ALEKSANDRS PUŠKINS - AKMENS VIESIS

Pie kājām lika dievietei, par to

Sev gūdams paradīzes laimi! Būtu

Es agrāk pazinis jūs — tad ar prieku

Es cieņu, bagātību, visu dotu,

It visu to par laipnu skatienu;

Man tiktos vergot jūsu svētai gribai

Un zināt visas jūsu iekāres,

Lai izpildītu tās; lai dzīve jums

Tik nemitīga burvība vien būtu.

Ak vai! — Man liktenis to nebij lēmis.

Donna Anna

Diego, nerunājiet: grēkoju,

To dzirdot, — nedrīkstu es mīlēt jūs,

Jo atraitnei pat kapam jātur vārds.

Ja vien jūs zinātu, kā mani viņš

Gan mīlēja! ak, Dons Aivars tik tiešām

Vis nepieņemtu dāmu, kas mīl viņu,

Ja būtu atraitnis, — viņš uzticīgs

Man paliktu.

Ak, nemokiet jel sirdi

Man, Donna Anna, mūžam atgādinot

So viru. Nesodiet jel mani jūs,

Kaut arī varbūt pelnu sodu.

Donna Anna

Kāpēc?

Jo savienots ar svētām mīlas saitēm

Jūs neesat? Ka mani mīlat jūs,

Nav noziegums pret mani un pret dievu.

Dons Huans

Pret jums! ak debess!

Donna Anna

Vai tad kaut kā esat

Jūs noziedzies? Jel sakiet, kā gan.

Dons Huans

Nē,

Nē, it nekad. .

Donna Anna

Diego, ko es dzirdu?

Jūs noziedzies pret mani? kā gan, sakiet!

Dons Huans

Nē! neparko!

Donna Anna

Diego, kā tad tā?

Es lūdzu jūs, es pavēlu.

Dons Huans

Nē, nē.

Donna Anna

Tad, lūk, kā paklausāt jūs manai gribail

Un ko nupat vēl apgalvojāt man?

Ka gribētos jums manam vergam būt.

Es dusmošos, Diego: tāpēc sakiet —

Ko noziedzies pret mani jūs?

Dons Huans

Nav drosmes.

Jūs tūdaļ sāksiet mani dziļi nīst.

Donna Anna

Nē, nē. Jau iepriekš piedodu jums visu,

Tik zināt gribu …

Dons Huans

Kam gan zināt jums

Šo noslēpumu drausmīgo un baigo.

Tad drausmīgs tas! jūs mani nomokat.

Ak, cik es ziņkārīga — kas tas būtu?

Kā varējāt piet mani noziegties?

Jūs nepazinu — ienaidnieku man

Nav bijis. Vīra slepkavu tik zinu

Es vienīgo.

Dons Huans

(sevi)

Nu drīz it viss būs galā!

Vai Dons Huans, šis nelaimīgais vīrs,

Jums gluži svešs?

Donna Anna

Nē, manas acis to

Nav redzējušas.

Dons Huans

Vai jums sirdī naids

Pret viņu ļoti liels?

Donna Anna

To prasa gods.

Bet jūs tik gribat mani novirzīt

No jautājuma mana, Don Diego, —

Es pavēlu .. .

Dons Huans

Bet ja nu Don Huanu

Jūs satiktu?

Donna Anna

Tad ļaundarim šim dunci

Es triektu taisni sirdī.

Dons Huans

Donna Anna!

Kur duncis tavs? Te mana sirds.

Donna Anna

Diego!

Kā tā!

Dons Hu a n s

Huans, nevis Diego es.

Donna Anna

Ak dievs! nē, nevar būt, nav ticēt jaudas.

Dons Huans

Es Dons Huans.

Donna Anna

Nav tiesa.

Dons Huans

Nodūru

Es Lavu vīru; un nav krūtīs žēlu —

Un sirdsapziņas mokās nesmeldz sirds.

Donna Anna

Ko dzirdu es? Nē, nē, tas nevar būt.

565

Dons Huans

Es Dons Huans, un tevi mīlu es.

Donna Anna

(saļimst)

Kur esmu? … kur? man nelabi.

Dons Huans

Ak debess!

Kas kaiš tai? kas ar tevi, Donna Anna?

Jel celies, atjēdzies: tas tavs Diego,

Tavs vergs pie kājām tev.

Donna Anna

Ak, atstājies!

(Vārgi.)

Tu naidnieks man — tu visu atņēmi,

Ko vien es dzīvē . . .

Dons Huans

Mīļā, dārgā mana!

Es gribu izpirkt savu triecienu,

Pie tavām kājām pavēli tik gaidu,

Liec mirt — es miršu; elpot liec — šī elpa

Būs tikai tev …

Donna Anna

Tad Dons Huans ir viņš.

Vai tā gan nav — viņš attēlots bij jums

Kā briesmīgs necilvēks — ak Donna Anna

Šīs baumas varbūt nav tik nepatiesas.

Uz gurdās sirdsapziņas daudz kas Jauns

Gulst varbūt arī. Jā, es izvirtībai

Jo ilgi biju klausīgs māceklis,

Bet brīdī tai, kad ieraudzīju jūs,

Man šķiet, it viss es atdzimu no jauna.

Jūs mīlēdams, nu tikumu es mīlu,

Un pirmo reizi godbijīgi slīgst

Tā priekšā dziļās trīsās mani ceļi.

Donna Anna

Ai, Dons Huans ir daiļrunīgs — es zinu,

Tas dzirdēts jau; viņš kārdinātājs viltīgs.

Jūs bezdievīgs, ļauns pavedējs, kā stāsta,

Jūs dēmons īsts. Cik sieviešu gan esat

Jūs postā dzinis?

Dons Huans

Bet līdz šim vēl mīlu

Es jutis nebiju.

Donna Anna

Un man būs jātic,

Ka Dons Huans mīl tagad pirmo reizi,

Ka nealkst jauna upura viņš manī!

Ja tiešām gribētu es pievilt jūs,

Vai tad es atzītos, vai teiktu vārdu,

Ko nevarat jūs vienaldzīgi dzirdēt?

Vai tas ir apsvērums, vai tas ir viltus?

Donna Anna

Kas zina jūs? — Bet kā gan drīkstējāt

Nākt šurp; še varēja kāds pazīt jūs,

Un tad tā būtu neglābjama nāve.

Dons Huans

Kas nāve? es bez kavēšanās dodu

Par saldu mirkli dzīvību.

Donna Anna

Bet ārā

No šejienes kā tiksiet, vieglprātīgais!

Dons Huans

(skūpsta viņai rokas)

Un jūs par nabaga Huanu varat

Tā raizēties! Tad taču naida nav

Tev brīnišķīgā sirdī, Donna Anna?

Donna Anna

Ak, kaut es varējusi ienīst jūs!

Mums tomēr tagad šķirties vajadzēs.

Dons Huans

Bet kad mēs atkal tiksimies?

Nav zināms.

Gan kādreiz jau.

Dons Huans

Bet rītdien?

Donna Anna

Kur tad?

Dons Huans

Še.

Donna Anna

Ak Don Huan, cik man ir vārga sirds!

Dons Hu a n s

Par piedošanas zīmi mierīgs skūpsts . ..

Donna Anna

Ir laiks, jel ej.

Dons Huans

Tik vēsu, rāmu skūpstu …

Donna Anna

Cik neatlaidīgs tu! nu še, lai noliek.

Kas klauvē tur? … ak Don Huan, jel bēdz!

Dons Huans

Nu sveika tad, uz redzi, mana miļa!

(Iziet un atkal ieskrien atpakaļ.)

. Ā! . . .

Donna Anna

Kas kaiš tev? Ā! .. .

(letiāk komaudora statuja. Donna Anna saļimst.)

Statuja

Aicināts še esmu.

Dons Huans

Ak debess! Donna Anna!

Statuja

Nost ar to,

Viss galā. Don Huan, nu drebi tu.

Dons Huans

Es? nē. Es priecājos, ka tevi redzu.

Statuja

Dod roku.

Dons Huans

Te tā ir… ak, smaga gan

Ir viņa akmens rokas stingā skava!

Liec mierā mani, laid, jel laid man roku …

Es mirstu — visam gals — ak Donna Anna!

(Abi iegrimst pazemē.)