IĻJA un JEVGEŅIJS I LFS un PETROVS - DIVPADSMIT KRĒSLU

Здесь есть возможность читать онлайн «IĻJA un JEVGEŅIJS I LFS un PETROVS - DIVPADSMIT KRĒSLU» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 1958, Издательство: LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA, Жанр: Классическая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIVPADSMIT KRĒSLU: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIVPADSMIT KRĒSLU»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DIVPADSMIT KRĒSLU
IĻJA I LFS un JEVGEŅIJS PETROVS
LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA • RĪGA 1958
Sīs grāmatas uzrakstījuši cilvēki, kas mīl visu, ko mēs mīlam, un nīst visu, ko mēs nīstam, tās uzrakstījuši cilvēki, kas nešaubīgi ticēja gaišās, so­ciālistiskās pasaules uzvarai pār kroplo un iznīkstošo kapitālistisko pasauli. Bez tam šīs grāmatas uzrakstītas ļoti talantīgi un ar lielu humora izjūtu.
Iļja Ilfs un Jevgeņijs Petrovs savu pirmo romānu uzrakstījuši pa vaka­riem, sēdēdami avīzes «Gudok» redakcijā, kur viņi tai laikā strādāja par lite­rārajiem līdzstrādniekiem vēstuļu, strādnieku korespondenču un feļetonu no­daļā. Viņu literārās darbības attīstības ceļš — no satiriskiem rakstiem avīzē «Gudok», kuros izmantoti ārkārtīgi plašie strādnieku korespondenču materiali, līdz romāniem «Divpadsmit krēsli» un «Zelta teļš» un pēc tam līdz darbībai «Pravdā», kur viņi uzrakstījuši desmitiem lielisku feļetonu.
Ilfs un Petrovs savu satīriskā talanta spēku, lai rakstītu ko rakstīdami, vienmēr vērsuši pret pagātnes paliekām, pret stulbumu, trulumu un mant­rausību.

DIVPADSMIT KRĒSLU — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIVPADSMIT KRĒSLU», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

DIVPADSMIT KRĒSLU

IĻJA ILFS un JEVGEŅIJS PETROVS

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA • RĪGA 1958

DIVPADSMIT KRĒSLU

PIRMĀ DAĻA

STARGORODAS LAUVA

I nodaļa BEZENČUKS UN «NIMFAS»

Apriņķa pilsētā N. bija tik daudz frizētavu un apbedīšanas bi­roju, ka likās, pilsētas iedzīvotāji dzima tikai tāpēc, lai noskūtos, apcirptu matus, atsvaidzinātu galvu ar vežetalu un tūlīt arī no­mirtu. Bet patiesībā apriņķa pilsētā N. cilvēki dzima, skuvās un mira visai reti. N. pilsētas dzīve ritēja ļoti klusi. Pavasara vakari bija reibinoši, dubļi mēness gaismā mirdzēja kā antracits, un visi pilsētas jaunieši bija tik šausmīgi iemīlējušies komunālās saim­niecības darbinieku vietējās komitejas sekretārē, ka tas pat trau­cēja viņai iekasēt biedru naudu.

Mīlas un nāves jautājumi nesatrauca Ipolitu Matvejeviču Vo- robjaņinovu, kaut gan viņš ar šiem jautājumiem, pildot savus dienesta pienākumus, noņēmās katru dienu no pulksten deviņiem rītā līdz pieciem vakarā ar pusstundas pārtraukumu brokastīs.

Rītos no matētas, svēdrainas glāzes izdzēris savu porciju karsta piena, ko pasniedza Klaudija Ivanovna, viņš no krēslai­nās mājiņas izgāja plašajā, neparasti spilgtas pavasara gaismas pielietajā biedra Gubernska vārdā nosauktajā ielā. Tā bija viena no vistīkamākajām ielām, kādas vien sastopamas apriņķu pil­sētās. Kreisajā pusē aiz viļņotiem, zaļganiem stikliem sidraboja apbedīšanas biroja «Nimfa» zārki. Pa labi aiz maziem logiem ar izdrupušu ķiti drūmi zvilnēja noputējušie un nepievilcīgie zārku meistara Bezenčuka ozola zārki. Tālāk «Friziermeistars Pjers un Konstantins» solīja saviem klientiem «nagu kopšanu» un «ondu- lation ar meistara ierašanos mājās». Vēl tālāk bija novietojusies viesnīca ar frizētavu, bet aiz tās lielā, neapbūvētā laukumā stavēja palss telēns un maigi laizīja sarusejušu, pie nomaļiem vārtiem pieslietu izkārtni:

APBEDĪŠANAS KANTORIS »Laipni lūdzam"

Lai gan apbedīšanas biroju bija daudz, taču klientūra tiem bija stipri knapa. «Laipni lūdzam» bija izputējis vēl trīs gadus pirms tam, kad Ipolits Matvejevičs apmetās N. pilsētā, bet meistars Bezenčuks dzēra sīvo un reiz pat mēģināja ieķīlāt lom­bardā savu labāko skatloga zārku.

Cilvēki N. pilsētā mira reti, un Ipolits Matvejevičs to zināja labāk par jebkuru citu, jo strādāja dzimtsarakstu birojā, kur pār­zināja miršanas un laulību reģistrācijās lietas.

Galds, pie kura sēdēja Ipolits Matvejevičs, atgādināja vecu kapa plāksni. Tā kreiso stūri bija nograuzušas žurkas. Galda vār­gās kājiņas ļodzījās zem reģistrācijās lapu pietūcinātām tabakas krāsas mapēm, kurās varēja smelties ziņas par N. pilsētas iedzī­votāju izcelšanos, par viņu ģenealoģijas saknēm, kas bija ieaugu­šas apriņķa nabadzīgajā augsnē.

Piektdien, 1927. gada 15. aprilī, Ipolits Matvejevičs kā pa­rasti pamodās pusastoņos un tūlīt iebāza degunu vecmodīgā pensnejā ar zelta kniebi. Brilles viņš nelietoja. Reiz gan, nodo­mājis, ka pensneju nēsāt nav higiēniski, Ipolits Matvejevičs devās pie optika un nopirka brilles bez ietvariem, ar apzeltītiem turētā­jiem. Brilles viņam tūlīt iepatikās, bet sievai (tas bija neilgi pirms viņas nāves) likās, ka brillēs viņš izskatoties kā izspļauts Miļu- kovs, un tādēļ Ipolits Matvejevičs tās atdeva sētniekam. Sētnieks, kaut arī nebija tuvredzīgs, pie brillēm pierada un labprāt tās nēsāja.

— Bonžur! — pats sevi sveica Ipolits Matvejevičs, izbāzdams kājas no gultas. «Bonžur» norādīja, ka Ipolits Matvejevičs pamo­dies labā garastāvoklī. Ja pamostoties viņš sacīja «gut morgen», tad tas parasti nozīmēja, ka aknas niķojas, ka piecdesmit divi gadi nav joka lieta un ka laiks šodien drēgns.

Ipolits Matvejevičs iebāza savas kalsnās kājas pirms kara pirktās biksēs, sasēja tās pie potītēm ar lentītēm un iekāpa īsos, mīkstos zābakos ar šauriem, kvadrātveidīgiem purniem. Pēc pie­cām minūtēm Ipolits Matvejevičs jau dižojās mēness krāsas vestē, kas bija nobērta sīkām, sidrabainām zvaigznītēm, un lāsmojošos listriņa svārķeļos. Noslaucījis no saviem sirmajiem matiem pēc mazgāšanās palikušās ūdens lāses, Ipolits Matveje­vičs kā jūras lauva pakustināja ūsas, nedroši pataustīja ar roku savu saraino zodu, pārbrauca ar suku pār īsi apcirptajiem, sudra­bainajiem matiem un, laipni smaidīdams, devās pretī istabā ienā­košajai sievasmātei Klaudijai Ivanovnai.

— Epole-ēt, — viņa nodārdināja, — es šonakt redzēju sliktu sapni.

Vārdu «sapni» viņa izrunāja ar franču akcentu.

Ipolits Matvejevičs paskatījās sievasmātē no augšas uz leju. Viņa augums sasniedza simt astoņdesmit piecus centimetrus, un no tāda augstuma viņam bija viegli un ērti pret sievasmāti iztu­rēties zināmā mērā nevērīgi.

Klaudija Ivanovna turpināja:

— Es redzēju nelaiķi Marī ar vaļējiem matiem un zelta jostu.

Klaudijas Ivanovnas balss grāva kā no lielgabala, tā ka dre­bēja čuguna lampa ar skrotīm piepildīto atsvaru un noputējušiem stikla karekļiem.

— Es esmu ļoti uztraukusies. Baidos, ka tik kas nenotiktu.

Pēdējos vārdus viņa pateica ar tādu sparu, ka matu sakār­tojums uz Ipolita Matvejeviča galvas pašķīrās uz visām pusēm. Viņš savieba seju un, skaidri izrunādams katru vārdu, sacīja:

— Nekas nenotiks, maman. Par ūdeni jūs jau samaksājāt?

Izrādījās, ka nav samaksāts. Galošas arī nebija nomazgātas.

Ipolits Matvejevičs nemīlēja savu sievasmāti. Klaudija Ivanovna bija dumja, un viņas sirmais vecums nedeva nekādas cerības, ka kādreiz tā kļūs gudrāka. Viņa bija skopa līdz nejēdzībai, un ti­kai Ipolita Matvejeviča nabadzība neļāva izvērsties šīm valdonī­gajām tieksmēm. Klaudijas Ivanovnas balss bija tik spēcīga un sulīga, ka to varētu apskaust pat Richards Lauvas Sirds, no kura kliedziena, kā zināms, pat zirgi pietupušies. Bez tam — un tas bija pats šausmīgākais, — Klaudija Ivanovna redzēja sapņus. Viņa tos redzēja vienmēr. Sapņos tai rādījās meitenes ar jostām, zirgi, greznoti dzeltenām dragunu apšuvēm, uz arfām spēlējoši sētnieki, ercenģeļi, kas naktssargu kažokos pa naktīm staigāja ar klabekļiem rokās, un adāmadatas, kas pašas no sevis lēkāja pa istabu, žēli šķindēdamas. Klaudija Ivanovna bija aprobežota ve­cene. Turklāt viņai zem deguna bija izaugušas ūsas, kas līdzi­nājās divām bārdas skūšanas otām.

Ipolits Matvejevičs mazliet uzbudināts izgāja no mājas.

Pie sava paputējušā uzņēmuma ieejas, atspiedies pret durvju stenderi un sakrustojis rokas,, stāvēja zārku meistars Bezenčuks. No sistemātiskiem viņa komercpasākumu bankrotiem un no ilgstošas alkoholisku dzērienu iekšķīgas lietošanas meistara acis bija kļuvušas spilgti dzeltenas kā kaķim un kvēloja nedziestošās ugunīs.

— Lai godināts dārgais viesis! — viņš ātri nobēra, ieraudzī­jis Ipolitu Matvejeviču. — Labu rītu!

Ipolits Matvejevičs pieklājīgi pacēla nosmulēto kastora plat­mali.

— Kā sievasmātei ar veselību, atļaujiet pavaicāt?

— Mr^nr-mr, — nenoteikti noburkšķēja Ipolits Matvejevičs un, taisnos plecus paraustījis, gāja tālāk.

— Nu, lai dievs dod veselībiņu, — vīlies noteica Bezen­čuks, — zaudējumus vien ciešam, kaut viņu jupis! Un atkal, sa­krustojis rokas uz krūtīm, atslējās pret durvīm.

Pie apbedīšanas biroja «Nimfa» vārtiem Ipolitu Matvejeviču atkal aizkavēja.

«Nimfai» bija trīs īpašnieki. Viņi visi reizē paklanījās Ipoli- tam Matvejevičam un korī apvaicājās par sievasmātes veselību.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIVPADSMIT KRĒSLU»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIVPADSMIT KRĒSLU» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Terry Pratchett - Temná strana slunce
Terry Pratchett
IĻJA un JEVGEŅIJS I LFS un PETROVS - ZELTA TEĻŠ
IĻJA un JEVGEŅIJS I LFS un PETROVS
ALEKSANDRS PUŠKINS - JEVGEŅIJS OŅEGINS
ALEKSANDRS PUŠKINS
VILJAMS ŠEKSPĪRS - DIVPADSMITĀ NAKTS
VILJAMS ŠEKSPĪRS
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-2.DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-1 DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Gilbert Michaels - Society slut
Gilbert Michaels
Veena Das - Slum Acts
Veena Das
Отзывы о книге «DIVPADSMIT KRĒSLU»

Обсуждение, отзывы о книге «DIVPADSMIT KRĒSLU» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x