ALEKSANDRS PUŠKINS - AKMENS VIESIS

Pār balto marmoru melnmatu vilnim

Jūs ļaujat rist, — un liekas man, ka slepus

Šais kapenēs sērst nācis eņģelis.

Es mulsā sirdī atrast neiespēju

Tad vairs, ko lūgt. Es stāvu mēmā brīnā

Un domāju — kāds prieks, ja marmors saltais

Silst, juzdams viņas dievišķīgo elpu

Un asaras, ko viņa mīlā rieš .. .

Donna Anna

Šie vārdi skan tik dīvaini!

Dons Huans

Senjora?

Donna Anna

Man … jūs aizmirstat.

Dons Huans

Ko? ka mūks tik esmu,

Mūks necienīgs? balss mana grēcīgā

Še nedrīkstētu atskanēt tik skaļi?

Donna Anna

Man izlikās … es nesapratu to . ..

Dons Huans

Ak, īedzu es: jūs zināt visu, visu!

Donna Anna

Ko tad es zinu?

Dons Huans

Neesmu es mūks —

Pie jūsu kājām piedošanu lūdzos.

Donna Anna

Ak dievs! jel piecelieties … Kas gan jūs?

Dons Huans

Kāds nelaimīgas kaisles upuris.

Donna Anna

Ak dievs! un te, šai vietā, pie šā kapa!

Jel ejiet prom.

Dons Huans

Vēl mirkli, Donna Anna,

Vēl tikai mirkli!

Donna Anna

Un ja nāk še kāds! .. .

Dons Huans

Nav vaļā treliņi. Vēl tikai mirkli!

Donna Anna

Nu? ko? ko prasāt jūs no manis?

Dons Huans

Nāvi.

Lai tūdaļ nomirstu pie kājām jums,

Lai tepat aprok nelaimīgos pīšļus,

Ne līdzās pīšļiem, kas tik dārgi jums,

Ne še — tik tuvu — kaut kur attālāk,

Pie durvīm — tur — lai rok pie paša sliekšņa,

Kur ejot varat kapakmeni skart

Ar liegu soli vai ar tērpu savu,

Kad pie šā lepnā šķirsta nāksiet šurp

Ļaut atrist cirtām, viņu apraudot.

Donna Anna

Jus esat neprātīgs.

Dons Huans

Bet nāves alkt —

Vai tiešām tas ir neprāts, Donna Anna?

Ja būtu bezprātis, tad tiektos es

Dzīvs palikt, jo tad cerība man butu

Ar maigu mīlu ieviļņot jums sirdi;

Ja būtu bezprātis, tad augas naktis

Pie jūsu balkona es pavadītu,

Ar serenādēm miegu traucējot,

Tad gan es neslēptos, bet tieši censtos,

Lai jūs it visur ievērotu mani;

Ja būtu bezprātis, vai tad gan es

Tā ciestu klusībā …

Donna Anna

Bet vai tad tā

Jūs klusējat?

Dons Huans

Es, Donna Anna, mirkli

Tik aizrāvos — bet citādi gan jūs

Šo skumjo noslēpumu nezinātu.

Donna Anna

Vai sen jau mani iemīlējāt jūs?

Dons Huans

Vai sen, vai nesen — pats to neapjaušu,

Bet kopš tā brīža tikai skaidri zinu,

Ko vērta īsta dzīve, kopš tā brīža

Tik esmu izpratis es vārdu Laime.

Donna Anna

Jel ejiet prom, jūs esat bīstams cilvēks.

Dons Huans

Es bīstams! kā?

Man uzklausīt jūs bail.

Dons Huans

Es klusēšu; tik neraidiet jel prom

To, kuram jūsu tēls ir prieks un laime.

Nav sirdī cerību man pārdrošu,

Es neprasu nekā, tik redzēt jūs

Man vajag, ja virs zemes dzīvot esmu

Es notiesāts.

Donna Anna

Jel ejiet — ne šai vietā

Teikt tādas runas, tādas neprātības.

Pie manis nāciet rīt. Ja varat zvērēt

Pret mani tādu pašu cieņu just,

Jūs pieņemšu — bet vakarā — tā vēlāk.

Neviens pie manis nav vēl ieradies,

Kopš atraitne es …

Dons Huans

Eņģei Donna Anna!

Lai dievs jums prieku dod, tāpat kā šodien

Jūs iepriecējāt kādu nelaimīgo.

Donna Anna

Jel ejiet prom.

Dons Huans

Vēl tikai vienu mirkli.

Donna Anna

Nē, redzams, jāiet man … turklāt man lūgsnas

Nav prātā vairs. Jūs aizvairljāt tās

Ar runām laicīgām; no tām jau senis,

Sensenis atradusi auss — es rītdien

Jūs pieņemšu.

Dons Huans

Nav drosmes man vēl ticēt,

Nav drosmes izjust savu lielo laimi…

Es rīt jūs redzēšu — un nevis še,

Un nevis paslēpusi

Donna Anna

Jā, rītdien, rītdien.

Bet kā jūs sauc?

Dons Huans

Diego de Kalvado.

Donna Anna

Ardievu, Don Diego. (Aiziet.)

Dons Huans

Leporello!

(Nfik Leporello.)

Leporello

Ko vēlaties jūs?

Mīļais Leporello!

Ak laime! .. . Rītdien — vakarā tā vēlāk .

Mans Leporello, rītdien — pagādā . ..

Kā bērns es laimīgs!

Leporello

Vai ar Donnu Annu

Jūs runājāt? ak, var jau būt, ka tā

Jums sacījusi pāris laipnu vārdu

Vai arī jūs to esat svētījis.

Dons Huans

Nē, Leporello, nē! tā satikšanos

Man noteica, jā, satikšanos!

Leporello

Tiešām!

Ak atraitnes, jus visas tādas!

Dons Huans

Laime!

Es dziedāt varu, visu zemi skaut.

Leporello

Bet komandors? ko sacīs viņš par to?

Dons Huans

Vai liekas tev, ka viņš kļūs greizsirdīgs?

Nu taču ne; viņš bija vīrs ar prātu

Un kļuvis rāmāks būs, kopš miris tas.

L e p 0 r e i i o

Nē; viņa statuju jel uzskatiet!

DonsHuans

Un tad?

Leporello

Uz jums tā, liekas, lūkojas

Un nikna top.

Dons Huans

Tad dodies, Leporello,

Un ludz, lai tā pie manis ierodas —•

Pie manis ne — pie Donnas Annas rītdien.

Leporello

Lūgt viesos statuju! kādēļ?

Dons Huans

Nu taču

Ne tādēļ, lai es runātos ar to, —

Lūdz rītdien statuju pie Donnas Annas

Nākt vakarā tā vēlāk, un lai tā

Pie durvīm sardzē stāj.

Leporello

Kāds gan jums prieks

Dzīt jokus un ar ko?

Dons Huans

Nu ej.

Bet…

Dons Huans

Dodies!

Leporello

Ak statuja, tik slavena un daiļa!

Mans kungs Dons Huans lūdz jūs pazemīgi

Rit ierasties … Nudien, es nespēju,

Man bail.

Dons Huans

Ak gļēvuli, es tevi! .. .

Leporello

Lai notiek.

Mans kungs Dons Huans laipni lūdz jūs rītdien

Tā vēlāk atnākt jūsu kundzes mājā,

Pie durvīm stāt un …

(Statuja, apstiprinādama to, māj ar galvu.)

Vai!

Dons Huans

Kas tur?

Leporello

Vai, vai.. .

Vai, vai, man gals!

Kas noticis ar tevi?

Leporello

(māj ar galvu)

Vai… statuja! …

Dons Huans

Tu māj ar galvu!

Leporello

Nē,

Ne es, bet tā!

Dons Huans

Kāpēc tu blēņas mels?

Leporello

Tad ejiet pats.

Dons Huans

Nu pielūko, tu slaist!

(Statujai.)

Es lūdzu tevi atnākt, komandor,

Pie tavas atraitnes, kur būšu rit,

Un durvīs sardzē stāt. Nu ko? vai būsi?

(Statuja atkal māj.)

Ak dievs!

Leporello

Nu ko? es taču teicu . . .

Dons Huans

Nāc.

Dons Huans un Donna Anna

Donna Anna

Es pieņēmu jūs, Don Diego; tikai

Man bail, ka mana skumju pilnā runa

Jums garlaicīga būs: man, atraitnei,

Tik zudušais ir prātā, un es jaucu

Ar smaidiem asaras kā aprīlis.

Bet ko jūs klusējat?

Dons Huans

Tik saldi klusēt

Un dziļi izjust — esmu divatā

Ar daiļo Donnu Annu. Še — ne tur,

Kur laimīgais guļ miris savā kapā, —

Es redzu jūs un ne vairs slīgstot ceļos

Pie marmorkaltā vīra.

Donna Anna

Don Diego,

Tad greizsirdīgs jūs — vīrs mans pat vēl kapā

Jūs moka?

Ne man greizsirdīgam būt.

Viņš jūsu izredzēts.

Donna Anna

Nē, māte man

Sniegt roku Don Aivaram pavēlēja,

Mēs nabagas, Dons Aivars bagāts bij.

Dons Huans

Ak, laimīgais! viņš nieka mantu kaudzi

Читать дальше