Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Latvju garamantas par putniem vērtējamas kā vienreizējs un izcils, ļoti nozīmīgu ziņu kopums, kāda nav nevienai citai tautai pasaulē. Ziņas par katru putnu veido vairāk vai mazāk noslēgtu vēstījumu. Savukārt ziņas par putnu vārdos dēvētajiem zintnie­kiem savstarpēji neatkārtojas un veido vienotu kopumu. Kaut arī gadu tūkstošu gaitā daļa šī kopuma zudusi, cita kropļota, tomēr ari saglabātās dainas ļauj apjēgt savstarpējās sakarības.

Dažos gadījumos aprakstītajiem notikumiem var atrast vēs­turiskas līdzības, bet lielākajā daļā gadījumu putnu dainās aprak­stīti tik seni aizlaiku notikumi, kas meklējami iepriekšējos starple- dus laikmetos vai pat saistāmi ar Zemes radīšanu. Tas liek domāt, ka dažu putnu dainu vecums pārsniedz 150 gadu tūkstošus. Tā­pēc, lai saglabātu un apjēgtu izcili nozīmīgās ziņas par tāltāliem laikiem, pārskatīts viss pieejamo ziņu krājums. Svarīgi atzīmēt, ka visumā citu tautu mīti papildina mūsu garamantas un nerada kaut cik jūtamas pretrunas. Tas lieku reizi apliecina dainu vēstījumus par tāliem aizlaiku notikumiem.

Seno garamantu vēstījumi sastādīti simbolu valodā. Daļa no tiem tulkojami vairākos līmeņos. Vēl jāņem vērā, ka laika gaitā mainījusies dažu vārdu nozīme. Piemēram, dainās minēts vārds lec nenozīmē lēkšanu mūsdienu nozīmē, bet gan žiglu gaitu. Daļu tulkojumu ar pietiekošu pārliecību izdevies praktiski pārbaudīt se­najās svētvietās.

Putnu dainu kopumu caurvij visai cilvēcei nozīmīgo notikumu apraksti par Kosmiskajām kāzām; Dieva kumeļa pēdu; Uguns zag­šanu, Sauso egli; Kannas dauzīšanu un salāpīšanu; Pirts kurinā­šanu; Tiltu būvi pār Daugavu. Šajos aprakstos atrodam daudzas saistības ar citās dainās aprakstītajām Saules meitām, Ausekli, Ūsiņu, Jāni u. c. Dieva dēliem.

Putnu dainas ļauj apzināt mūsu tālo senču inteliģenci, tās viedāko cilvēku darbu un dzīvi kopumā. Vēl jāpiebilst, ka neviens no simboliem — ne Cielava, ne Cīrulis, ne Dzenis, ne kāds cits neap­zīmē kādu noteiktu cilvēku, bet sava laika to dižo zintnieku ko­pumu, kuriem deva šo ļoti augsto goda pilno putna vārdu.

Šim dainām ir ne tikai vēsturiska, bet ari praktiska nozīme. Tas atgādina, ka putniem piemīt daudzas tādas spējas, kur viņi ievēro­jami pārspēj t. s. radības kroni — cilvēku. Tās būtu:

• neiedomājami laba orientēšanās pat ļoti sarežģītos apstākļos, tostarp tumsā, miglā, lietū un sānu vējā;

• spējas uztvert ļoti tālus, ar pašu putnu nesaistītus notikumus un nodot tos tām cilvēkam, uz kuru šie notikumi attiecas;

• spējas sniegt cilvēkam izziņas jautājumos, kas neattiecas uz paša putna dzīvi.

Sadarbība ar putniem var būtiski papildināt cilvēku spējas, it īpaši pareģošanā un gaišredzībā. Mūsu senči mācēja sadarboties, un to varam arī mēs.

Putnu dainas liecina par senu civilizāciju, kas ļoti atšķiras no mūsējās. Tā veikusi neiedomājami lielus darbus, izmantojot vadā­mus antigravitācijas laukus un citus mums nezināmas enerģijas veidus.

Putnu dainas un zintnieki. To dainu izpēte, kas stāsta par putnu vārdos dēvētajiem zintniekiem, ļauj izdarīt svarīgus se­cinājumus par mūsu dižo senatni. Salīdzinot ar citiem jau zinā­miem aizvēstures laikiem, mēs varam runāt par dažu notikumu secību.

Aptveramā senatnē darbojās tādi cienījami zintnieki kā Cie­lava, Cīrulis, Irbe, Zīle, Žagata u. c. Bet vēl senākos — pirmsledus lai­kos — svarīgu vietu ieņēma Bezdelīga, Krauklis, Raudava, kas sais­tāmi ar pirmsākumiem — Gaigalas laikiem.

Bet uz samērā neseno pēdējo piecu sešu gadu tūkstošu oku­pācijas laiku attiecas Strazda un Lēļa simboli.

Vēl jāpiezīmē, ka dažu zintnieku darbība veido vairāk vai mazāk izteiktus pārus. Kā piemēru minēsim Cielava — Cīrulis; Gaigala — Raudava, Zīle — Zube.

Turklāt ziņas par šo zintnieku darbību un vēsturi savā starpā ir apbrīnojami sakarīgas. Tas varētu salīdzināt ar kādas valsts pār­valdes iestāžu aprakstu. Dažu ministriju darba lauki savstarpēji sa­skaras, daži ir līdzīgi, bet lielākajā daļā redzamas noteiktas robežas. Tikai jāatceras, ka, pieminot zintnieku darbību, sastopamies ar da­žādiem laikiem. Dažkārt putni pielīdzināti Dieva dēliem (Gaigala).

Putnu dainas ir nozīmīgas liecības par mūsu seno civilizāciju ar ļoti augstām garīgām vērtībām un pilnīgi citu, diemžēl aizmir­stu, cilvēku un dabas saskaņu. Šo dainu nozīmi apliecina arī tas, ka senči tās saglabājuši gadu tūkstošiem ilgi.

Tik daudz zintnieku. Citu tautu mīti un atradumi Pokaiņu kultūras pieminekļos liecina, ka mūsu zemi, meklējot padomu un veselību, apmeklējuši neskaitāmi miljoni cilvēku. Te bija senās ci­vilizācijas centrs un tā uz citām zemēm devās gara gaismas nesēji. No tā visa izriet, ka vajadzēja pastāvēt plašai zintnieku apmācības sistēmai. Nevajadzētu šīs apmācības sistēmu iedomāties līdzīgu mūsdienu skolām, tā būtu rupja kļūda. Vislielākās zināšanas dod praktiskās darbības dabā un tās katru dienu jāpilnveido pašam.

Neviens zintnieks tieši nedublēja kādu citu. Katram bija savs, atšķirīgs darbības lauks un spējas. Te salīdzinājumam ņemsim augu sugu pastāvēšanas spējas bioloģijā. Izdzīvo tās sugas, kurām ir vairāk paveidu (varietātes). Arī mūsu tautas pastāvēšanai vairāk nekā 100 tūkstošu gadu garumā jāpateicas tieši šo zintnieku daudzveidībai, jo pie jebkuru negaidītu ārējo faktoru maiņām vienmēr atrodas kāds vieds zintnieks, kas bija spējīgas saprast gan notiekošo, gan nākotni un zināja, kā tobrīd rīkoties.

Dainas par putnu vārdā sauktajiem zintniekiem ir ne tikai se­natnē nozīmīgo notikumu atspulgs. Tās rāda iespējas nākotnes izzināšanā un vadīšanā, kuras varam attīstīt arī nākotnē. Tādējādi putnu dainas jāuzskata kā ceļrādis uz nākotni.

Cilvēce pēdējo gadsimtu gaitā veikusi milzīgu garīgo izrā­vienu, ko pieņemts dēvēt par zinātniski tehnisko revolūciju. No­sacīti dalot zinātnes nozares divās daļās — tehnikā un ar dabu saistītajās zinātnēs, redzam, ka galvenie panākumi gūti tehnikā, jo tā ir vienkāršāka. Pat vissarežģītākās tehnikas sistēmas kā inter- nets vai kosmiskās stacijas ir miljoniem reižu vienkāršākas par zāles stiebru, puķīti vai ķērpīti, nemaz nerunājot par putniem. Tā­pēc pēdējo gadsimtu progresu dabas izpētē, pat maigi runājot, varētu dēvēt par visai pieticīgu.

Cilvēces gaišākie prāti tālāku attīstību saskata tieši dabas zinātņu attīstībā. Vēl jo vairāk, tālākā tehnikas attīstība jāuzskata par ļoti bīstamu. 1960. gadā pasaules izcilākie zinātnieki sniedza kopīgu paziņojumu, sevi dēvējot par Romas klubu. Tajā norādīja, ka tāda tehnikas attīstība, kas neievēro dabas intereses, ved cilvēci uz katastrofu. Romas kluba paziņojums bija tik pārliecinošs, ka tas ietekmēja pat totalitāro valstu politiku un tā sākās kaut neliels, bet tomēr pavērsiens uz dabas aizsardzību nepieciešamību.

Ar Romas kluba paziņojumu pirmo reizi iepazinos Maskavā, to inteliģenti cilvēki viens otram deva kā nelegālu, gandrīz vai pret- valstisku dokumentu. To lasot un pārlasot, sāku saprast, ka jādomā ne tikai par dabas saudzēšanu, bet vēl jo vairāk — par tās izpratni.

Mūsu senču dzīve nebija iespējama bez dabas mīlestības un izpratnes. Šo attieksmi saglabājuši daudzi mūsu zemes cilvēki un ļāvarast domu biedrus Latvijas dabas un senatnes izpētē.

Kā sākām saprast putnu nozīmi. Viduslaiku diktatori un tirāni, radot un virzot reliģisko fanātismu savās interesēs, Eiropu noveda gara tumsībā. Vēl šodien daudzi cilvēki dzīvo pārliecībā, ka putni ir tikai instinktu vadīti, bez saprāta un domāšanas. Arī šīs grāma­tas autors ar kaunu atzīstas, ka jaunībā bija tādos pašos uzskatos.