Marks Tvens: PRINCIS UN UBAGA ZĒNS

Toms Kentijs piedzīvoja lielu vecumu. Viņš bija skaists sirmgalvis baltiem matiem, dižens un laipns. Visi viņu augsti cienīja un godāja, ievērojot arī viņa dīvaino un sevišķo uz­valku, kas atgādināja, ka viņš savā laikā bijis karalis. Viņam parādoties, visi grieza ceļu un sačukstējās:

— Noņem cepuri: tas ir karaļa audzēknis! '

Jā, karalis Edvards VI — nabaga zēns! — dzīvoja tikai vēl dažus gadus, bet viņa valdības laiks jāpiemin godam. Ne­reti, kad kāds augsts valstsvīrs vai grezns galminieks iebilda pret viņa žēlsirdību un pierādīja, ka viens vai otrs likums, ko karalis gribēja mīkstināt, jau tā esot diezgan lēnīgs, sevišķas ciešanas nesagādājot un tautu neapspiežot, jaunais karalis viņu skumji uzlūkoja savām lielajām labsirdīgajām acīm un teica:

— Ko tu zini no ciešanām un apspiestības? Es un mana tauta tās pazīstam, bet ne tu.

Edvarda VI valdīšanas posms bija sevišķi žēlsirdīgs tajos bargajos un nežēlīgajos laikos. Tagad, no viņa atvadoties, at­cerēsimies viņu un paturēsim labā piemiņā.

I. Prinča un ubaga piedzimšana

5

II. Toma bērnība

6

III. Toms sastop princi 10

IV. Prinča nedienas sākas 17

V. Toms prinča lomā 21

VI. Toms tiek apmācīts 29

VII. Toma pirmās pusdienas prinča lomā 36

VIII. Kur palicis valsts zīmogs? 40

;

IX. Svētki uz upes 42

X. Princis nelaimē 44

XI. Rātsnamā 53

XII. Princis un viņa glābējs 57

XIII. Princis pazūd 68

XIV.

XV. Toms ir karalis 84

XVI. Parādes mielasts

94

XVII. Karalis Fu-Fu I

96

XVIII. Princis pie klaidoņiem

107

XIX. Princis pie zemniekiem

113

XX. Princis un vientulis 118

XXI. Hendons ierodas ka atbrīvotajs 124

XXII. Nodevības upuris 127

XXIII. Princis notiesāts 133

XXIV. Aizbēgšana 136

XXV. Hendon-Holā

139

XXVI. Neatzīts 146

XXVII.Cietumā 150

XXVIII. Upuris 159

XXIX. Uz Londonu!

163

XXX. Toma panākumi

164

XXXI. Kronēšanas gājiens 168

XXXII. Kronēšana 173

XXXIII. Edvards — karalis 184

Noslēgums. Atalgojums un sods 191

MapK Tbēh nPHHU H HMUļlIH 3-e H3aaH«e IlepeBOfl c aHr.iHflcKoro 3. TypKHHU XyAOiKHHK A. ByMaHHC PHra «JlHecMa» 4986 Ha JiaTblUICKOM H3bIKe

HE No 5155

Vidējā skolas vecuma bērniem

Marks Tvens PRINCIS UN UBAGA ZENS

Redaktors I. Liniņš Mākslinieciskais redaktors A. Sprūdžs Tehniskā redaktore A. Šiliņa Korektore M. Tirzite Nodota salikšanai 05.06.85. Parakstīta iespiešanai 18.11.85. Formāts 60x90/16. Tipogrāfijas papīrs JV« 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 12,5 uzsk. iespiedi.; 12,88 uzsk. krāsu nov.; 11,48 izdevn. 1. Metiens 80 000 eks. Pašūt. N» 745-4. Cena 40 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. N° 258/32204/B-867. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poli­grāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.

Tvens M.

Tv 300 Princis un ubaga zēns / No angļtt vai. tulk. E. Tur- kina; Māksi. A. Būmanis. — 3. izd. — R.: Liesma, 1986. — 197 lpp., ii.

4803020000—258

T M801(U)—86 86 84.7 Amer — 44

4 — Marks Tvens

1 Džeimsam I un Čārlzam II bērnībā tika algoti pāži, kuri saņēma pērienu, ja prinči labi nemācījās. Tādēļ arī es uzdrošinājos savos nolūkos apveltīt savu mazo princi ar tādu pāžu. (Autora piez.)

1 No grāmatas «Dr. J. Hammond Trumbull's «Blue Laws, True and False»», p. 13. (Autora piez.)

7 — Marks Tvens

8 — Marks Tvens

1 Henrijs VIII (1491—1547) ieviesa Anglijā protestantismu un kon­fiscēja katoļiem piederošos baznīcu un klosteru īpašumus.

10 — Marks Tvens

11 — Marks Tvens

1 No Hjūma (Hume) Anglijas vēstures. (Aut. piez.)

13 — Marks Tvens

'maija kārts — ziediem un karodziņiem greznota augsta kārts, ap kuru norisinājās tautas svētki.

[2] anna Eskjū (1521—1546) — protestante; par pretošanos valdo­šajai katoļu baznīcai spīdzināta un sadedzināta uz sārta Smitfildā.

[3] — Marks Tvens

[4] hercogs tomass norfolks un viņa dēls angļu dzejnieks hen­rijs sarijs (Surrey) tika apvainoti valsts nodevībā un ieslodzīti Tauerā 1546. gada 12. decembrī.

[5] lordmērs— londonas pilsētas galva.

[5] — Marks Tvens

[6] benvenuto cellīni (1500—1571) — slavens itāļu skulptors un zeltkalis.

[7] paradums dzert brāļu kausu, liekas, ieviesies dāņu okupācijas laikā. Dzerot Brāļu kausu, abiem dalībniekiem bija aizņemtas abas rokas, lai viens otram nevarētu slepeni iegrūst nazi sānos. (No autora piez.)

[7] Londonas ratsnama vēl tagad atrodas Goga un Magoga tēli. Teika stāsta, ka tie bijuši divi milži, kuri apsargājuši ieeju kara|a pilī.

[8] nabadzīgs spāņu muižnieks, laupītāju bara vadonis, bezrūpīgs, augst­sirdīgs bruņinieks (Viktora Igo «Ruī Blass»),

[9] sī privilēģija vēl tagad pieder lordiem Kingseiliem, de Kursī pēc­nācējiem. (Autora piez.)

67

[10] karalis miris, — lai dzīvo karalis! (Franc.)

[11] lords protektors — valsts pagaidu galva, kurš aizstaj maz­gadīgo karali.

[12] turpat.

[13] no grāmatas «the English Rogue», London 1665. (Autora piez.)

[13] Zagļu izteicieni, kas apzīmē dažadas zagļu, ubagu un vazaņķu šķi­ras — kā vīriešu, tā sieviešu kārtas. (Autora piez.)

[14] vergs — angliski slavē.

[15] no grāmatas «the english' rogue». london 1665. (autora piez.)

[16] tas ir, karalis henrijs viii. (tulk.)

[17] nesakarīgs latīņu vārdu un izteicienu savārstījums.

[18] tas pats.

[19] «kristus patversmi» jeb «Zilsvārču skolu» toreiz atzina par «cēlāko iestādi visā pasaulē». Patversmi dibināja Edvards VI bāreņiem un naba­dzīgiem bērniem. (No autora piez.)

[20] edvards Apliecinātājs (1002—1066) — Anglijas karalis.