MARKS TVENS: Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

98. lpp. … viņa lētticīgo upuri Maksimiliānu . . .— cenšoties izspiest no

Meksikas Savienotās Valstis, Napoleons III ar Anglijas un Spānijas palīdzību nodibināja Meksikā «impēriju» un 1864. gadā

iecēla tur tronī savu ielikteni, Austrijas erchercogu Maksimi- liānu. Taču jau 1867. gadā nacionālās atbrīvošanās kustības rezultātā marionešu impērija sabruka, neveiksmīgais imperators tika nošauts. Maksimiliāna sieva pēc veltīgiem mēģinājumiem saņemt no Napoleona III palīdzību savam vīram sajuka prātā.

17. NODAĻA

102. lpp. . . . Hērodejas iegribas dēļ.— Hērodeja, Jūdejas patvaldnieka Hēroda Antipas sieva, pieprasīja sodīt Jāni Kristītāju ar nāvi, jo viņš to apsūdzēja izlaidībā. (Evaņģ.)

. . . par aplenkumu tikai pasmietos .. .— Citāts no Šekspīra «Makbeta» V cēliena 1. ainas. Fr. Adamoviča latviskajā tulko­jumā šī vieta skan: «Bet stiprā pils šim aplenkumam spītēs.»

19. NODAĻA

112. lpp. …Lukrēcija Bordža, dāma, pret kuru es no laika gala esmu '' izjutis visdziļāko cieņu par viņas aktrises dotībām .. .— Tvens

runā par Lukrēcijas tēlu V. Igo drāmā «Lukrēcija Bordža».

118. lpp. Luksora— pilsēta Ēģiptē, uzcelta uz Tēbu drupām. Viens no

Luksoras temp|a obeliskiem 1861. gadā tika aizvests uz Parīzi un uzstādīts Konkordijas laukumā.

119. lpp. .. . alegorija, kurā attēlots misters Deiviss . ..— Deiviss Džefer-

sons (1808—1889), ASV valstsvīrs, Dienvidu vergturu štatu Konfederācijas nodibinātājs. 1861. gadā, būdams šo štatu prezi­dents, viņš paziņoja par štatu izstāšanos no Ūnijas, līdz ar to dodot signālu Pilsoņu kara sākumam. Kara laikā viņš bija dumpinieku vadonis.

20. NODAĻA

121. lpp. Kalkutas «melnā bedre»— cietums, kur 1756. gadā noslāpa 146

angļu virsnieki, kas bija krituši bengāļu gūstā, tiem saceļoties pret aneļu virskundzību.

122. lpp. Taho — ezers uz Kalifornijas un Nevadās štata robežas

Sjerra-Nevadas kalnu grēdas pakājē.

21. NODAĻA

131. lpp. . .. pie Adriatika atraitnēs palikušās jaunuves.— Pēc senas

tradīcijas Venēcija tika «salaulāta» ar Adrijas jūru ikreiz, kad amatā stājās jauns dodžs, kas svinīgi iemeta jūrā gredzenu.

22. NODAĻA

132. lpp. .. . nogremdēja Kārla Lielā kuģus . . .— 9. gadsimta sākumā

Kārlis Lielais mēģināja iekarot salas, uz kurām taja laikā sāka veidoties nākamā Venēcijas republika, taču viņam izdevās ieņemt tikai vienu — Kjodžu. Pēc ilga, nesekmīga aplenkuma viņš bija spiests atkāpties.

… pieveica Fridrihu Barbarosu— 1176. gadā, kaujā pie Leņ- jano, Venēcija savienībā ar Sicīliju, Lombardiju un Romas pāvestu sakāva vācu ķeizaru Fridrihu Barbarosu.

… pacēla uzvaras karogus virs Konstantinopoles mūriem.—

1204. gadā ceturtā krustakara gājiena rezultātā Venēcija ieguva daļu Konstantinopoles un citus apgabalus.

135. lpp. Stāv jūras klaidā brinumpilsēta . . .— vārsmas no angļu dzej­nieka Semjuela Rodžersa (1763—1855) poēmas «Itālija». Marino Faļjeri — Venēcijas dodžs. 1355. gadā viņš organizēja sazvērestību pret visvareno Venēcijas oligarhiju un tika sodīts ar nāvi.

. . . tās nocirta franči, kad bija okupējuši Venēciju .. .— Franči Venēciju okupēja 1797. gadā, kad Francijas republika karoja ar Austriju.

23. NODAĻA

148. lpp. …mēs redzējām… drūmos bronzas zirgus.— Četri bronzas

zirgi, kas atrodas uz Sv. Marka baznīcas jumta, savā laikā greznoja Nērona arku Romā, vēlāk tos aizveda uz Bizantiju.

1205. gadā, kad krustneši bija ieņēmuši Konstantinopoli, tos ieguva Venēcija. 1797. gadā tie krita par trofeju frančiem, bet 1815. gadā Venēcija tos atguva.

24. NODAĻA

148. lpp. Mēs pienācīgi novērtējām Dāvida statuju Lielajā laukumā …—

runa ir par «Dāvida» bronzas kopiju. Mikelandželo skulptūras marmora oriģināls arī atrodas Florencē Mākslas akadēmijas ēkā.

149. lpp. …redzējām ari Dantes kapu, bet nopriecājāmies, ka viņa

mirstīgās atliekas tur nedus.— Padzīts no dzimtās Florences, Dante pēdējos mūža gadus pavadīja Ravennā, kur arī apbedīts. Florence vēlāk vairākkārt pieprasījusi pīšļus, starp citu, arī pirms Tvena ierašanās šai pilsētā—1864. gadā.

25. NODAĻA

159. lpp. Pāvesta valsts— Itālijas teritorijas daļa (Umbrija, Romaņa un pašas Romas teritorija), kas no 755. gada līdz 1870. gadam piederēja Romas pāvestiem. Pēc Itālijas apvienošanas viņu pārvaldīšanā palika vairs tikai teritorija, kas iekļauj pāvesta pili Vatikānā.

26. NODAĻA

161. lpp. Havs Eliass (1819—1867)—šujmašīnas izgudrotājs, trūcīga Masačūsetsas fermera dēls, autodidakts. Vispasaules izstādē Parīzē 1867. gadā viņa izgudrotā mašīna izpelnījās zelta medaļu. Kolumbs … kad «Pintas» vantīs…— «Pinta», karavella ar piecdesmit tonnu kravnesību, bija viens no trim Kolumba pirmās ekspedīcijas (1492) kuģiem. Taču vairums izziņas avotu liecina, ka pats Kolumbs atradies uz kuģa «Santa Maria». 166. lpp. Divi nelieli pīlāri no Zālamana tempļa.— Saskaņā ar Bībeles teiksmu Zālamana templis Jeruzalemē sagrauts 6. gadsimtā p. m. ē. Otru templi, kas tika uzcelts tā paša gadsimta beigās, iznīcināja Romas imperators Vespasiāns. Kad Jeruzaleme nonāca kristiešu rokās (krustnešu Jeruzalemes karalistes laikā), tempļa paliekas pārveda uz Eiropu.

… septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Roma.— Tie ir Palatīns, Kapitols, Kvirināls, Kēlijs, Aventīns, Eskvilīns un Vimināls. . . . Horāciji izcīnīja slaveno kauju ar Kuriācijiem.— Teiksma stāsta, ka trīs brāļi Horāciji izcīnījuši Romai uzvaru divkaujā ar trim brāļiem Kuriācijiem no Alba Longas. Divi Horāciji cīņā krituši, bet trešais brālis pretiniekus pieveicis un nogalinājis. Forumu, kur tika noslepkavots Cēzars .. .— Gāju Jūliju Cēzaru 44. g. p. m. ē. nogalināja republikas piekritēji Bruts un Kasijs, taču tas notika nevis Forumā — pilsētas laukumā, bet gan senātā. Tarpeja klints — krauja Kapitola kalnā, no kuras meta lejā ar nāvi sodāmos.

Forests Edvīns (1806—1872)—amerikāņu traģiķis.

27. NODAĻA

… vairāk izciļņu nekā Omāra mošejai . . .— 688. gadā celtajai Omāra mošejai Jeruzalemē ir astoņstūra forma. . .. nosegt Vašingtona pieminekli no apakšas līdz pašai aug­šai …— pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona piemiņai uzceltais obelisks ir 555 pēdas augsts.

Kad franču armija okupēja Romu .. .— franču armija ieņēma Romu 1808. gada februārī; pēc tam pāvesta īpašumi tika pievienoti Napoleona I impērijai. Pāvestu Piju VII, kurš cīnījās pret Napoleona tīkojumiem pakļaut savai varai katoļu baznīcu, 1809. gadā žandarmi apcietināja un aizveda uz Franciju. Brīvību un konfiscētos īpašumus pāvests atguva tikai 1814. gadā, kad Napoleona impērija sāka sairt.

28. NODAĻA

… kā kapracis, stāstīdams par Joriku.— Attiecas uz «Hamleta» V cēliena 1. ainu, kad kaprači, rakdami kapu Ofēlijai, atrok galma āksta Jorika galvaskausu.

30. NODAĻA

Redzēt Neapoli un mirt.— Itāliešu sakāmvārds. Astotais pasaules brīnums.— Seno laiku ļaudis bija saskaitījuši septiņus pasaules brīnumus: Ēģiptes piramīdas, Aleksandrijas bāku, Gaisa dārzus Babilonā, Diānas templi Efesā, Fīdija veidoto Zeva statuju, Rodas Kolosa statuju un mauzoleju Halikarnasā, ko uz valdnieka Mauzola kapa uzcēlusi viņa atraitne.

31. NODAĻA

Plīnijs Jaunākais — romiešu rakstnieks. Pompejas bojāeju viņš aprakstījis savās «Vēstulēs».

Grants Uliss Simpsons (1822—1885)—ģenerālis, Ziemeļnieku armijas virspavēlnieks amerikāņu Pilsoņu karā, vēlāk — ASV prezidents.