ĒRIHS KESTNERS - EMĪLS, DIVAS LOTIŅAS UN CITI

— Tagad uzmanību, bērni! — viņš iesaucās. — Uzmanību! Uzmanību! Antona māte vēl šodien iekārtosies Andahtas jaun­kundzes istabā. Zēnam būs istaba ar zaļajām tapetēm, un no šī brīža paliksim visi kopā. Vai piekrītat?

Antons nevarēja izteikt ne vārda. Viņš kratīja Poges kun­gam un kundzei roku. Tad viņš, mātei piekļāvies, čukstēja:

— Nu mums vairs nebūs tik lielas rūpes, vai ne?

— Nē, manu labo zēn, — viņa sacīja.

Tad Antons atkal apsēdās blakus Punktiņai, un viņa no lie­liem priekiem raustīja zēnu aiz ausīm. Pifka priecīgi cilpoja pa istabu. Izskatījās, ka viņš smīnētu.

— Nu, manu meitiņ, vai tu esi apmierināta? — jautāja tēvs un noglaudīja Punktiņai galvu. — Un lielajās brīvdienās mēs ar Gasta kundzi un Antonu brauksim uz Baltijas jūru.

Tad Punktiņa izskrēja no istabas un, kad atgriezās, turēja ' vienā rokā cigāru kārbu, bet otrā sērkociņus.

— Te būs atlīdzība, — viņa sacīja. Tēvs aizdedzināja ci­gāru, izpūšot pirmo dūmu, labā omā nosēcās un sacīja:

— To es esmu nopelnījis.

Sešpadsmitās pārdomās vesta PAR LAIMĪGĀM BEIGĀM

Ar to nu mūsu stāsts būtu galā. LJn šīs beigas ir taisnīgas un laimīgas. Katrs ir nonācis savā īstajā vietā, un mēs varam, uzticēdamies nākotnei, visas personas mierīgi pamest likteņa varā. Andahtas jaunkundzes līgavainis sēž cietumā, Antons un viņa māte sēž kā laimes dārzā, Punktiņa sēž blakus savam An­tonam, un Andahtas jaunkundze sēž tintē. Katrs sēž tur, kur viņš atradis par labāku. Liktenis rīkojas ar mēru.

Un tagad jūs varbūt no tā secināsiet, ka arī dzīvē viss no­ris un beidzas tik taisnīgi kā šeit mūsu grāmatā. Tā domāt katrā ziņā būtu aplami. Tam tā vajadzētu būt., un visi saprātīgi cilvēki pūlas, lai tas tā būtu. Bet tā nav. Pagaidām tā nav.

Mums kādreiz bija klases biedrs, kurš pastāvīgi norakstīja no sava kaimiņa. Vai jūs domājat, ka viņu sodīja? Nē, sodīja kaimiņu, no kura viņš norakstīja. Nebrīnieties, ja dzīve jūs kād­reiz soda, kaut gan vainīgi ir citi. Pielūkojiet, kad būsiet lieli, lai viss kļūtu labāk! Mums tas visumā nav izdevies. Kļūstiet kārtīgāki, godīgāki, taisnīgāki un saprātīgāki, nekā vairums no mums ir bijuši.

Kādreiz virs zemes esot bijusi paradīze. Iespējams ir viss.

Un paradīze virs zemes kādreiz varētu atkal būt. Viss ir iespējams.

Kaut gan stāsts par Punktiņu, Antonu un Pifku ir jau bei­dzies, man uz sirds ir vēl kāds sīkums.

Proti — bērni, kas lasījuši kādu manu citu grāmatu par Emīlu un detektīviem, var sacīt:

Un te nu man gribētos, pirms es pielieku gala punktu, to­mēr vēl atbildēt, jo jautājums nav nepamatots.

Es stāstīju par Antonu, kaut gan viņš ļoti līdzinās Emīlam Tišbeinam, tāpēc, ka ticu — par šādiem zēniem nekad nav diez­gan stāstīts un šādu Emīlu un Antonu mums nekad nevar būt par daudz!

Varbūt jūs apņematies kļūt par tādiem kā viņi? Varbūt, kad būsiet tos iemīļojuši, jūs kļūsiet tādi kā viņi — tik čakli, tik pieklājīgi, tik drosmīgi un tik godīgi?

Tas man būtu skaistākais atalgojums. Jo tādi kā Emīls, Antons un visi citi, kas viņiem līdzinās, kādreiz vēlāk kļūs par krietniem vīriem, par tādiem, kādi mums ir vajadzīgi.

Emīls un Berlīnes zēni. No vācu vai. tulk.

L. Rūmniece………………………………………………….. 3

Divas Lotiņas. No vācu vai. tulk. I. Gintere 101

Punktiņa un Antons. No vācu vai. tulk. Z. Plaka…. 199

Эрих Кестнер ЭМИЛЬ, ДВЕ ЛОТТЫ И ДРУГИЕ Романы для детей Рига «Лиесма> 1983 На латышском языке Перевели с немецкого Л. Румниеце, И. Гинтере и 3. Плака Художник Валтер Трир

ИБ № 3597

Vidējā skolas vecuma berniem

Erihs Kestners EMĪLS, DIVAS LOTIŅAS UN CITI Romāni bērniem

Redaktors I. Liniņš. Mākslinieciskais redaktors A. Sprūdžs. Tehniskā redaktore L. Engere. Korektore M. Tirzīte.

Nodota salikšanai 21.04.82. Parakstīta Iespiešanai'01.11.82. Formāts 60X90/16. Tipogrāfijas papīrs JVs 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 18,5 uzsk. iespiedi.; 18,88 uzsk. kr. nov.; 15,55 izdevn. 1. Metiens 100 000 eks. Pašūt. N° 520. Cena 45 kap. Izdevniecība «Liesma>, 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. M> 189/31271/B-710. Iespiesta LKP CK izdevniecības tipogrāfijā, 226081 Rīgā, Balasta dambī 3.

[1] das tischbein — galda kāja (vācu vai).