Ilze Jansone - Pokaiņi

Pokaiņi kā sens svētcentrs

To, vai kāda vieta ir tikai parasts mežs, pļava, druva, jeb tā ir svētvieta, nosaka nevis valdnieki, priesteri vai direktori, bet gan šīs vietas enerģētiskais raksturojums. Svētvietu nevar ne pasludināt, ne apstiprināt. Ja vieta dod tās apmeklētājiem veselību, aizsardzības spējas, ļauj paredzēt nākotni un to vadīt, izzināt citas dzīvei nepieciešamās ziņas, t.i., gaiši redzēt, tad tā ir svētvieta. Bramaņu (krīvu, pāvestu, priesteru) dziesmas, uzrunas un citas darbības savā būtībā ir svētvietas enerģētiska aktivizēšana, lai cilvēkiem palīdzētu viņu vajadzībās.

Arī mūsdienās Pokaiņu apmeklējumi līdzējuši ne vienam vien simtam cilvēku.

Pokaiņu svētvietas apmeklēšana cilvēkiem dod apgarotību, spēju tālāk ieskatīties nākotnē, vieglāk risināt samilzušas problēmas. Turklāt fiziski šī vieta uzlabo cilvēku veselību un labsajūtu. Pa pauguriem viegli iet, te nepiekūst.

Ja vēlreiz ieskatāmies teikās, tad tās vēsta par Pokaiņu enerģētisko vēsturi, t.i., Pokaiņu kā svētvietas vēsturi.

No īliņa teikas izriet, ka sākumā vieta bijusi vāja un klusa, tad Dievs devis tai lielu spēku.

Pokaiņu apmeklētāji mīl taujāt — cik veci ir Pokaiņi? Kad tie veidoti?

Mūsdienu skolās izglītotie cilvēki gaida atbildi, kuras pamatā būtu kaut vai kādi arheologu atradumi — veca nauda, bronzas broša, šķēpa vai bultas uzgalis, krama šķēpele, apgrauzti kauli, skelets vai kas tamlīdzīgs. Te uzreiz jāsaka, ka svētvietās šādu atradumu nebūs, jo tur ne ēda, ne dzēra, ne kāvās, ne dzīvoja un arī nerīkoja ģindeņu kapus. Te var pagadīties tikai kādi pavisam nejauši nokrituši priekšmeti. Pētījumam varētu kalpot to vai citu akmeņu pārvietošanas, likšanas veida, apstrādes, apdares vai citu tehnoloģiju salīdzinājumi.

Senās svētvietas vecumu nevar mērīt tikai ar tā vai cita uz tā veidota vai celta materiālistiska rakstura objekta vecumu. Mēs jau minējām, ka svētvietu nosaka tās bioenerģētiskais starojums. Tāpēc, salīdzinot ar cilvēces pastāvēšanas laiku, Pokaiņi ir mūžīgi.

Pokaiņu enerģētiskā starojuma struktūra veidojusies pirms miljardiem gadu. Par šo procesu vēsta latvju dainas. Šī paaugstināta starojuma vieta bijusi pievilcīga visu veidu bioloģiskajām radībām. Līdz laikam, kad šeit izveidojās sauszeme (par to sk. "Latvju dainas" un "Kalevalu"), šai paaugstināta starojuma vietā ļoti sekmīgi attīstījās Pasaules okeāna daudzās un dažādās dzīvības izpausmes. Šīsdienas materiālistiski noskaņoto biologu uztverē te varēja būt dzīvības radīšanas vieta

Kad uz Zemes radīja sauszemi — t.i., pirmkontinentu Pangeju, šo paaugstināta strāvojuma zonu simtiem miljonu gadu apmeklēja sauszemes dzīvnieki un apmeklē vēl šodien. Dzīvniekus Pokaiņos pievelk ne jau kādi bagāti pārtikas krājumi. Varbūt dažus no viņiem pievelk retie ārstniecības augi, par ko nākošajā nodaļā. Tomēr galvenais iemesls ir Pokaiņu strāvojums.

Cilvēces vecumu patlaban lēš ap 3-5 miljoniem gadu. Zinot, ka tiem pēdējo 600 tūkstošu gadu laikā bijuši četri ledus laikmeti ar tiem sekojošiem starpledus laikmetiem, viena cikla garumu varētu rēķināt ap 150 gadu tūkstošiem. Piebildīsim, ka mēs dzīvojam starpledus laikmetā, kurš nav ne mūžīgs, ne pēdējais. Tātad mēs varētu uzskatīt, ka cilvēce jau izgājusi cauri 20-40 ledus laikmetu cikliem. Atļaujamies uzskatīt, ka arī cilvēku rosīšanās Pokaiņos norit jau kādu, teiksim, trīsdesmito reizi.

Latvju dainas un teikas apliecina, ka mūsu senči lieliski atcerējušies notikumus pirms ledus laikmeta. Tāpēc ar lielu pārliecību varam teikt, ka cilvēku atgriešanās pēc kārtējā ledus laikmeta Pokaiņos notika apzināti. Pēdējo atgriešanos, kā apzinātu Kronosa došanos uz ziemeļiem, apliecina arī sengrieķu mīti.

Tagadējā, pēdējā, starpledus laikmeta Pokaiņu atjaunošana, sakārtošana un daudzkārtēja papildu veidošana ietver sevī daudzus darbus, kas bijuši ilgstoši un viens otru pārklājuši.

Pirms minēt kaut vai kādus datējumus, Pokaiņos jāizprot to sistēma. Šeit varētu noderēt tas pats salīdzinājums ar vaiņagu, kādu lietojām, runājot par Pokaiņu ģeogrāfiju. Līdzīgi kā vaiņagā vijas zari kopējā pinumā, te arī vijas atsevišķu svētcentru savstarpējās saistības. Vaiņagā reizēm kāds zars iznāk augšup, tad atkal šī zara līnija ievijas dziļumā. Tieši tādas pat ir svētcentra sasaistes Pokaiņu šūnveida struktūrās. Līdzīgi kā vaiņagā, pirms katra zara beigām sākas nākošais, pie tam katra zara sākums pārklāj iepriekšējā galu, tā arī vijas savstarpējās svētvietu centru līniju saistības. Nosacīti mēs varētu runāt par trīs svētcentriem vienā "zarā", bet tie viens otru pārklāj pēc dainās daudzkārt aprakstītā uzbūves pamata — "pa trīs gadi ceturtā".

Visai noteikti varētu Pokaiņu vaiņagā runāt par trejdeviņiem greznojumu posmiem vai "zīlēm", t.i., trejdeviņiem svētcentriem. Mēs atkārtojam, ka tas ir visai nosacīti, jo lielumlielā svētcentra daļa nopostīta, palikušas tikai drumstalas. Tās vēl pieminēsim nodaļā par kosmiskajām dzirnavām.

Fakti liek domāt, ka Pokaiņu ziedu laiki sakrīt ar periodu, kas sākas ap 6000 g.p.m ē., beidzas ap 2700 g.p.m.ē. Šķiet, šai laikā senči pratuši regulēt klimatu, jo tas bijis tik mīlīgs, kā Moldāvijā. Bet teika par Naudas kalnu stāsta jau par ziedu laiku beigām, kad "kalnā veltais akmens saspieda un sakropļoja skroderus". Ceram, ka varēsim šo akmeni atkal celt augšā.

Nule minētais Naudas kalns gan tieši neietilpst Pokaiņu vaiņagā, bet tam tikai piegulst. Tieši austrumos no tā ir maizes kukulītim līdzīgs svētcentrs, kuru vēsturnieki nosaukuši par Ogānu pilskalnu Šī vārda cilme ir pārliecinoši ķeltiska, vietas nozīmi varētu saistīt ar pavasara svētku norisi. Varbūt tas saistāms ar ikgadējo svētceļotāju sezonas atklāšanu. Paugura forma rāda, ka tas nevar būt bijis ne kāda nocietināta aizsardzības vieta, ne arī dzīvesvieta. Izcērtot skatu stigu uz Naudas kalnu, Ogānu varētu izmantot Saules kustības vērojumiem, kā arī rituāliem.

Ap Pokaiņu vaiņagu vēl ir arī citi zemes veidojumi, kuriem savā laikā varētu būt saistība ar lielo sistēmu. Ar to nebūt nedomāju tikai paugurus.

Šobrīd pats svarīgākais ir saprast to, ka Pokaiņi ir liela un sarežģīta sistēma, kuras robežas nosaka aplis apmēram 45 km diametrā. Jāapzinās tas, ka Pokaiņi pievelk visai lielu ārzemju tūristu skaitu. Jau tuvākā nākotnē apmeklētāju skaits varētu pārsniegt miljons cilvēku gadā. Būs daudzi, kas vēlēsies tuvākā apkārtnē ierīkot hoteļus, dziedniecības iestādes vai arī privatizēt zemi, kuras vērtība var pieaugt tūkstošiem reižu. Šajos apstākļos var iet bojā lielas vērtības. Tāpēc jābūt Pokaiņu izpētes un aizsardzības stratēģijai.

Noslēdzot šo nodaļu, jāpiebilst, ka Pokaiņu enerģētika jāpēta ar moderniem instrumentiem un metodēm. Diemžēl jāņem vērā, ka daļa pētnieku pētīs Pokaiņus nevis kā vietu laba darīšanai, bet gan kā psihotrono ieroču poligonu. Tad var gadīties, ka Naudas kalna teikā minētais akmens nospiedīs tos, kas mēģinās darboties svešu spēku labad.

Mēs atkal varam atļauties nolaisties līdz pašu asāko kritiku līmenim un uz mirkli piekrist, ka gan minētās svētvietu līnijas, gan viss pārējais ir tikai sagadīšanās. Bet tādā gadījumā tās visas ir izcilas apbrīnas vērtas sagadīšanās.

Kā jau minējām, Pokaiņu pauguri sastāv vai nu no smilts, vai arī no akmeņainas grants. Augsnes kārta plāna, lauksaimniecībai nav noderīga. Pamežs tādēļ visai rets. Apmeklētājam šķiet, ka viņš iet caur parku.