Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Ja zīlīte pielaižas pie loga, it īpaši, ja piesit ar knābīti pie rūts, iečirk­stēsies vai dzied — gaidāmas jaunas ziņas (35754-776).

Ja zīlīte pie loga ar knābīti pieklabina un knābītī ir šūniņa, tad drīz saņems bēdīgu ziņu.

35758 Saldus

Ja zīle pielaižas pie loga un atgriež asti pret logu, tad kāds mirs.

35781 Jelgava

Nāves zīme ir arī tad, ja zīle ietriecas logā ar tādu sparu, ka pati nokrīt zemē. Bet bez tam zīle var nest arī precīzas vēstis.

Kad zīlīte čivinādama kokā lec uz augšu, tad dzirdēs labu vēsti, kad uz leju, tad sliktu.

35790 Sēlpils

Kad pa ceļu ejot dzird zīli spiedzam pa labo roku, tad tā ļauna zīme, ja pa kreisi — laba zīme.

35798 Kalncempji

Te nu jāpiebilst, ka šiem novērojumiem ir daudz plašāka no­zīme, jo tie attiecas arī uz citiem putniem, zvēriem un arī parādībām.

Ja rudenī vai ziemā zīle nāk pie loga, būs sals.

(35825-30).

Šis novērojums nebūtu jaunums.

Dainas daudzas reizes piemin zīli kā ziņu nesēju. īpaši bieži zīle nes ziņu par kara sākumu.

Aši aši zīle brēce Vārta staba galiņā; Jau tie mūsu bāleliņi Kara cirvjus balinava.

Ltdz 22179

Latvju dainu izdevumos "Zīlei, kas nes kara vēsti" veltītas ve­selas nodaļas. Par to vēsta simtiem dainu visās Latvijas malās. Nevar būt šaubu, ka šīm dainām bijis materiāla rakstura pamato­jums — neskaitāmi novērojumi ilgā laikā.

Sīvi sīvi zīle brēca Vārtu staba galiņēje. Ej, māsiņa, klausītiese, Kādu ziņu zīl' atnesa!

— Zīl' atnesa tādu ziņu, Brālīšame karē iete.

— Sēd', māsiņa, tu pie galda, Raksti kara karodziņu.

Bb 12,1172

Bet zīle var arī kādam cilvēkam nogādāt noteiktu vēstījumu.

Ar zīlīti ziņu laidu Savam linu arājam, Lai tas nāca šorudeni, Lai ilgāk negaidīja.

LD 9359

Zintniece Zīle

Zintnieci Zīli dainas raksturo kā ļoti spēcīgu.

Pērkons spēra ozolā, Ne lapiņa nedrebēja;

Zīle cirta akmenī, Akmens lēca dzirkstīdams.

FS 530, 1183 Barkava

Zīlei raksturīgi daudzi bērni, t. i., veiktie darbi.

Čf, čī, zīlīte, Kur tavi bērni?

— Augstajā kalnā, Liepiņas galā.

Ltdz 11571

Salīdzinājumos ar citiem putniem viņa ieņem augstu vietu. Zīle māca Strazdu igauniski, tātad Zīles laiks skar ari somugru okupā­cijas laika sākumu.

Zīl' ar strazdu mācījās Sausā egles galiņā; Zīle strazdu izmācīja Igauniski trallināt.

Ltdz 11562

Lieliskajiem pareģojumiem Zīle izmanto šūpoles kā dabas ins­trumentus. Pēdējos gadsimtos šūpoles kļuvušas tikai par izpriecas veidu.

Zīlīte, žubīte, Kur tu mani vedīsi?

— Augstā kalnā Šūpoties.

Ltdz11569

Zīli makroķeltu okupācijas laikā piemeklē tas pats gals, kas citus zintniekus. Par šo skumjo notikumu vēstī samērā daudz dainu.

Zīle liela pareģotie, Sava mūža neparedz; Spalvas vien noputēja, Vanagam nosperot.

FS 1654,2370 Viesīte

Žagatas (arī žagates, žugyres) pieder pie vārnu dzimtas. To ga­rums 45-48 cm. Mīl ligzdot biezos krūmājos, bieži vien cilvēku ap­dzīvoto vietu tuvumā. Nereti ligzda ir tādā biežņā, kur grūti pat roku iebāzt, kur nu vēl putnam iespraukties. Grūti saprast, kā gan putns ietiek savā ligzdā.

Žagata ir gan ļoti uzmanīga, gan arī izmanīga. Pirms ietikt lig­zdā vai izlidot no tās, viņa ilgi un rūpīgi vēro apkārtni. Uz savu mītni viņa dodas tikai tad, kad neviens to neredz. Gadās, ka cilvē­ki žagatas dzīvošanu pie viņu mājām pamana tikai rudenī, kad krūmiem nokaltušas lapas un cauri zariem redz žagatas ligzdu. Bet citreiz nepamana arī pēc vairāku gadu kopējās dzīves. Citreiz žagata ligzdu iekārto kādas eglītes biezajos zaros.

Pieradināta žagata, ja to baro, būs jums pateicīgs un tikpat uz­ticams un krietns mājas sargs kā vārna.

Parasti par žagatas valodu saka, ka tā žadzina. Bet tā pilnīgi apzinīgi var smieties. Turklāt tā prot vēl daudzas citas skaņas.

Žagatas rīcību šajos gadījumos vadīja nevis instinkti, bet gan intelekts. Humora izjūta pieder pie augsta intelekta pazīmēm. Šai ziņā, kā redzējāt, pieminētās žagatas pārspēj daudzus cilvēkus.

Ziņu nesēja un mājas sargs. Žagata parasti cenšas būt nere­dzama un nemanāma. Bet, ja viņa liek sevi manīt, tad gaidāms kas nozīmīgs.

Ja žagata staigā pa sētsvidu vai jumtu, jeb žadzina pie loga, gaidāmi viesi. Tad jāskatās, uz kuru pusi viņai aste, jo viesi būs no tās puses (36561-571).

Daudz ticējumu (30572-639) apgalvo, ka tad, kad žagata ilg­stoši brēc pie mājas, gaidāmas jaunas ziņas. Bet te nu jāvēro, kā tas notiek.

Ja žagata mājas tuvumā uz augšu laižas, tad sagaidāmas labas ziņas, ja uz leju — sliktas.

26608 Puikule

Ja žagata kliedz pie mājas, tad gaidāmas jaunas ziņas: ja viņa kliedz uz māju skriedama, tad ziņas būs labas, ja no mājas prom skriedama, tad — sliktas.

36610 Vecpiebalga

Žagatiņa džidžināja, Dzirdēs jaunu valodiņu; Dzirdēs vecu nomirstam, Dzirdēs jaunu piedzemam.

LD 34096

Žagata var palīdzēt ķert zagļus un brīdina no tiem. Tagad bridi padomājiet. Žagata, kas citādi ir ļoti uzmanīga un vēlas, lai ne­viens neko nezinātu par viņas dzīvi, riskē ar savu ligzdu un maza­jiem putniņiem, riskē tikai tāpēc, lai palīdzētu cilvēkam.

Kad žagata bļauj mājās, tad zagļi ir tuvumā.

36645 Līvbērze

Tāpat tās brīdina par iespējamām ugunsnelaimēm.

Ja žagata laižas ap māju, tad būs ugunsgrēks.

365654 Skrunda

Tiesa, par žagatu ir ne mazums nelāgu ticējumu, tomēr tie šķiet tikai viduslaiku māņticības uzslāņoti.

Zintniece Žagata

Dažas ziņas liecina par spēcīgu zintnieci Žagatu.

Atminiet, sveši ļaudis, Kas locīja gaisa virsu? — Vējš locīja gaisa virsu, Zagatiņa mežu loka.

Ltdz 1741 Dzērbene

Nelielā dainu grupā par pirts kuršanu Žagatas apraksts ļoti tuvs tam, kā raksturo Saules meitas.

Žagatiņa pirti kūra, Savu vīru gaidīdama: Zīda kreklis padusē, Zelta slota rociņā.

FS 527 Elkšņi

Par ļoti cienījamu Žagatas vietu liecina arī šāda daina:

Zagatiņa kāzas dzēra Vidū jūras uz akmeņa; Es gribēju kāzās iet Vilks apēda kažociņu.

Ltdz 11606

Vecāks šķiet variants… vilks apēda kumeliņu… 17,1-328. Zintnieces žagatas iznīcināja makroķeltu laikos. Tomēr par tām saglabājušies daudzi vāji atspulgi.

Es nošāvu šāvienā Piecas raibas žagatītes; Es nošāvu kunga dusmas, I kundziņa dēliņam.

LD 31381

Žagata garamantās. Vairākas teikas vēsta par dižo zintnieci Žagatu, kas palīdzējusi zviedriem aizstāvēt Rīgu 1710. gadā, kad to aplenca krievu armija. Dažās teikās Žagatu dēvē par zviedru princesi un raganu. Rīgu nekādi nevarēja ieņemt, līdz neatklāja noslēpumu, ka to sargā zintniece Žagata. Aplencēji guva panā­kumus tikai pēc tam, kad Žagatu nošāva ar sudraba lodi.

Patiesībā šis teikas vēsta par ļoti seniem notikumiem, kas pār­nesti uz jaunākiem laikiem. Teika liecina, ka Žagata pratusi orga­nizēt splvu pretošanos.

Japāņu mitoloģijā stāstīts, ka žagatas reizi gadā septītā mēneša septītajā dienā (pēc Mēness kalendāra) ar saviem spārniem veido tiltu, lai abi mīlētāji — zvaigznes Vega un Altairs, kas atrodas katra savā pusē Piena Ceļam, varētu satikties. Zvaigžņu tikšanās svētkiem — Tanabatas svētkiem — ir ļoti sena tradīcija — vairāk nekā 2000 gadu. Arī

tagad Japānā svin zvaigžņu tikšanās svētkus — Tanabatas dienu. Hieroglifa žagata veidotājelements ir senatne. Augstāku cieņu grūti iedomāties.