VALDIS ARTAVS - LUSTĪGA DZĪVOŠANA

Piebilde diskusijā par modēm…………………… 56

Kuplejas par solīšanu………………………………. 57 KUPLEJAS PAR SOLĪŠANU Ko mēs, biedri, darītu, Kam par godu strādātu, Ja mums svētku nebūtu, Jubilejas nenāktu? Kam par godu sacenstos, Solītos un apņemtos, Zvērot sistu sev pie krūts, Rautos tā, ka put un rūc? Tiklīdz sanāksme ir klāt, TūdaJ sākam skandināt: — Solām paveikt to un to, Kaut vai neiespējamo! — Bet ja solījums ir pliks, Bet ja sanāk tikai čiks! Kas par to, nu kas par to? Ka tik jautri pačalo! Sola šodien, solīs rīt… Vai tad solīts makā krīt? Ja jau kristu, vai tu traks, Tad jau pušu plīstu maks! 1970

Spurainas rīmes par tematu «Preču zīmes» . 58

Viena otra svaiga doma goda nosaukumu

jomā…………………………………………………… 59

Dzejolis retro stilā………………………………….. 61 DZEJOLIS RETRO STILA Atmiņai, šķiet, aizkritis kāds slēģis, Izgaisis kāds sapnis tāls un kairs: Atceros, kāds izskatījās nēģis, Bet, kā garšo, — neatceros vairs. Nejautā neko man, draugs, par lasi, Nevajag tik skumjus jokus dzīt. Neesmu es aplaupījis kasi, Lai es šodien lašus spētu rīt. Vienīgi pēc siļķes esmu skrējis. Neredz siļķi, kaut līdz Jeiskai brauc. Japānis to esot apprecējis, Par Ivasi siļķi tagad sauc. — Kādreiz esmu garšojis pat zuti, — Saku tantei, kura mencu nes. Tante paver bezzobaino muti: — Kādreiz jauna biju arī es! 1982 s

Uzruna sausajā saiešanā………………………….. 62

Atgadījums sausajā saiešanā……………………. 64 ATGADĪJUMS SAUSAJA SAIEŠANĀ Kāju zem galda pastiepis, Es čamdīju dāmas kāju. To dāmu es ļoti mīlēju, Pat, jāsaka, dievināju, Un tagad no viņas gaidīju Smaidu vai vārdu jauku, Bet viņa dusmīgi sacīja: — Stulbeni, neapgāz trauku! 1986 .

Kas kaftēja nestāvēt! (Bērnu stūrītis) . . 66

BET DZfVE IR DZĪVE . . .

Divas satīras……………………………………

Drošs paliek drošs……………………………

Balāde par Blatu … …. BALĀDE PAR BLATU Tūliņ jums, biedri, celsies katrs mats, 7 Pat tādiem, kam uz pakauša nav matu. Es stāstīšu, ko piedzīvoju pats, uf Es lasīšu jums balādi par Blatu. Man pašam Blats nekad nav bijis rads.» Te kādu dienu redzu drūmu skatu:. ; Raud pārdevēji — esot miris Blats, Neviens nekad vairs nesastapšot Blatu! Un tiešām — kapos piemineklis plats-; < Un grezni ziedi, dabūti pa blatu, f Un zelta burtiem milzu uzraksts: «BLATS», Bet vairāk it nekādu citu datu. Es naktī ņēmu rokā lāpstu pats: Kaut zārkā viņam uzmetīšu skatu! Bet zārks bij tukšs, tur negulēja Blats.: Viņš pat no nāves izbēdzis pa blatu!- - 1969 ' ,

Zurkiāda………………………………………….

Fantāzija par medicīius tēmu ….

Saruna par hobī……………………………….

Sīku joku birums………………………………

Nakts simfonija………………………………..

Cosi fan tutte……………………………………

Udensgabals…………………………………….

Zaķi ………………………………………………..

Par pozām, rokam un smadzeņu krokām

Daži vārdi par latviešu humoru . . * .

Ja grib, tad var………………………………..

Pastardiena……………………………………..

Mednieku dziesmiņa………………………….

No kādām sievām vīri bēg………………….

Pedagoģiska etīde …….

Nekur nav tik labi kā majāsl ….

Kaķu balle (Bērnu stūrītis) ….

PEGAZU IZLASE

Imants Ziedonis……………………………….

Jānis Plotnieks…………………………………

Vizma Belševica……………………………….

Cecīlija Dinere…………………………………

Olga Lisovska …………………………………

Arvīds Skalbe…………………………………..

Marta Barbale………………………………….

Skaidrīte Kaldupe…………………………….

Valdis Rūja……………………………………..

Spēks, kur tu rodiesJ (Jānis Sirmbārdis)

Droša recepte (Milda Losbcrga) .

Vērtīgas zinas (Dagnija Dreika) . .

Ko gaidi, valoda? (Uldis Bērziņš) . .

Bez greizsirdības un bez skaudības (Jānis

Peters)………………………………………………. 120

Dresūras vaina (Ilga Rismane) …. 121

Kur ir (avs pods? (Velta Kaitina) . . . 123

Lej, māsiņ, lej!_ (Inara Roja)………………….. 125

Neņemsim jauna (Pēteris Jurciņš) … 127

Mamutiāda (Arvīds Grigulis)………………….. 128

Ja mīli dabu . . . (Vitauts Ludēns) … 132

Ai, meitenes, ai, gardēdes! (Jānis Rokpelnis) 133

Kad mirusi mīlestība (Laimonis Vāczemnieks) 134

Lai katrs sevi vaino pats (Juris Helds) . . 130

Ai, baržas, ai, smaržas (Andris Vējāns) . 137

Kā savējais starp savējiem (Jānis Liepiņš) . 138

Lai nočab čubu maiss! (Jana More) . . 140

Caur kefīru pie zvaigznēm (Ingvars Jakaitis) 141

Apkaltais mīlētspēks (Monta Kroma) . . . 142

Grūtnieka bēdas (Anatols Imermanis) . . 143

Ak svētā vientiesība! (Velga Krile) . . 144

Bus lētas puķes (Imants Auziņš) . . 145

Ak, ja kāds mūs nodīrātu! (Laima Līvena) . 146

Par ieceri un smeceri (Antons Kūkojs) . . 147

Vēl tomēr ir viens godavīrs (Jānis Baltauss) 149

Tas tik ir pods! (Aivars Neibarts) . . . 150

Un papīrs pacieš . . . (Jānis Baltvilks) . . 151

Nevajag gulēt! (Māra Zālīte)…………………… 152

Pašparodija (Valdis Artavs)……………………. 154

REDZOKĻI (BERNU STŪRĪTIS)

Volframs Diegs………………………………………. 157 .

Matilde Taukuma……………………………………. 158 MAtlLDE TAUKUMA Beigusi Filoloģijas fakultāti. Strādā Centrāltirgū par gaļas izcirtēju. — Katrs darbs ir cienījams, — viņa saka, — kādam ari ar galu jāandelējas. Matilde mii ziedus, jērgaļas kotletes un savu viru. Smalkāko jūtu atklāsmei viņa meistarīgi izmanto plašu gaļas izstrādājumu sortimentu. Viens no viņas labākajiem dzejoļiem — «Pirmais skūpsts». • Pirmais skūpsts Es biju tērpā plānā — Kā cīsiņš celofānā. Tu — tumšos svārkos, cienīgs — Kā dūmu desas stienis. Vēl dzirdu tavu balsi: — Nāc, uzgriezīsim valsi! — Un mani tad, vai zini, Kā ruleti tu tini. Tu nobučoji mani. Skūpsts bija gards un skanīgs. Es jutu — sirds man palec. Un trīcēju kā galerts.

Oto Purnbergs………………………………………… 159

Līga Stīga………………………………………………. 160 LIGA STIGA Spēlējusi ģitāru pašdarbības simfoniskajā orķestri (kur ari patapinājusi savu pseidonīmu), vadījusi tramvaju, dziedājusi Taulas kori

Jurītis Curītis………………………………………… 161 JURITIS ČURITIS Risina pasaules problēmas, lai gan šai pasaulē nācis ikai pirms pieciem gadiem. Jūt atbildību par visu, ko ari auž savās vārsmās. Atbildība Kad māmiņa mani modina Un saka «cisu», «cisu», Es ilgi stāvu pie podiņa Un domāju par visu: Par to, ka atkusnī Ceļi rūgst, Par to, ka traktoriem Daju trūkst, Par to, ka Āfrikā Zāle kalst, Par to, ka Arktikā Lāčiem salst… Māmiņ, tu nesteidzies Ar to «cisu», «cisu». Ļauj man padomāt — Esmu atbildīgs par visu!

Andžs Dižbārdis……………………………………… 162 ANDŽS DIŽBARDIS Jaunais autors dzimis pagājušā gadsimta beigās. Dzejot sācis jau ganu gaitās. Viņa pirmo dzejoļu burtnīcu apēda govs, otro saplēsa greizsirdīgā sieva, domādama, ka mī- lestības pantiņi veltīti citai. Bet trešā aizgāja bojā kara laikā. Papīra trūkuma pēc Andžs to nopīpēja. Andža dzejā jūtams arhaisms, taču pamatos tā sasaucas ar mūsdienu dzīvi. Prieks Alus atvests man par prieku Mūsu ciema ēdnīcā. Nu es tālāk vairs netieku Citā kādā svētnīcā. Mājupcejam, šķiet, nav gala, Bieži stājos, grūti iet. Birzī pogā lakstīgala, Pogā vajā, pogā ciet…