MARKS TVENS: Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

32. NODAĻA

Skilla un Haribda — klints un atvars, kas atrodas Mesīnas jūras šauruma abās pusēs. Bīstami jūrasbraucējiem. .. . Kserksam izdevās ieņemt šo vareno citadeli, kad viņš ar savu piecu miljonu lielo karapulku ielauzās Grieķijā…— persiešu

valdnieks Kserkss gan ieņēma Akropoli, taču trešajā grieķu — persiešu karā viņš zaudēja. Leģendu par viņa piecu miljonu lielo karapulku izdomājis sengrieķu vēsturnieks Hērodots. Mūsdienu vēsturnieki domā, ka Kserksa karaspēkā bijis aptuveni piec- simttūkstoš viru.

211. lpp. …kad lielgabala šāviņš trāpīja venēciešu… pulvera nolik­tavā…— 17. gadsimtā turki, kas toreiz valdīja Atēnās, Parte­nona glabāja pulveri. Da[a ēkas cieta nejaušā eksplozijā 1656. gadā. Tomēr vislielāko bojājumu Partenonam nodarīja venē­ciešu lielgabala šāviņš 1687. gadā, kad Turcija karoja ar Venēcijas republiku.

33. NODAĻA

220. lpp. Firmans — turku sultāna dekrēts, arī valdības mandāts vai atļauja.

222. lpp. Tūkstots un viena kolonna — tā dēvēja imperatora Konstantīna laikā izbūvētu milzīgu apakšzemes ūdenskrātuvi. īstais kolonnu skaits ir 224; «tūkstots un viens» ir Austrumos pieņemts apzīmē­jums jēdzienam «ļoti daudz».

39. NODAĻA

252. lpp. Millera izsludinātā debesbraukšana . . .— Millers Viljams (1782—1849), reliģiskas adventistu sektas nodibinātājs, sludi­nāja, ka evaņģēlija pareģojums par Kristus otro atnākšanu piepildīšoties aptuveni 1843. gadā. Millers braukāja pa Savienota­jām Valstīm un aicināja ticīgos sagatavoties Pastardienai.

40. NODAĻA

255. lpp. .. . viena no viņa daudzajām dzimtajām pusēm.— Septiņas senās Grieķijas pilsētas — Smirna, Rodosa, Kolofona, Salamīna, Hiosa, Argosa un Atēnas — nevarēja vienoties, kurai pieder gods būt par Homēra dzimto pilsētu.

41. NODAĻA

261. lpp. Karmcla kalnā atrodas ievērojams 12. gadsimta klosteris, kur

dibināts Karmelītu mūku ordenis.

262. lpp. .. . kur Jēkabs redzēja sapni . . .— Ceļā no Bēršebas uz Hāranu

patriarhs Jēkabs sapnī redzēja trepes no zemes līdz debesīm. Trepju augšgalā stāvēja dievs un pavēstīja Jēkabam, ka svētīs viņa gaitas nākotnē. (Bīb.)

43. NODAĻA

269. lpp. . . . Bālbekas mūrus un kolonnas . . . kuru vēsture ir ar septiņiem zieģeļiem aizzīmogota grāmata.— Attiecībā uz pilsētas nosau­kumu pastāvēja vairākas hipotēzes. Daži vēsturnieki to atvedi- nāja uz Bībelē minēto Balgadu, citi to saistīja ar Palmīru. Tagad vairums pētnieku atzinuši, ka tā ir senā Hēliopole.

44. NODAĻA

276. lpp. Lai gan citai pilsētai dots šis nosaukums, tomēr īstā Mūžīgā pilsēta ir Damaska.— Par Mūžīgo pilsētu dēvē Romu.

278. lpp. Tarsā dzimušais Zauls . . .— Zauls — apustuļa Pāvila vārds pirms viņa pievēršanās Kristus mācībai.

…lauvu bedrē iemestajam Daniēlam .. .— pravietis Daniels bija mīdiešu valdnieka Dārija tuvākais padomdevējs; bet, kad viņš atteicās godināt valdnieku kā dievu, viņu iemeta bedrē pie lauvām. (Bīb.)

. .. sāka būvēt slaveno Bābeles torni .. .— Bābeles tornis bija seno cilvēku drosmīga iecere uzcelt ēku līdz debesīm, taču tad dievs iztrūkās un izkaisīja cilvēkus pa visu pasauli. Lai tos vēl vairāk nošķirtu, dievs «sajauca valodas», un cilvēki vairs nesa­prata cits citu. (Bīb.)

Tu esi Pēteris .. .— Pētera vārds grieķu valodā nozīmē akmeni, klinti.

46. NODAĻA Galilejas jūra — tagad — Tibērijas ezers.

47. NODAĻA

. .. kur cūkas metās ūdeni. . .— viens no evaņģēlijā atstāstīta­jiem brīnumiem: Jēzus izdzen velnus no diviem vīriem, velni iemiesojas cūkās, bet velnu apsēstās cūkas no kraujas metas jūrā. . . . vecajam Flāvijam . . . šajos ūdeņos peldēja vesela kara flote .. .— Jozefs Flāvijs (ap 38. gadu mūsu ērā —2. gs. sākums mūsu ērā), jūdu karavadonis, jūdu sacelšanās dalībnieks pret Romas virskundzību. Vēlāk pārgāja romiešu pusē un uzrakstīja Jūdu kara vēsturi Romai labvēlīgā gaismā.

49. NODAĻA

Plīnijs (23—79)—romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais, tā nosaukts, lai viņu atšķirtu no Plīnija Jaunākā; sarakstījis «Dabas­zinātņu vēsturi», kurā viena daļa veltīta senās pasaules ģeogrāfi­jai.

Endora — vieta, kur dzīvoja zīlniece, kas izraēliešu valdniekam Zaulam pareģoja sakāvi kaujā ar filistiešiem. (Bīb.)

50. NODAĻA

Putnems Izraēls (1718—1790)—amerikāņu armijas ģenerālis ASV neatkarības karā. 1779. gadā viņš Horsnekā (Konektikutas štatā) cīnījās pret angļu pārspēku. Ang|u dragūnu vajāts, viņš ar visu zirgu nolēca no stāvas kraujas, palika dzīvs, saņēma pastiprinājumu, atgriezās un piespieda angļus bēgt.

51. NODAĻA

282. lpp. 283. lpp.

285. lpp.

289. lpp.

300. lpp.

301. lpp.

311. lpp. 315. lpp. 323. lpp.

325. lpp. ' 331. lpp.

Apokrifālā Jaunā derība, kā arī Vecā derība — kristīgās reliģis­kās literatūras pieminekļi, kas Bībeles mītus un leģendas par Kristu tulko citādi nekā oficiālā baznīcas mācība. Kristietībā pastāvēja dažādu virzienu cīņa. 4. gadsimtā viens no šiem virzieniem uzvarēja un kļuva par svēto rakstu oficiālu kanonu. Pārējie tika atzīti par aplamiem — apokrifāliem. Jubilejas gads — ik 50. gads. Šajā gadā visas zemes bija jāatdod to likumīgajam īpašniekam. (Bīb.)

337. lpp. Eljes kalns — tur Kristus lūgšanās pavadīja pēdējo nakti pirms krustā sišanas. (Evaņģ.)

Dāvida tornis — acīmredzot domāts senais mauzolejs. Leģenda to uzskata par ķēniņa Dāvida kapavietu.

53. NODAĻA

339. lpp. Betezdas avota ūdens tika uzskatīts par dziedinošu, jo turp šad tad aizejot eņģelis un saduļķojot ūdeni. (Evaņģ.)

346. lpp. Bankerhilas piemineklis —1834. gadā uzcelts obelisks 1775. gadā

pie Bankerhilas (netālu no Bostonas) notikušās kaujas piemiņai. Tā bija pirmā lielākā kauja karā par neatkarību. Vorens Džozefs (1741-1775)—ar savu drošsirdību slavenais amerikāņu armijas ģenerālis, kas krita kaujā pie Bankerhilas.

347. lpp. Pat mūsu dienās divas tautas, nevarēdamas vienoties, kurai

pieder tiesības atjaunot kupolu . .. uzsāka karu . . .— runa ir par Krimas karu (1853-1856) starp Krieviju un koalīciju, kurā ietilpa Anglija, Francija, Turcija un Sardīnija. Kara oficiālais iegansts bija katoļu un pareizticīgo baznīcas strīds par virskun­dzību kristiešu svētvietās Palestīnā.

55. NODAĻA

358. lpp. .. . tādēļ, ka svētdienskolā viņu sajauca ar to otru Lācaru, kura vienīgā manta bija tikums . . .— Evaņģēlijā minēti divi Lācari: pirmais bija Martas un Marijas brālis, ko Jēzus «uzmodināja no miroņiem», otrs minēts līdzībā par bagātnieku un nabaga vīru Lācaru.

57. NODAĻA

lpp. Kleopatras Adatas — divi no senās Hēliopoles uz Aleksandriju

aizvesti obeliski. Tagad viens no tiem atrodas Londonā, otrs Ņujorkā.

lpp. Mormoni — reliģiska sekta Ziemeļamerikā; līdztekus Bībelei

sektai ir otra «svētā grāmata»—«Mormons». Šai sektai ir ap 900 000 piekritēju.

58. NODAĻA

376. lpp…………….. kas gatavojās … kampaņai pret Abesīnijas negusu Teo­doru.— Cenšoties sagrābt atbalsta punktus Sarkanajā jūrā, kur tolaik būvēja Suecas kanālu, Anglija 1867. gadā ielauzās Abesīnijā.

Z. Aleksandrova

Vientieši ārzemēs

Ar provinciāļa acīm …………………………………………………………………………………………………………………… 5