VALDIS ARTAVS - LUSTĪGA DZĪVOŠANA

Kas šodien viņu mierā liek,

Pēc principa: es neaiztieku

Tos, kuri mani neaiztiek.

Dievs visus komjauniešus svētī,

Kas savus bērnus kristīt nes,

Pēc principa: kas mani godā,

Tos turu godā arī es.

Un dzejniekus viņš arī svētī,

Kas savās dzejās viņu min.

Velns zin, vai viņi Marksu pētī,

Bet svētos rakstus labi zin.

Jā, it neko tur nevar darīt,

Dievs vēl šad tad mums piepalīdz

Starp citu, dzejolis šis ari

Ar dievpalīgu uzrakstīts.

ŠEIT VATIKĀNA RADIO!

«Lai slaveits Jēzus Kristus!» —

Skan vecīga balss no Romas,

Un, dzirdot ierasto izloksni,

Uz Latgali brien manas domas.

Vai katrā ciemā tur dievnams stāv.

Ko darīt, lai visi turp ietu?

Vai nu ar milici jāatved,

Vai nu jādzen ar mietu!

«Vairs ticeibas breiveibas Latvijā nav

Jā, ticīgos Latvijā spaida.

Konkrēti: ja kāds ticīgais

No ticīgās «jā» vārdu gaida.

Jā, ticīgie Latvijā bieži cieš

Rindā pēc desām vai alus.

Bet pagānus arī grūsta un spiež.

Ej nu sameklē galus,

Kurš kuram pirmais piekasās klāt?

Ne jau to kungu visi tie lād!

Un paraug, cik ticīgo darbdienās

Dzer vai dievmāti slavē!

Kārtīgi algu saņemot,

Darbu mierīgi kavē.

«Laudetur Jēzus Kristus!»

Laudetur, broļeit, laudetur!

Visur ir maizīte jāpelna,

Par velti jau tevi netur,

'

Mūsu tēvs debesīs,

kamēr tu vēl esi pie varas,

pasargā mūs no «Autoservisa»,

Rigas kinostudijas filmām

un stikla taras.

Mūsu dienišķo maizi

dod mums papilnam, nevis skopi,

sevišķi to,

ko iecienījuši lopi.

Piedod mums mūsu parādus,

kad halturējam vai darbu kavējam,

bet algu un prēmiju, protams, saglabā.

Par ko tad mēs tevi slavējam!

Un neieved mūs kārdināšanā

uzsākt strīdu ar autoinspektoriem,

kad viņu rokās mūsu tiesību vāki,

jo tu esi visuvarenais dievs,

bet viņi vēl varenāki. Arnen!

AGLONAS BRĪNUMI

Kad Latgales pakalnos kombaini ganās

Un puišeļi dārzos jau ābolus sper,

Uz Aglonu ticīgie ļautiņi manās

Un klusībā katrs uz brīnumu cer.

Te dievmāte teikusi zemniekam kādam

(Vai skaidrā viņš bija vai ņēmis uz krūts?),

Ka nākotnē viņai daudz brīnumu rādāms,

Lai visi tik baznīcai ziedo un lūdz.

Un, lūk, tajā vietā, kur viņi reiz tikās,

Stāv baznīca stalta un altāris skaists.

Un augusta vidū ik gadu — kā likums —

Te darbā tiek brīnumu kombināts laists.

Plūst cilvēku straume, nu, tā kā uz tirgu.

Gan kāto ar kājām, gan visādi brauc.

Te redzams, cik Latgalē palicis zirgu

Un cik šodien privāto mašīnu daudz.

Dūc ērģeles priekā par dievnamu pilnu,

Un, Mariju slavējot, večiņas dzied.

Un baznīcas kalpi cērp bagātu vilnu

No visiem, kas labprāt to noziedot iet.

Sēž mācītājs krēslā ar tādu kā šalli,

Un kautrīga jaunava grēkus tam sūdz.

Varbūt viņu kaimiņu puisis pēc balles

Uz atvadām spiedis tā stiprāk pie krūts.

Bet šoferis Donāts, kas iebrauca gravā,

Kad žvingulī atteicās paklausīt «mazs»,

Cer atgūt caur dievmāti tiesības savas

Un zvēr, ka pie stūres vairs nedzers nemaz.

Met slaucēja Matilde cītīgi krustus:

«Lai dēliņam augstskolā konkurss nav smags!»

Un uzmācas dievmātei cūkkopis Justins,

Kas, žiguli gaidot, jau kļuvis vai traks.

No svētbildes Marija noraugās viņos.

Kā dāmai aiz letes tai vienaldzīgs skats:

Jā, viņa tam kungam šīs prasības ziņos,

Bet saprotiet paši, cik maksā tāds blats!

Un cilvēki maksā, lai svecītes mirgo,

Par svētīto ūdeni naudiņu dod …

Jo kas gan ir desmitnieks tantei, kas tirgo,

Un vīram, kas darbnīcā halturēt prot.

Pie baznīcas dārzā daudz pakaušu slaistās,

Čukst sieviņas: — Veiskups! — Un, lūk, tur viņš nāk;

Pland baldahīns vējā, un sakraments laistās,

Bet agrākais spožums jau apsūbēt sāk.

Par bezdievjiem gaužas viņš uzrunā garā,

Tad seko par dievmātes brīnumiem stāsts —

Ko veikusi viņa, ko reizēm vēl dara,

Cik liels viņas glābto un dziedēto klāsts …

Nudien viņas priekšā var nobālēt ārsti

Un medmāsas skaudībā pirkstos sev kost.

Hei, draugs, kādēļ klīnikas durvis tev vārstīt?

Met krustu — un klepus būs momentā nost!

Smīn baznīcas korī dažs meitēns un zellis,

Un nez vai šai plašajā dārzā ir kāds,

Kam, dzirdot par brīnumiem, debesīm, elli,

Bez ierunām visu to uzņemtu prāts.

Kurš cilvēks, lai vairāk vai mazāk viņš skolots,

Vēl šaubīsies šodien vai apstrīdēs mUs,

Ka teiksmainā dievmāte, brīnumus solot,

Pat nespēja nojaust, kas nākotnē būs.

Ka bijušie nabagi Jezups un Antons

Ar moskviču savu un žiguli brauks,

Tak ne jau lai klausītos pātaru pantos,

Bet tāpēc, lai draugu te satiktu draugs.

Ka abiem būs mājās gan vanna, gan gāze,

Ka abiem būs kabatās naudas, ka biezs,

Ka ne jau nu ļerga, bet konjaks līs glāzēs,

Ko brūvējis armēņu vīndaris — dievs.

Ar zvaniem un glāzēm tiek Aglonā zvanīts,

Un galvenais brīnums vēl jāpiemin man:

Neviens pēc šiem svētkiem nav veselāks manīts,

Bet slimāks viens otrs ir palicis gan!

1976

'

Gailis saka: «Kristus dzima!»

Vista prasa: «Kad, kad?»

Tītars prasa: «Kur, kur?»

Teļš atbild: «Bellēmē!»

(Latviešu tautas pasaka)

I

Saules zemi Palestīnu,

Kur it labi brūvē vīnu

Un no mannas putru vāra,

Lieli notikumi skāra.

Ķēniņš Hērods tronī kāpa,

Žņaudza, spaidīja un krāpa,

Lika, lai uz vienu vietu

Visi pierakstīties ietu.

— Ja reiz pavēlējis valdnieks, —

Sprieda Nācaretes galdnieks,

— Spītība var nākt par ļaunu,

Taisi, sieviņ, ceļa paunu! —

Tad viņš garausaino tvēra,

Drusku auzu kulē bēra,

Sievu virsū sēdināja,

Ņēma pātagu un gāja.

Dienvidos nekad nav sniega,

Daba nezin garā miega,

šajā zemes joslā maigā

Cilvēki puskaili staigā.

Lindraku un bikšu vietā

Baltus palagus liek lietā.

Un, lai dundurs neiekostu,

Pārsien vēderu ar jostu.

Arī mūsu ce|otāji

Bija saģērbušies vāji.

Vai nu ņemsi biezo pēli?

Tā jau jāizkar ir mēle.

Bet, ja jābrien vēl pa smilti,

Tad nu kļūst pavisam silti.

Jāzeps palēkdamies skrēja,

Abas pēdas applaucēja.

Ezelītis pūta smagi,

Arī viņam dega nagi.

Bija pēcpusdiena vēla,

Betlēme, ko Dāvids cēla,

Kad tiem pretī vārtus vēra,

Trokšņu jūkli ausis bēra.

Visur, kur vien acis raugās,

Iebraucēju pilnas spraugas,

Un gandrīz uz katra stūra

Ēzeļu un ratu jūra.

Jāzeps sāka gaust uz ielas:

— Redz nu, sieviņ, rindas lielas.

Vajadzēs tev ilgi gaidīt,

Kamēr beigšu visur skraidīt.

Skaties, ēzelīli glabā,

Bet, ja jušana nav laba,

Nekavējies velti daudz —

Ātro palīdzību sauc … —

Tad ar pergamentiem saujā

Laidās prom viņš gaitā straujā.

Ko tik viņam neprasīja:

Kur viņš juku laikā bija?

Kādā sastāvējis draudzē?

Kādēļ garu bārdu audzē?

Kādēļ reti iet uz pirti?