Leporello
O statua gentilissima
Del gran' Commendatore! . .
. . . Ah, Padrone! . . .
Don Giovanni
PIRMĀ AINA
Dons Huans un Leporello
Dons Huans
Še jānogaida nakts. Ak, taču reiz
Mēs esam Madridē pie vārtiem! drīzi
Es aiztraukšu pa pazīstamām ielām,
Slēpts apmetnī, ar platmali virs acīm.
Kā šķiet tev? mani taču nepazīs.
Leporello
Jā! Don Huanu grūti pazīt būs!
Kā viņš — ir dučiem tādu!
Dons Huans
Vai tu joko?
Kas gan var pazīt mani?
Leporello
Naktssargs pirmais
Vai čigāniete, žūpa muzikants
Vai tāds pats brālis, kavalieris traks,
Ar apmetni, pie sāniem slēpis šķēpu.
Un kas par to, ja pazīst! Kad vien ceļā
Pats karalis man negadās. Bet tiešām
Neviena Madridē es nebīstos.
Leporello
Bet karalim jau rīt būs pavēstīts,
Ka Dons Huans no trimdas patvarīgi
Klāt atkal Madridē, — ko tad, jel sakiet,
Ar jums viņš darīs?
Dons Huans
Sūtīs atpakaļ.
Nu, droši vien man nenocirtīs galvu.
Jo neesmu jau noziedzies pret valsti.
Viņš mani aizraidīja mīlēdams,
Lai nonāvētā vīra ģimene
No manis atstājas …
Leporello
Nu tā jau ir!
Jums vajadzēja rātni sēdēt tur.
Dons Huans
Es pateicos! No garlaicības mākts
Tur tikko nenobeidzos. Ak šie ļaudis,
Ak zeme šī! Un debess? … dūmos tīta.
Un sievietes? Es negribētu mainīt,
Jel iegaumē, mans muļķa Leporello,
Visvienkāršāko andalūzieti, nudien,
Pret turienes visskaistākajām dāmām.
Tās sākumā man iepatikās gan
Ar zilām acīm, balto sejas krāsu,
Tās kautrīgas bij un — tik neparastas;
Bet, paldies dievam, atvērās drīz acis —
Es ieraudzīju; grēks ar viņām pīties —
Nav dzīvības, tās tikai vaska lelles,
Ne mūsējās! … Bet, paklau, vieta šī
Mums pazīstama; vari atģist to?
Leporello
Kā ne; man Antonija klosteris
Ir atmiņā. Jūs bieži jājāt šurp,
Es uzmanīju zirgus tur tai birzī.
Nolādēts amats, tiešām. Jūs nu gan
Še laiku patīkamāk pavadījāt —
Tam ticiet droši.
Dons Huans
(domīgi)
Nabaga Inēze!
Nav viņas vairs! cik tā man mīļa bij!
Leporello
Inēze! — ak tā melnacainā … zinu.
Trīs mēnešus jums bij ko noņemties
Ap to, līdz nelabais pats nāca talkā.
Dons H.uans
Nakts … jūlijā. Cik tīkamas un dīvas
Man šķita viņas skumju pilnās acis
Un lūpas mēmi stingās! Pats es brīnos.
Ka viņa skaistule — tā laikam gan
Tev nelikās. Un tiešām — īsti skaista
Bij viņā diezgan maz. Tik acis vien,
Tik acis. Jā, un skatiens . .. nekā tāda
Man nav vairs redzēt gadījies. Bet balss ta
Tik klusa, vārga bij — kā vājniecei.
Un viņas vīrs bij neģēlis, par vēlu
To uzzināju . .. Nabaga Inēze!
Leporello
Nekas, pēc viņas nāca citas.
Dons Huans
Tiesa.
Leporello
Un, ja vēl dzīvosim, nāks atkal citas.
Dons Huans
Tā gan.
Leporello
Bet kura Madridē mums tagad
Gan jāuzmeklē būtu?
Dons Huans
Protams, Laura!
Man tūlīt jāsteidzas pie viņas.
Jauki.
Dons Huans
Tūlīt pa durvīm iekšā, — bet, ja kāds
Pie viņas jau, — pa logu lūdzu lēkt.
Leporello
Nu, protams. Mums jau atkal līksms prāts.
Tik īsu brīdi nelaiķes mūs vajā.
Kas tur gan nāk?
(Nāk mūks.)
Mūks
Tūlīt tā ieradīsies,
Lūk, še. Kas jūs? Vai Donnas Annas ļaudis?
Leporello
Nē, nē, mēs paši esam kungi sev,
Še pastaigājamies.
Dons Huans
Bet ko jūs gaidāt?
Mūks
Tūlīt še ieradīsies Donna Anna
Pie vīra kapličas.
Dons Huans
Ak, Donna Anna
De Solva! Kā? vīrs komandors tai bija,
Ko nodūra … nav prātā, kurš?
Dons Huans,
Šis netiklis, šis bezdievis, šis viltnieks.
Leporello
Oho! re, kā! Tad Don Huana dēkas
Līdz klusam klosterim jau nonākušas,
Jau svētie tēvi viņa slavu pauž.
Mūks
Varbūt jums pazīstams viņš?
Leporello
Mums? Ne miņas.
Bet kur gan tagad tas?
Mūks
Še viņa nav.
Viņš tālu trimdā prom.
Leporello
Un paldies dievam.
Jo tālāk viņš, jo labāk. Visus tos,
Šos netikļus, tik maisā un mest jūrā.
Dons Huans
Ko, ko tu mels?
Lai paliek: es to tīšām …
Dons Huans
Tad te ir komandora kapa vieta?
Mūks
Te; pieminekli viņam sieva cēla
Un katru dienu ierasties šeit mēdz
Lūgt viņa dvēselei tā kunga mieru
Un raudāt.
Dons Huans
Nu, vai dīvaina nav tā?
Un glīta, ko?
Mūks
Gan zemes meitu skaistums
Mūs, vientuļniekus, nedrīkst valdzināt,
Bet melot grēks; pat dieva kalpam grūti
Ir neatzīt tās daili brīnišķīgo.
Dons Huans
Ne velti nelaiķis bij greizsirdīgs.
Viņš Donnu Annu slēgtin ieslēdza,
Neviens no mums nav viņu redzējis.
Es gribētu ar viņu parunāt.
Mūks
Nē, Donna Anna nemēdz sarunāties
Ar vīrieti.
Dons Huans
Bet kā ar jums, mans tēvs?
Ar mani citādi; es esmu mūks.
Tur jau tā nāk.
Читать дальше