MARKS TVENS: Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

Mēs atcerēsimies Konstantinopoli un Bosforu, Bālbekas lieliskumu, Ēģiptes piramīdas, milzīgo Sfinksu un dziļo labestību tās vaigā, austrumniecisko Smirnu, svēto Jeruzalemi un Damasku — «Austrumu pērli», Sīrijas lepnumu, teiksmaino Ēdenes dārzu, Tūkstots un vienas nakts valdnieku un džinu dzimteni, vissenāko metropoli zemes virsū, vienīgo pilsētu visā pasaulē, kas saglabājusi savu vārdu, noturējusi savu vietu un dziļā nopietnībā vērojusi, kā ķēniņu valstis un impērijas četru gadu tūkstošu ilgotnē radušās, baudījušas īsu spožuma un slavas brīdi, tad zustin pazudušas un aizmirstas uz mūžieml

VIENTIEŠI ĀRZEMĒS JEB JAUNO SVĒTCEĻNIEKU GAITAS

1. nodaĻa

18. lpp. Kapteinis Marjets (1792—1848)—angļu rakstnieks, jūrnieku piedzīvojumu romānu autors.

20. lpp. Henrijs Vords Bīčers (1813—1887)—amerikāņu garīdznieks,

«Krusttēva Toma būdas» autores Herietas Bīčeres-Stovas (1811 — 1896) brālis.

Šērmans Viljams Tekumze (1820—1891)— ģenerālis, viens no galvenajiem ziemeļnieku vadoņiem amerikāņu Pilsoņu karā (1861 —1865); buržuāziskie vēsturnieki viņu cildina kā cīnītāju par nēģeru atbrīvošanu no verdzības. Pēc Pilsoņu kara, būdams Rietumu kara apgabala pavēlnieks, Šērmans vairākkārt apspieda indiāņu cilšu sacelšanās.

Potomakas bundzinieks — domājams, R. H. Henderšots, ievēro­jams amerikāņu Pilsoņu kara dalībnieks, iesaukts par «Rapahan- nokas bundzinieku». Rapahannokas un Potomakas upes tek netālu viena no otras. Tādējādi izskaidrojama Tvena neprecizi­tāte.

2. NODAĻA

21. lpp. . . . caur baismīgās komitejas kamieļa aci. ..— autors pārfrāzē­

jis evaņģēlijā minēto pamācību: «Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.» Smitsona institūts — zinātniskās pētniecības institūts, kas nodar­bojas galvenokārt ar dabaszinātņu problēmām; nodibināts Vašin­gtonā par Dž. Smitsona ziedotiem līdzekļiem.

5. NODAĻA

32. lpp. «.. . kā Jozua» .. .— Jozua — izraēliešu karavadonis, kuru

dievs Jahve bija apveltījis ar brīnumdarītāja spējām. Jozua, teikts Bībeles leģendā, pavēlējis saulei un mēnesim apstāties, lai viņš tumsas aizsegā varētu sakaut savus pretiniekus.

6. NODAĻA

39. lpp. Rusa bruģis — ar cementu sastiprinātu akmens plātņu bruģis.

Nosaukts izgudrotāja vārdā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šādi tika nobruģēts Ņujorkas Brodvejs, bet drīz vien izrādījās, ka bruģis ir ļoti neizturīgs.

40. lpp. … dziedādami «Džonu Braunu» .. .— Ziemeļu štatu karavīru

sacerēta dziesma Amerikas Pilsoņu kara laikā fermera Džona

Brauna piemiņai. Dž. Brauns atdeva dzīvību cīņā par nēģeru atbrīvošanu no verdzības. Viņa organizētā varonīgā sacelšanās pret vergturiem 1859. gadā bija viens no iemesliem, kuru dēļ 1861. gadā sākās Pilsoņu karš.

8. NODAĻA

Pēteris Vientuļnieks — mūks, fanātisks pirmā krustakara (1096—1099) sludinātājs. Viņš vadīja «zemās kārtas» krustnešu galveno karaspēku.

Memnons — sengrieķu varonis, rītausmas dievietes Ēosas dēls. Seit runa ir par statuju, ko faraons Amenofiss III uzstādīja Nīlas kreisajā krastā netālu no Tēbām. Grieķi statuju nosauca par Memnonu, jo leģenda stāsta, ka rītausmā no tās atskanējušas trīsuļojošas skaņas, it kā sveicot jauno dienu. Hesperīdu dārzs — sengrieķu mitoloģijā — dārzs ar zelta ābo­liem, ko apsargāja nimfas hesperīdas.

9. NODAĻA

«Ai, vientulība, kur slēpjas burvība,

Ko viedie redz tavā vaigā?»— Rindas no angļu dzejnieka Viljama Kaupera (1731 — 1800) dzejoļa, ko viņš veltījis Aleksan­dram Selkirkam — matrozim, kas izglābās kuģa bojāejā un ilgus gadus nodzīvoja uz vientuļas salas.

10. NODAĻA

4. jūlijs— Amerikas neatkarības diena, kas izsludināta 1776. gadā. ASV nacionālo svētku diena.

11. NODAĻA

51. lpp.

52. lpp.

57. lpp.

57. lpp.

64. lpp.

Boreū pili (pie Marseļas) 18. gadsimtā uzbūvējis muižnieku kārtā iecelts ieroču ražotājs. Kopš 19. gadsimta vidus pils, kurā atrodas vērtīgas gleznas un citas raritātes, pieder pilsētai, un tur iekārtots muzejs.

13. NODAĻA

.. . nožēlojamu fiasko Strasburgā . . .— tā bija viena no Luija-Napoleona Bonaparta avantūrām. 1836. gadā viņš mēģi­nāja sadumpot Strasburgas garnizonu; par to karaļa Luija Fiiipa valdība viņu izraidīja no Francijas. Kādu laiku nodzīvojis ASV, Luijs-Napoleons atgriezās Francijā.

80. lpp.

81. lpp.

…gulēja Hama cietokšņa kazemātā . ..— 1840. gadā Luijam- Napoleonam piesprieda mūža ieslodzījumu Hama cietoksnī, bet 1846. gadā viņš no turienes aizbēga uz Angliju. Muhameds-Ali (1769—1849)—Ēģiptes pašā (vicekaralis), pēc izcelsmes albānis. Viņš pārkārtoja armiju pēc Eiropas armiju parauga, pievienoja savai teritorijai Sīriju un Palestīnu. Ēģipte, kas ietilpa Otomanu impērijā, viņa valdīšanas laikā kļuva tik spēcīga, ka sāka apdraudēt sultāna varu. 1839. gadā Muhameds-

Ali sakāva turku armiju, bet Anglijas iejaukšanās rezultātā bija spiests atteikties no tālākiem mēģinājumiem izcīnīt Ēģiptei neatkarību.

14. NODAĻA

82. lpp. Zans Bezbailīgais (Jean Sanspeur)— Burgundijas hercogs, 1407.

gadā izrēķinājās ar savu pretinieku Orleānas hercogu, uzpirk- dams astoņpadsmit algotus slepkavas.

. .. skanot pateicības lūgsnām par prezidenta varas atjauno­šanu . ..— Francijas Otrajā republikā prezidenta varu atjaunoja 1848. gadā, bet jau 1851. gadā prezidents Luijs-Napoleons sagrāva demokrātisko iekārtu un 1852. gadā kļuva par ķeizaru.

85. lpp. Tems O'Šenters — varonis skotu dzejnieka R. Bērnsa poēmā,

kurš bija nokļuvis raganu sabatā.

86. lpp. … visā toreizējā pasaulē pazīstams trubadūrs.— Tas bija provan-

sietis Arno de Katelāns, ko Savojas grāfiene sūtīja uz Francijas karaļa Filipa Skaistā galmu. Karalis izsūtīja trubadūram pretī bruņotu apsardzi. Apsardzes kapteinis, padzirdējis, ka Arno nes dārglietas, ko dāvināt karalim, sūtni nogalināja, bet atrada vienīgi Provansas smaržas. Atgriezies viņš paziņoja, ka trubadū­ram uzbrukusi laupītāju banda un to noslepkavojusi, tomēr drīz vien pats sevi nodeva, iesvaidīdamies ar smaržzālēm, kādas izgatavoja vienīgi Provansā.

. . . viens puisis ar neizrunājamu uzvārdu . . .— runa ir par poļu patriotu Berezovski, kas izdarīja atentātu pret caru Aleksandru II, kad cars 1867. gadā bija ieradies Parīzē.

15. NODAĻA

87. lpp. Kloviss jeb Hlodviks (465—511)—franku karalis, kas pirms

kaujas solījās pieņemt kristīgo ticību, ja kristiešu dievs, savu varenību pierādīdams, viņam dāvāšot uzvaru. Viņa kristīgie kareivji, šāda solījuma iedvesmoti, uzvaru tiešām izcīnīja. Vēlāk baznīca vēl vairāk nostiprināja Klovisa militāro varu. Ronsevāla — aiza Pirenejos, Ziemeļspānijā, kur 778. gadā baski iznīcināja Karļa Lielā karaspēka arjergardu. Ronsevāla kļuvusi populāra galvenokārt tādēļ, ka tā apdziedāta franču varoņeposā «Dziesma par Rolandu».

Cilvēks, kurš izgudroja apgaismošanu ar gāzi, un otrs labdaris.— Domāts franču inženieris Frederiks Albērs Vinzors un franču agronoms Purmantjē. 92. lpp. . .. par kuru Lamartins izlējis asaru straumes.— Franču roman­

tiskais* dzejnieks Lamartins savā grāmatā «Dažu ievērojamu cilvēku dzīve» ar sentimentālu patosu atstāstījis leģendu par Abelāru un Eloīzu.

16. NODAĻA