Džanni Rodāri - Dželsomīno melu zemē

Beidzot vismazākajā lapiņā bija tikai šāds ieraksts: «Karš beidzās viens pret vienu.»

Vai varat iedomāties, gandrīz būtu aizmirsis pateikt par karu!

Tas notika dažas dienas pēc Džakomones bēgšanas. Bez pavalstnieku ziņas, domādams, ka Bananito uzzīmēs daudz lielgabalu, Džakomone bija pieteicis karu kādai kaimiņvalstij, un tie nejokoja — sūtīja karaspēku aizstāvēt dzimteni.

— Mēs nemaz negribam karot, — teica jaunie ministri. — Mēs neesam tādi kā Džakomone!

Kāds žurnālists lūdza interviju Dželsomīno, kas mācījās mūziku, gatavodamies beidzot uz īstu koncertu.

— Karš? — brīnījās Dželsomīno.

Piedāvājiet pretiniekam karu pārtraukt un aizstāt to ar futbola sacīkstēm. Varbūt kāds sadauzīs kāju, tomēr asinsizliešana katrā ziņā būs pavisam maza.

Par laimi, šī ideja iepatikās arī pretiniekiem, kam, patiesību sakot, nebija ne mazākās vēlēšanās karot. Futbola spēle notika nākamajā svētdienā. Dželsomīno, protams, juta līdzi savējiem. Entuziasmam sasniedzot visaugstāko pakāpi, viņš iekliedzās: «Piespied!» — un iedzina bumbu pretinieka vārtos, kā reiz to bija izdarījis dzimtenē.

— Nav iespējams, — tūlīt pie sevis noteica Dželsomīno, — ka šis karš beigtos ar negodīgu uzvaru. Mēs atrodamies futbola laukumā, spēles noteikumi nepieļauj melus.

Nekavējoties viņš iesita vārtus arī otrā pusē. Jūs viņa vietā būtu darījuši to pašu.