Karloss Kastaņeda - Dona Huana mācības

Ceturtdien, 1963. gada 18.aprīlī

Iepriekšējās dienas vakarā dons Huans lūdza, lai aprakstu vi­ņam savus piedzīvojumus, taču biju pārāk miegains, lai par to runā­tu. Nespēju koncentrēties. Šodien, tikko pamodos, viņš atkal sāka uzdot jautājumus.

— Kas tev teica, ka šī meitene X ir "ķerta" un ka viņa nositī­sies, braucot ar motociklu?—viņš vaicāja, kad biju pabeidzis savu stāstu.

— Neviens. Tā bija vienkārši viena no domām, kas man iešā­vās prātā.

— Tu domā, ka tās bija tavas domas?

Es viņam atbildēju, ka, protams, jā, lai gan man nebija iemesla domāt, ka X būtu slima vai ar viņu būtu atgadījusies nelaime. Tās bija dīvainas domas, it kā pēkšņi no nekurienes iešāvās prātā.

Dons Huans vērīgi mani nopētīja. Es jautāju, vai viņš man tic. Viņš iesmējās un teica, ka mana raksturīgākā iezīme ir izklaidība un nevērība.

— Ko es neizdarīju tā, kā vajadzēja, don Huan?

— Tev vajadzēja klausīties, ko stāsta ķirzakas.

— Kā man vajadzēja viņas klausīties?

— Mazā ķirzaka uz tava pleca aprakstīja tev visu, ko redzēja viņas māsa. Viņa ar tevi runāja. Viņa tev visu pastāstīja, bet tu tam nepievērsi uzmanību. Un tā vietā tu uzskatīji, ka ķirzakas vārdi — tās ir tavas paša domas.

— Bet tās taču bija manas paša domas, don Huan!

— Nebūt nē. Tur jau arī slēpjas visa šādas buršanas jēga. Vīzi­ju īstenībā vajag uzklausīt, bet nevis skatīt. Tas pats atgadījās kād­reiz arī ar mani. Es grasījos tevi brīdināt, taču atcerējos, ka benefaktors mani nebrīdināja.

—Don Huan, vai tava pieredze līdzinājās tam, ko pārdzīvoju es?

—Nē, man bija patiesi elles ceļojums. Es gandrīz vai nomiru.

— Kāpēc tas bija elles ceļojums?

Varbūt tāpēc, ka velna zāle mani nemīlēja, vai tāpēc, ka man pašam nebija skaidrs, ko es vēlos pajautāt, — gluži tāpat kā vakar tev. Tu droši vien domāji par to meiteni, kad vaicāji par grāmatām.

— Neatceros.

— Ķirzakas nekad nekļūdās. Katru domu tās uztver kā jautā­jumu. Ķirzaka atgriezās un pastāstīja tev par X to, ko neviens ne­kad nesapratīs, tāpēc ka tu pat nezini, ko jautāji.

— Bet kā tad ar manu otro vīziju?

— Droši vien tavas domas bija noturīgas, kad tu uzdevi šo jau­tājumu. Tieši tā arī jāveic šī buršana — ar absolūtu skaidrību.

—Vai tu gribu teikt, ka vīziju ar meiteni nevajag uztvert nopietni?

— Kā gan to var uztvert nopietni, ja tu nezini, uz kādu jautāju­mu atbildēja mazās ķirzakas?

—Vai ķirzakai būs saprotamāk, ja uzdošu tikai vienu jautājumu?

— Jā, tā būs saprotamāk. Ja spēsi noturēt vienu domu.

— Bet kas notiks, ja šis jautājums nebūs vis vienkāršs, bet gan salikts?

— Līdz tam brīdim, kamēr tava doma ir noturīga un nenovirzās sānis, tā ir skaidra ķirzakām, bet viņu atbilde skaidra tev.

— Vai var uzdot citus jautājumus ķirzakām jau vīzijas laikā?

— Nē. Vīzijas būtība jau tieši slēpjas tai apstāklī, lai skatītos to, ko tev stāsta ķirzakas. Lūk, kāpēc es teicu, ka šī vīzija ir vairāk jāklausās, nekā jāskatās. Tāpēc ari lūdzu neuzdot personīgus jau­tājumus. Parasti, kad tiek uzdots jautājums par tuviem cilvēkiem, tev rodas pārāk stipra vēlēšanās viņiem pieskarties vai ar viņiem aprunāties — un ķirzakas beidz stāstīt, buršana neizdodas. Tev jāzin krietni vien vairāk, nekā zini tagad, pirms centīsies redzēt lietas, kuras attiecas personīgi uz tevi. Nākamreiz tev jāklausās uzmanī­gāk. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka ķirzakas stāstīja tev ļoti daudzas lietas, taču tu neklausījies.

Piektdien, 1963. gada 19. aprīlī

— Kādas sastāvdaļas es rīvēju, gatavojot pastu, don Huan?

— Velna zāles sēklas un kukainīšus, kas dzīvo sēklu pogaļās. Mērs — sauja no viena un sauja no otra. — Viņš salieca plaukstu, nodemonstrējot daudzumu.

Es pajautāju, kas notiks, ja izmantos tikai vienu elementu. Viņš atbildēja, ka šāda patvaļīga rīcība tikai izraisīs velna zāles un ķirzaku dusmas.

— Ķirzakas nedrīkst sadusmot, — viņš teica, — tāpēc nāka­mās dienas vakarpusē tev jāatgriežas tava auga vietā. Aprunājies ar visām ķirzakām un palūdz tās divas, kas palīdzēja tev buršanā, atkal iznākt. Meklē visur, līdz kļūs pavisam tumšs. Ja nevarēsi tās atrast, tev jācenšas to izdarīt nākamajā dienā. Ja tu esi spēcīgs, at­radīsi abas — un tad tev tūdaļ pat tās uz vietas jāapēd. Un tad tev vienmēr piemitīs spēja redzēt nezināmo. Tev jau vairs nevajadzēs atkal ķert ķirzakas, lai piekoptu šo buršanu. Kopš tā brīža tās dzī­vos tev iekšā.

— Bet ko darīt tai gadījumā, ja es atradīšu tikai vienu no vi­ņām?

— Ja tu atradīsi tikai vienu, tad tev, beidzot meklējumus, tā jāatlaiž brīvībā. Ja noķersi ķirzaku pirmajā dienā, neturi to cerībā, ka nākamajā dienā noķersi otru. Tas tikai sabojās tavu draudzību ar viņām.

— Kas notiks, ja es vispār nevarēšu viņas atrast?

— Es domāju, ka tas būtu vislabāk priekš tevis. Tas nozīmēs, ka tev jāķer ķirzakas katrreiz, kad tev ievajadzēsies viņu palīdzību, bet vēl arī to — ka tu esi brīvs.

— Ko tu ar to domā?

— To, ka tu vēl nebūsi velna zāles vergs. Ja ķirzakas dzīvos tevī iekšā, tad velna zāle tevi nekad neatlaidīs.

— Vai tas ir slikti?

— Protams, ka slikti. Viņa atšķirs tevi no visa pārējā. Tu būsi spiests viņu kopt kā savu sabiedroto visu atlikušo dzīvi. Velna zāle ir privātīpašniece. Tiklīdz tu nokļūsi viņas varā, tev atliks tikai viens ceļš — viņas ceļš.

— Bet kas notiks, ja atradīšu ķirzakas beigtas?

— Ja atradīsi vienu vai abas ķirzakas beigtas, tad tu nedrīksti kādu laiku mēģināt atkārtot šo buršanu. Atliec to uz vēlāku laiku.

Domāju, ka tas ir ari viss, kas man tev bija jāsaka; un viss ma­nis teiktais ir likums. Ja arī kādreiz ķersies pie šīs buršanas pats uz savu roku, tev jāievēro visi tie noteikumi, kurus es tev izklāstīju, kad tu sēdēji sava auga priekšā. Jā, vēl es tev gribu teikt, ka tu nedrīksti ne ēst, ne dzert līdz buršanas beigām.

Nākamais posms dona Huana mācībā bija saistīts ar velnābola saknes jaunām izmantošanas iespējām. Divu mācību stadiju starp­laikā nekas nenotika, dons Huans mani tikai izprašņāja par mana auga attīstību.

Ceturtdien, 1963. gada 27. jūnijā

— Nebūtu slikti vispirms pārbaudīt velna zāli, pirms tu galīgi sāksi iet pa viņas ceļu.

— Kā tu gribi viņu pārbaudīt, don Huan?

— Tev vēlreiz jāpamēģina buršana ar ķirzakām. Tev ir viss ne­pieciešamais, lai uzdotu ķirzakām vēl vienu jautājumu, šoreiz jau bez manas palīdzības.

— Bet vai man vajag obligāti nodarboties ar šo buršanu?

— Tas ir labākais veids, kā pārbaudīt velna zāles jūtas pret tevi. Viņa tevi pārbauda visu laiku, tāpēc būtu taisnīgi pārbaudīt ari viņu, un, ja, ejot pa viņas ceļu, kādā brīdī sajutīsi, ka tev šis ceļš neder, — vajag vienkārši apstāties.

Sestdien, 1963. gada 29. jūnijā

Es pats uzsāku sarunu par velna zāli. Gribējās, lai dons Huans pastāsta par viņu ko vairāk, lai gan man ne pārāk gribējās atkal ar to eksperimentēt.

— Otro porciju izmanto tikai zīlēšanai, vai ne, don Huan? — es pajautāju, lai kaut kā uzsāktu sarunu.

— Ne tikai. Ar tās palīdzību mācās buršanu ar ķirzakām un tai pašā laikā pārbauda velna zāli; taču īstenībā otro porciju izmanto citiem mērķiem. Buršana ar ķirzakām — tas ir tikai sākums.