Jarostavs Hašeks - KRIETNĀ KAREIJVJA ŠVEIKA DĒKAS PASAULES KARĀ

Jau Pjemonta uz tiltiem izliek sargus.

Hop, hop, hop!

Pulks astoņpadsmitais kad metās cīņā,

Tad zeme dunēja pie Solferino.

Hop, hop, hop!

Tur brašie zēni visus dur uz pīķiem,

Tur asins straumēm plūst, aug kalns no līķiem.

Hop, hop, hop!

Jūs, zēni, cīnieties ar pilnu jaudu,

Jums seko mantzinis un maiss ar naudu.

Hop, hop, hop!

— Cienītais kungs, dieva dēļ, es jūs lūdzu, — virtuvē at­skanēja žēla balss, bet Sveiks nodziedāja slaveno kaujas dziesmu līdz galam:

Maiss ar naudu, rati pilni maizes, —

Cērt un dur, par uzturu nav raizes!

Hop, hop, hop!

Millera kundze rikšiem aizlaidās pēc ārsta. Kad pēc stun­das viņa atgriezās, Sveiks jau bija iemidzis.

Viņu uzmodināja kāds resns kungs, kas brīdi paturēja roku viņam uz pieres un tad sacīja:

— Nebaidieties, es esmu Dr. Paveks no Vinohradiem. Do­diet man savu roku, termometru ielieciet padusē! Tā. Parādiet, mēli. . . izkariet vēl vairāk ārā! Ar kādu slimību nomira jūsu tēva kungs un māte?

Un tai pašā laikā, kad Vīne cīnījās par to, lai visas Austro­ungārijas nācijās apliecinātu viskvēlāko uzticību un padevību valdošajam namam, Dr. Paveks izrakstīja Sveikam bromu pret viņa patriotisko sajūsmu un ieteica drošsirdīgajam un kriet­najam kareivim pat nedomāt par karu:

— Guliet rāmi un esiet mierīgs, rīt es atkal pienākšu.

Ieradies otrā dienā, ārsts virtuvē apjautājās Millera kun­dzei, kā slimajam klājoties.

— Aizvien sliktāk, doktora kungs, — viņa patiesi noraizē­jusies atbildēja. — Naktī, kad viņam uznāca reimatisma lēkme, viņš, ar atļauju sacīt, dziedāja Austrijas himnu.

Pret šo jauno lojalitates izpausmi ārsts nolēma cīnīties ar pastiprinātu broma devu. Trešajā dienā Millera kundze ziņoja, ka Sveikam klājoties vēl bēdīgāk.

— Pēcpusdienā, doktora kungs, viņš lika atnest karalauka karti un naktī murgoja, ka Austrija uzvarēšot.

— Bet vai pulverus viņš dzer, kā es parakstīju?

— Viņš tos vēl nemaz nav licis atnest, doktora kungs.

Apbēris Sveiku pārmetumiem un paziņojis, ka nekad vairs

nenākšot pie slimnieka, kas atsakās no ārstēšanas ar bromu, Dr. Paveks aizgāja.

Palika vēl divas dienas līdz termiņam, kad Sveikam bija jāierodas ārstu komisijā.

Šai laikā Sveiks veica vajadzīgos priekšdarbus: aizsūtīja Millera kundzi nopirkt kareivja cepuri un patapināt no kon­ditora ratiņus, kuros tas bija vadājis uz pastaigu savu klibo vectēvu. Tad Sveikam ienāca prātā, ka nepieciešami arī ķeģi. Par laimi konditors bija saglabājis sava vectēva ķeģus kā ģi­menes relikviju.

Trūka vienīgi rekrūša puķu pušķa. Arī te Sveikam izlī­dzēja Millera kundze, kas šais dienās bija neparasti novājē­jusi un raudāja bez mitēšanās.

Un tā kādā ievērojamā dienā Pragas ielas pieredzēja aiz­grābjošu lojalitates apliecinājumu.

Veca māmiņa stūma ratiņus, kuros sēdēja vīrs un vicināja ķeģus. Pie viņa kareivja cepures laistījās nospodrināta ko­karde, bet svārku pogcaurumā bija iesprausts raibs rekrūša puķu pušķis.

Un šis vīrs, vicinādams ķeģus, kliedza, ka skanēja vien:

— Uz Belgrādu! Uz Belgrādu!

Viņu pavadīja liels ļaužu bars, pamazām izveidojies no ne­lielā pulciņa, kas bija radies pie mājas, no kuras Sveiks de­vās karā.

Sveiks konstatēja, ka daži policisti ielu krustojumos salu­tēja viņam.

Vaclava laukumā pūlis ap ratiņiem bija pieaudzis līdz vai­rākiem simtiem, uri Krakovas ielas stūrī tas piekāva kādu kor­poreli, kas, burša cepuri galvā, uzsauca Sveikam:

— Heil! Nieder mit den Serben! 1

Vodičkas ielas stūri piesteidzās jātnieku policija un izklī­dināja pūli.

Kad Sveiks polici jas inspektoram pierādīja melnu uz balta, ka viņam, Sveikam, šodien jāierodas ārstu komisijā, inspektors mazliet samulsa un, lai novērstu traci, lika diviem policistiem jāšus pavadīt Sveika ratiņus līdz Stršelecu salai.

1 Lai dzīvo! Nost ar serbiem? (Vāc.)

Par šo notikumu avīze «Pražske Uredni Noviny» [8] iespieda šādu rakstu:

«Kropļa patriotisms

Vakar pēc pusdienas Pragas galvenajās ielās ļaudis bija aculiecinieki ainai, kas spilgti rāda, ka šai dižajā un no­pietnajā laikā arī māsu tautas dēli prot jo spoži apliecināt savu uzticību un padevību sirmā monarcha tronim. Likās, ka atgriezušies senie grieķu un romiešu laiki, kad Mucijs Scevola devās kaujā, kaut ciri viņam bija sadedzināta roka. Svētās patriotisma jūtas vakar vispilnīgāk izpauda kroplis ar ķeģiem, kuru veca māmiņa stūma slimnieku ratiņos. Šis čechu tautas dēls, kaut ari kropls būdams, brīvprātīgi de­vās uz ārstu komisiju rekrušu pieņemšanas punktā, lai zie­dotu savas asinis un dzīvību ķeizaram. Un, ja viņa saucie­nam: «Uz Belgradu/» bija tik plaša atbalss Pragas ielās, tad tas tikai apliecina Pragas pilsoņu bezgalīgo un karsto mīlestību uz tēvzemi un valdošo namu.»

Tādā pašā garā rakstīja arī «Prager Tagebiatt», kas savu rakstu noslēdza ar vārdiem, ka brīvprātīgi pieteikušos kropli pavadījis bars vāciešu, kas, riskēdami ar savu dzīvību, sar­gājuši viņu no Antantes aģentiem — čechiem, kas gribējuši šo brīvprātīgo nolinčot.

«Bohemie», ievietodama šo ziņu, pieprasīja, lai kroplo pat­riotu apbalvo, un paziņoja, ka avīzes administrācijā pieņems vācu pilsoņu ziedojumus nepazīstamajam varonim.

Ja, pēc šo trīs laikrakstu domām, čechu zeme nevarēja radīt neviena cēlāka pilsoņa, tad ārstu komisijas kungi, diem­žēl, nebija vis tādos pašos uzskatos. Tas sevišķi sakāms par vecāko kara ārstu Bauci. Viņš bija nepielūdzams vīrs, kas vi­sur saskatīja viltīgu mēģinājumu izvairīties no karaklausības, no frontes, lodes un šrapneļa.

Plaši pazīstams viņa izteiciens: «Das ganze tschechische Volk ist eine Simulantenbande.» [9]

Savā desmit nedēļu ilgajā darbības laikā viņš no vienpa­dsmit tūkstošiem iesaucamo izskauda desmittūkstoš deviņsimt deviņdesmit deviņus simulantus un būtu ticis galā arī ar vien- padsmittūkstošo, ja šo laimīgo tieši tai brīdī, kad ārsts viņam uzbļāva: «Kehrt euch!» [10] — nebūtu ķērusi trieka.

— Aiznesiet projām šo simulantu! — Dr. Bauce sacīja, kad bija pārliecinājies, ka iesaucamais miris.

Un nu viņa priekšā šai ievērojamā dienā gluži kails kā visi pārējie nostājās Sveiks, kautri aizsegdams savu kailumu ar ķeģiem, uz kuriem viņš atbalstījās.

— Das ist wirklich ein besonderes Feigenblatt, [11] — Bauce sacīja, — paradīzē tādu vīģes lapu nebija.

— Atbrīvots no karaklausības kā plānprātiņš, — ziņoja feldfebelis, ieskatījies Sveika dokumentos.

— Un kas jums vēl par kaiti? — jautāja Bauce.

— Padevīgi ziņoju, ka slimoju ar reimatismu, bet kalpošu kungam un ķeizaram līdz savai pēdējai stundiņai, — Sveiks pazemīgi atbildēja un piebilda: — Man sapampuši ceļgali.

Bauce uzmeta krietnajam kareivim Sveikam drausmīgu skatienu un uzbrēca:

— Sie sind ein Simulant! [12]

Un, pievērsies feldfebelim, ledainā mierā noteica:

— Den Kerl sogleich einsperren! [13]

Divi kareivji ar uzspraustiem durkļiem aizveda Sveiku uz garnizona cietumu.

Sveiks gāja, balstīdamies uz ķeģiem, un ar šausmām ma­nīja, ka vina reimatisms sāk mazināties.

Kad Millera kundze, kas augšā uz tilta pie ratiņiem gaidīja Sveiku, ieraudzīja viņu durkļu apsardzībā, tā sāka raudāt un pameta ratiņus, lai vairs neatgrieztos pie tiem.