kļūdās. Uz divkārt pārbaudītajiem ziņojumiem viņš nepaļāvās, viņam vajadzēja pārliecināties paša acīm un ar paša intuīciju. Viņš lēnām pa­bāza abas rokas zem galda. Viena plauksta palika guļam nekustīgi uz ceļgala. Otra ieslīdēja sān­kabatā un, izņēmusi no tās plānu zelta pudelīti, nolika to savā priekšā uz galda. Ar īkšķa nagu atvēris vāciņu, Blofelds izņēma no trauciņa vijolīšu smaržas piesūcinātu pastilu un iemeta to mutē. Viņam bija paradums atsvaidzināt elpu, kad bija sakāms kas nepatīkams.

Pabāzis pastilu zem mēles, Blofelds sāka runāt klusā, skanīgā un skaisti modulētā balsī.

- Man jāziņo biedriem par Lielo lietu, par plānu Omega. (Blofelds nekad nesāka uzrunu ar vārdiem "džentlmeņi", "draugi", "kolēģi" vai līdzīgiem. Tā bija nevajadzīga liekvārdība.) Taču, pirms pāreju pie šā jautājuma, drošības apsvē­rumu dēļ es vēlos pieskarties citai tēmai.

Blofelds rāmi pārlaida skatienu pie galda sēdošajiem. No viņa skatiena izvairījās tas pats acu pāris. Viņš turpināja rāmā balsī.

- Visi piekritīs, ka pirmie trīs mūsu pastāvē­šanas gadi ir bijuši veiksmīgi. Daļēji mūsu Vācijas nodaļas nopelns ir tas, ka pilnīgā slepe­nībā tika atgūtas Himlera dārglietas no Mondsī. Savukārt mūsu Turcijas nodaļa tās veiksmīgi realizēja Beirutā. Ienākumi: 750 000 mārciņu. Seifa nozušanu līdz ar visu saturu no MVD Austrumberlīnes štāba neviens tā arī nesaistīja ar mūsu krievu nodaļu, un, to pārdodot Ameri­kas Centrālajai izlūkošanas pārvaldei, mūsu ienākumi palielinājās par 500 000 dolāru. Pastori ķēdes īpašuma - tūkstoš unču heroīna - pārtveršana Neapolē un darījums ar Firpones klientiem Losandželosā ienesa 800 000 dolāru. Britu izlūkdienests samaksāja 100 000 mārciņu par čehu bioloģiskajam karam paredzētajām mēģenēm no valsts ķīmiskās rūpnīcas Pilzenē. Veiksmīgi šantažējot bijušo SS grupenfireru Zontāgu, kas ar Santosa vārdu dzīvo Havanā, ieguvām nožēlojamus 100 000 dolāru - nelaimī­gā kārtā tas bija viss, kas viņam piederēja. Un franču smagā ūdeņraža speciālista Perinjē slep­kavība sakarā ar viņa pāriešanu caur Berlīni pie komunistiem papildināja mūsu ienākumus par vienu biljonu franku, ko samaksāja Deivdēme Bureau tieši tāpēc, ka viņa zināšanas bija īpaši nozīmīgas un ka mēs viņu dabūjām savās ro­kās, pirms viņš sāka runāt. Apaļās summās, kā zināms no mūsu atskaitēm, kopējie ienākumi, neskaitot mūsu pēdējo un nesadalīto dividendi, ir sasnieguši apmēram pusotru miljonu sterliņu mārciņu Šveices frankos un Venecuēlas bolivā- ros, kuros piesardzības dēj - tās joprojām ir stabilākās pasaules valūtas - mēs konvertējam visus mūsu ieņēmumus. Ienākumi, kā norādīts mūsu statūtos, tiek sadalīti šādi: desmit procenti kopējiem izdevumiem un rīcības kapitālam, desmit procenti paliek man, bet atli­kums vienlīdzīgās daļās pa četriem procentiem jeb 60 000 mārciņu tiek sadalīts visiem bied­riem. Es neuzskatu, ka šī summa būtu adekvā­ta atlīdzība par biedru sniegtajiem pakalpoju­miem - 20 000 mārciņu gadā neatbilst cerēta­jam -, bet jūs redzēsiet, ka plāns Omega ienesīs pietiekami, lai ikviens no mums iegūtu ievēroja­mu kapitālu, un ļaus, ja mēs to vēlētos, izbeigt organizācijas darbību un novirzīt ikviena enerģi­ju citiem mērķiem.

Blofelds pārlaida skatienu galdam.

- Vai ir kādi jautājumi? - viņš draudzīgi vai­cāja.

Divdesmit pāri acu, šajā gadījumā visi, cieši un bezkaislīgi vērās pretī savam priekšsēdētā­jam. Katrs vīrs bija izdarījis pats savus aprēķi­nus, bija pieņēmis savus lēmumus. No šiem labajiem, kaut šaurajiem prātiem, nebija izda­būjama neviena piezīme. Viņi bija apmierināti, taču viņu skarbajā dabā nebija to skaļi atzīt. Sapulces vadītājs bija runājis par zināmām lie­tām. Bija pienācis laiks nezināmajam.

Iemetis mutē otru pastilu, Blofelds pabāza to zem mēles un turpināja.

- Tad lai tā paliek. Tagad pāriesim pie pēdē­jās operācijas, ko pabeidzām pirms mēneša, ieņemot vienu miljonu dolāru.

Blofelda skatiens pārslīdēja galda kreisajā pusē sēdošo biedru rindai. Viņš klusi sacīja: - Piecelieties, nr. 7!

Kājās lēnām piecēlās Mariuss Dominiks no Union Corse, lepns, masīvs vīrs ar lēnu skatienu, ģērbies masveidā ražotās un visai raupjās drēbēs, kas, iespējams, iegādātas Marseļas Gailenes Bar- bes. Viņš palūkojās pāri galdam tieši uz Blofeldu. Viņa lielās, raupjās plaukstas brīvi nokarājās gar bikšu šuvēm. Blofelds izlikās, ka atbild viņa skatienam, taču patiesībā vēroja nr. 7 blakus sēdošā nr. 12, korsikāņa Pjēra Boro, reakciju. Šis vīrietis sēdēja tieši pretī Blofeldam pašā garā galda galā. Viņa acis tikšanās laikā bija vairījušās no Blofelda skatiena. Tagad tās vairs nevairījās. Tagad tās šķita atvieglotas, mierīgas. Lai no kā baidījās šīs acis, tas bija garām.

Blofelds uzrunāja klātesošos.

- Jūs atceraties, ka operācija bija saistīta ar Lasvegasas Principality Hotel īpašnieka un, saistībā ar Detroitas Purpura bandu, ari citu Amerikas uzņēmumu līdzīpašnieka Magnusa Blomberga septiņpadsmitgadīgās meitas nolau­pīšanu. Meiteni nolaupīja no tēva apartamen­tiem Montekarlo Hotel de Paris un aizveda pāri jūrai uz Korsiku. Šo operācijas daļu izpildīja

Korsikas nodaļa. Tika pieprasīta vienu miljonu dolāru liela izpirkuma maksa. Blomberga kungs bija gatavs maksāt, un, pēc SPEKTRA norādīju­miem, naudu, tumsai iestājoties, ar piepūšamo glābšanas riņķi palaida jūrā Itālijas piekrastē netālu no Sanremo. Naktij iestājoties, glābšanas riņķi savāca kuģis, ko organizēja mūsu Sicīlijas nodaļa. Šī nodaļa ir pelnījusi uzslavu par to, ka neitralizēja uz plosta uzstādīto raidītāju, kas ļautu franču flotes vienībai noteikt mūsu kuģa atrašanās vietu. Saņemot izpirkuma naudu, kā bija norunāts, meiteni atdeva vecākiem bez kādām redzamām nolaupīšanas sekām, izņemot nokrāsotos matus, kas bija nepieciešams, lai viņu pārvestu no Korsikas uz guļamvagonu Zilajā vilcienā, kas kursē no Marseļas. Es saku "bez redzamām sekām". No avota Nicas policijas komisariātā es tagad uzzinu, ka Korsikas gūsta laikā pret meiteni lietota vardarbība.

Blofelds ieturēja pauzi, dodot laiku, kas ne­pieciešams, lai teiktais nonāktu līdz apziņai. Pēc mirkļa viņš turpināja.

- Vecāki apgalvo, ka pret meiteni lietota var­darbība. Iespējams, ka tā notikusi ar viņas piekrišanu. Tas nav svarīgi. Mūsu organizācija apņēmās, ka atdos meiteni atpakaļ neskartu. Nestrīdoties par seksuālās izziņas iespaidu uz meiteni, es palieku pie uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai akts noticis brīvprātīgi vai vardarbīgi, meitene atdota vecākiem bojātā vai vismaz lietotā stāvoklī.

Blofelds žestikulēja reti. Tagad viņš lēnām pavēra kreiso plaukstu, kas gulēja uz galda. Tajā pašā balss tonī viņš sacīja: - Mēs esam liela un Joti varena organizācija. Man nerūp morāle vai ētika, bet organizācijas locekļiem jāapzinās, ka es vēlos un vislielākajā mērā iesaku, lai SPEKTRS darbojas pēc visaugstākajiem princi­piem. SPEKTRAM nav citas disciplīnas kā vien pašdisciplīna. Mēs esam uzticama brālība, ku­ras spēks slēpjas tikai un vienīgi katra atsevišķā locekļa spēkā. Viena biedra vājība ir nāvējoša visai struktūrai. Jums ir zināms mans viedoklis šajā jautājumā, un gadījumos, kad tīrīšana ir bijusi nepieciešama, esat atbalstījuši manu rīcību. Šajā gadījumā esmu jau paveicis to, ko uzskatīju par nepieciešamu attiecībā pret šīs meitenes ģimeni. Es esmu atdevis pusmiljonu dolāru, klāt pievienojot atbilstošu atvainošanās zīmīti. Tas izdarīts, neņemot vērā radio raidītā­ju, kas neietilpa mūsu norunā ar ģimeni. Uzdro­šinos sacīt, ka viņi par to neko nezināja. Tā bija tipiska policijas rīcība - rīcība, ko es jau gaidīju. Mūsu dividendes no šīs operācijas tiks atbilstoši samazinātas. Tagad par vainīgo. Es esmu pārlie­cinājies, ka viņš ir vainīgs, un izvēlējies vienīgo pareizo rīcību.