DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

to cilvēki uz mūžiem nesaglabā,

bet sev par prieku mūžam atjauno.

130 Ka cilvēks runā, tas ir viņa dabā,

bet kā, to var viņš izvēlēties brīvi

un veidot valodu pats savā labā.

133 Pirms atstāju es savu zemes dzīvi,

I - labums augstākais uz zemes saucās,

bet šodien skanētu šis vārds jau dīvi;

136 jo jau pēc kāda laika EL tas saucās,

to pielūdza it visi kalni, lejas,

kā zaļa lapa tas no zara spraucās.

139 Tai augstā kalnā, kas no viļņiem slejas,

lai tuvotos es dzīvei mūžīgajai,

man iziet nācās šķīstītavas ejas

142 no pirmās stundas līdz pat septītajai.»

Piezīmes

38-39 Aristotelis, kas uzskata Dievu par visu lietu augstāko pirmcēloni.

40 Dievu.

83 Ādams.

101 Caur gaismu, kas to klāja.

109 Cik ilgi.

117 Dieva nosprausto robežu.

120 Paradīzi.

126 Sk. E. XXXI, 77.

134 Šķiet, Dantes izdomāts vārds: tas ir Jehovas iniciālis, vienības simbols.

136 Dievs senebreju valodā, nozīmē: stiprais, varenais.

Divdesmit septītais dziedājums

1 Tad Tēvam, Dēlam, Garam Svētajam

it visā paradīzē granda: «Slava!»

Es klausījos līdz prātu reibumam.

4 Šim smaidam līdzīga vairs citur nava,

man likās: smaida visa izplatība,

tik pilns es biju noreibuma sava.

7 Ak, prieks! ak, miera pilnā mīlestība!

ak, daiļā nedziestošā melodija!

ak, drošā bezkaislību bagātība!

10 Man acu priekšā četras lāpas bija,

un tā, kas bija atnākusi pirmā,

vēl dzīvīgāk un gaišāk uzdzirkstīja;

13 no debess vārtu sargātāja sirmā

šis mirdzums laistījās uz manu pusi

un zibinājās sarkanīgā virmā.

16 Kad providence, kura piešķīrusi

šeit visām lietām varu brīnumainu,

bij visām pusēm klusēt vēlējusi,

19 es izdzirdu: «Tu nebrīnies, ka mainu

es savu krāsu: ja tu tālāk ietu,

tu citur redzētu to pašu ainu.

22 Tas, kurš virs zemes aizņem manu vietu,

to vietu, kur par apustuli tapu,

tas dara visu, lai par Dievu smietu,

25 par kloāku tas vērtis manu kapu,

tur dvako asinis, tur piegānījis

šis maita svētā grāmatā daudz lapu.»

28 Tas sarkanums, ko biju ieraudzījis,

kas bija laistījies uz manu pusi,

pār visām debesīm nu bija lijis.

31 Kā krietna meiča, kad tā dzirdējusi,

ka grēkā kritusi ir kāda cita,

par viņas kaunu nosarkst apjukusi,

34 tā Beatriče pārvērtusies šķita,

tāds tumšums varēja būt debess klajā,

kad varu augstāko pie krusta sita.

37 Un tad viņš savā runā turpmākajā

tā sacīja ar balsi pārvērstu,

ka bargas dusmas saklausīju tajā:

40 «Mēs nedzirdījām Kristus līgavu,

ne es, ne Lins no saviem asinstraukiem,

lai cits caur viņu zeltu iegūtu;

43 nē, tiekdamies pēc debess priekiem jaukiem,

gan Siksts, gan Pijs, gan Kaliksts, gan Urbānus

reiz lēja asinis pie cīņu laukiem.

46 Mēs nekalām nekādus viltus plānus,

mēs netīkojām sašķelt kristiešus,

lai naidā tie cits citam kulsta sānus;

49 tie augšup slēja kaujas karogus

ar manām atslēgām kā cīņas saukli

un apkaut sāka savus līdzbiedrus;

52 tie vērta baznīcu par viltus aukli,

kas Dieva sargus padarīja vārus,

un vērta pāvestu par melnu kraukli.

55 Mēs ganu drēbēs redzam vilkus kārus,

zem sutanām tiek slēpti velna pieši -

ak, Dieva spārns, kam pameti mūs bārus!

58 Grib kahorsīnieši un gaskonieši

dzert mūsu asinis: Dievs, kam tu ļāvi,

par nezālēm lai kļūtu tīrie kvieši!

61 Tu, Scipij, kas reiz Hanibalu kāvi,

dod savu slavu mums un varonību!

Ir ļaundarība ļaunāka par nāvi.

64 Kad pametīsi, dēls, šo svētlaimību,

kad atgriezīsies tu pie izmisušiem,

tad apgaismo šo visu nekrietnību!»

67 Kā pārslo gaiss no tvaikiem sasalušiem,

kad debess kaza, sauli badīdama,

lej aukstumu pār laukiem sastingušiem,

70 šeit uguns lejup sniga pārslodama;

to ainu, lasītāj, tev nepasniegšu,

kā debess dzirksteļoja rotādama.

73 Mans skats tām gaismām devās līdz uz iekšu

līdz vidum, kur tik daudz jau bija gaismu,

ka strēgdamas tās netika uz priekšu.

76 Tad teica donna man ar balsi kaismu:

«Uz leju raugies!» Es tai paklausīju,

uz leju vērties nebija man baismu.

79 Kopš sava pirmā lejupskata biju

es nu jau veicis gaitu neparastu;

es Odiseja ceļu ieraudzīju,

82 kas viņpus Gades stiepās, un to krastu,

kur Zevs bij nolaupījis Eiropu,

to likdams mugurā kā saldu nastu.

85 Es zemē vēl ko vairāk redzētu;

bet saule man zem kājām zīmi svieda

un aizgriezās, lai tālāk aizietu.

88 Un manas donnas seja bij tik vieda,

tā viņa bij, kurp vērsās mani skati,

tā mani sargāja no katra bieda;

91 ja kādreiz māksla vai ar daba pati

ir veidojusi tādu brīnumtēlu,

ka cilvēks jūsmā acis iepleš plati,

94 bāls būs šis tēls pret vienu skatu kvēlu,

kas atmirdz donnas acīs dievišķajās,

pret viņas smaidu, viņas seju cēlu.

97 Tiklīdz es paskatījos acīs šajās,

es raisījos no Ledas ligzdas skaistās

un cēlos debesīs es devītajās.

100 Es raudzījos, kā debesis šīs laistās,

bet malas bija tām tik vienveidīgas,

ka likās, it kā plašā telpā gaist tās.

103 Es kvēloju aiz vēlmes nerimtīgas,

kur pats tik niecīgs likos sev un sīks,

līdz atskanēja viņas vārdu stīgas:

106 «Šeit sākas visums, kuram nekustīgs

ir vidus, bet it visas daļas griežas,

un tālāk izplešas tas bezgalīgs.

109 Šeit dievišķīgā mīlestība šķiežas,

šeit mājo cerības un ilgas možas

un liek, lai visas sfēras apkārt sviežas.

112 Šeit gaisma, mīlestība apkārt jožas

ap prātu dievišķo, kas visu aptver,

kā zvaigznes Dieva domas ir tik spožas.

115 Tās visu vaļā laiž un visu satver,

tās ir tik varenas un ir tik ciešas,

ka dzīvībai ik pumpuru tās atver.

118 Laiks saknes laidis šeit, bet lapas riešas

tam citās debesīs; kurš redz kaut dažas

no lapām šīm, tam sirdī gaisma viešas.

121 Ak, mantkāre, tu mirstīgiem kal važas,

tu paber viņiem sapuvušas drabas -

cik aplamas ir viņu lētās bažas!

124 Gan cilvēks labu grib pēc savas dabas,

bet mantkārībai patīk dīkt kā odam,

un lietū aiziet postā plūmes labas.

127 Mēs ticību un nevainību rodam

tik bērnos vēl; tās ātri aizvēdī,

tiklīdz ar bārdu apklāties tīk zodam.

130 Dažs, jauns vēl būdams, šķīsts ir gavēnī,

bet vēlāk rij bez kādas jūtas cēlas

ikkatru ēsmu katrā mēnesī.

133 Dažs, jauns vēl būdams, mīlu jūt un žēlas

pret saviem vecākiem, bet paaudzies

tas māti kapā raktu redzēt vēlas.

136 Cik tīrs gan citiem dažs labs rādījies!

Tie neredz to, cik netīra tam veļa.

Vai cilvēks tāds gan rītam pretī ies?

139 Cik daudzi turas vēl pie zelta teļa!

Nav valdnieka vēl zemes plašumos,

un tādēļ noiet cilvēce no ceļa.

142 Bet, iekams janvāris vēl aizziemos,

pirms lāses ritēs laukos sudrabotos,

sauks balsis debess lokos augstākos,

145 lai Fortūna šai kuģu jūklī dotos,

lai priekšā stātu, jaunu gaitu sāktu

lai visa flote atkal iztaisnotos,

148 un lai pēc ziediem īsti augļi nāktu.»

Piezīmes

22 Pāvests Bonifacijs VIII (E. XIX, 53).

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x