Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Atcerēsimies tikai tos ticējumus, kas Latvijā stārķus uzskata par neaizskaramiem.

Stārks ir svēts putns. Ja viņu kaut kā aiztiek vai iznīcina viņa ligzdu, tad tam cilvēkam notiek loti daudz nelaimes.

28704 Kaugurciems

Stārks ir neaiztiekams svēts putns. Kuras mājas stārks apdzīvo, tur mierīga dzīve laulāto starpā. Kas starkam ligzdu taisa, tam viņš katru pavasari atnes jaunu laimi. Kad starkam uz jumta vai kāda koka velk riteni vai ecēšu, ka var perekli taisīt, tad to tikai precējušies var darīt, jo citādi stārks nedzīvo. Arī tai ecēšai kociņu un riteņam zižļu vajaga pa pārim būt.

28723 Lindieši

A.Lerhis-Puškaitis pierakstījis Džūkstes nostāstu par saim­nieku, kas šāvis uz stārķi un to ievainojis. Putns tomēr izbēdzis, ieklibojot krūmos. Saimnieks vēl noņirgājies par klibo putnu. Kad saimnieks atnācis mājās, uzzinājis, ka viņa dēls šajā laikā salauzis kāju (LP 1,174,168).

Svētelis seno tautu mītos

Armēņu teikās stārķi salīdzina ar Sauli, kas cīnās ar mošķiem. Citu zemju mītos to pieminējumi nav atrasti.

Stārķi ir sastopami visā pasaulē; pilnīgi izslēgts, ka senie zint­nieki nebūtu ievērojuši lielo, lepno putnu. Drīzāk jādomā, ka bija kādi iemesli, kuru dēļ stārķis neiekļāvās seno garīgo vērtību sis­tēmā. Viens no tiem varēja būt stārķa fiziskais lielums pret tādām dižām personībām kā Gaigala, Krauklis, Lakstīgala, Rauduve. Tas, pro­tams, nenozīmē, ka senču viedie vecajie neuzskatīja par vērtīgām dažas stārķa īpašības un zināšanas. Ta mēs jau pieminējām valdo­šās tiesvedības principu, kura pamatā ir stārķu baru vadoņu kopas.

Ēģiptē, Anglijā un citās zemēs pazīstams sens simbols putns, kas nes čūsku. Šķiet, ka šis simbols bijis ar daļēji postīto svētak- meni netālu no Melišiem. Šo simbolu varēja veidot tikai stārķis, kas knābi nesa čūsku.

Strazdu dzimta ir visai plaša, tajā ietilpst kādas 50 ģintis un vairāk nekā 200 sugu. Bet no daudzajām strazdu sugām Latvijā gal­venokārt sastopams parastais jeb mājas strazds. Vēl piebildīsim, ka jaukā dziedātāja lakstīgala pieder pie mežstrazdu apakšdzimtas.

Latvijā strazdu uzskata par derīgu un saudzējamu putnu. Bet rudeņos, kad strazdi lido uz Ziemeļfranciju pārziemot, tos Alpu kalnos gaida daudzi mednieki. Strazdus šauj nežēlīgi daudz un sa­ver virtenēs. Tirgos tos pārdod, mērot virteņu metros.

Strazdi un cilvēki. Gandrīz visi putni tiecas uz sadarbību ar cilvēku vai vismaz tam sniegt palīdzību, ziņas, brīdinājumus. Vis­maz līdz šim nav ziņu, ka kādreiz ko līdzīgu būtu darījis strazds. Tai pašā laikā strazdu var viegli pieradināt, un viņš labi iejūtas cil­vēku sabiedrībā.

Pat ja strazdi dzīvo cilvēka tiešā tuvumā, tie atšķiras no pārējo putnu sabiedrības ar to, ka viņus cilvēku bēdas, rūpes, domas it kā neinteresē. Tomēr cilvēki pavasaros strazdus gaida. Gaida varbūt pat vairāk kā citus putnus. Kāpēc?

Strazds ir ari rezgalis. Viņš prot atdarināt citu putnu valodu — gan bezdelīgas čivināšanu un vidžināšanu, gan cīruļa trallināšanu, gan vālodzes svilpošanu, gan vistas kladzināšanu, gan daudz ko citu, ieskaitot durvju čīkstēšanu. Tā vien šķiet, ka viņš to atdarina apzināti, lai pamēdītos un pazoboties. Iespējams, ka šīs uzvedības īpatnības bija par pamatu tam, ka, sākoties makroķeltu un vēlāk ari somugru okupācijas laikam mūsu zemē, ar simbolu Strazds ap­zīmēja okupantiem kalpojošus priesterus.

Igauniski Strazdiņš dzied Rīgas torņa galiņā; I es gribu mācīties Igaunisku valodiņu.

LD 2537

Laikā, kas sākās pirms apmēram četriem gadu tūkstošiem un beidzās mūsu ēras pirmajos gadsimtos, baltu zemēs valdīja somugri — igauņu priekšteči. Dainām par strazda augsto vietu grūti atrast kādu citu pamatojumu, kā tikai to, ka ar simbolu Strazds apzīmēts somugru okupācijas laika virspriesteris. Protams, uzreiz teiksim, ka ar to jaukais putniņš strazds nekļūst ne labāks, ne sliktāks. Mēs apskatīsim tikai Strazdu. Tomēr no tālāk lasītajām dainām izriet, ka senāk, t. i., pirms somugru ienākšanas, Strazdam bija cita nozīme.

Strazds un citi putni. Jāatzīmē, ka nav neviena cita putna, ar kuru būtu saistīti tik daudzi citi putni, patiesībā zintnieki. Mēs jau iepazinām ar Strazdu saistītos Cielavu, Cīruli, Irbi, Lakstīgalu. Pie tam dainas stāsta, ka Strazds sēž putnu "koka virsotnē".

Uz akmeņa liepa auga Pazeltītu virsotnīti; Pilni zari sīku putnu Strazdiņš sēd virsotnē.

Ltdz 10841

Pazeltītai virsotnītei sākums jāmeklē igauņu valodā, jo tajā vārds strazds skan — kuldnokk. Šis vārds ir saliktenis un tulkojams kā zelta knābis.

Nule lasītā daina izraisa dziļas pārdomas. No vienas puses liepa uz akmens ir simbols, kuram vajadzētu liecināt par augstām sasaitēm. Strazdi var būt visai agresīvi pret pārējiem putniem. Šai ziņā tos var salīdzināt ar mūsdienu politiķiem. Lūk, dainās tie novietoti visu putnu pilnā koka pašā augšā.

Strazdiņš zīli plucināja Liela meža maliņā. Ja es būtu zīlei rada, Es strazdam nepiedotu.

FS 1341,14802 Vidsmuiža

Strazdiņš nakti pārgulēja Zagatiņas ligzdiņā; Bij tādam bajāram Pie nabaga rūmi ņemt.

Ltdz 11487

Dainās Strazda virskundzību simboliski saista ar somugru okupācijas laika administratīvo un ideoloģisko vadoni.

Jājiens pieguļā. Lasot par lakstīgalu, mēs jau iepazinām garo dainu, kas sākas ar vārdiem "Strazdiņš jāja pieguļā". Šādu dainu ir visai daudz. Vēl, piemēram:

Strazdiņš jāja pieguļā Simtu bēru kumeliņu; Irbes meita klausījās Pelēkām austiņām.

76 v 3

Būtībā tās ir it kā dainas par Ūsiņu, kas jāj pieguļā. Citās šā laika dainās vēl stāsta par Lakstīgalu, kas "sauc suņus". Varētu do­māt, ka Strazda vārds izvēlēts kā Ūsiņa simbols. Vismaz pagaidām ticamākais no iespējamiem secinājumiem šķiet tas, ka somugru augstie priesteri vadījuši lielos rituālos pasākumus, tostarp ari Ūsiņus, bet mūsu senču viedie cilvēki, tostarp Lakstīgala, šiem pa­sākumiem pretojušies. Tad visai loģisku vietu ieņem arī jau lasītā nodaļa par Cielavas un Cīruļa traģisko dzīvi. Tomēr vēl ticamāk, ka abi pārējie nogalināti agrāk — makroķeltu okupācijas gados.

Kausu dauzīšana. Senču svētvietu kopās ietilpa ne tikai svēt- kalni, bet arī svētielejas. Dainās tās sauktas par "kausiem". Šādi "kausi" sastopami Pokaiņos, Āraišos, Smiltenē, Talsu apkārtnē u. c. vietās. Okupanti, kas ienāca pirms apmēram pieciem gadu tūk­stošiem, izpostīja gan Pokaiņus, gan daudzas citas svētvietas.

"Kausi" jeb biķeri un to postīšana pieminēta daudzās, tostarp arī putnu dainās. Mēs jau tos minējām, stāstot par Cielavu un Cīruli. "Kausu dauzīšanā" dainas galvenokārt vaino Strazdu.

Mēs jau pieminējām sava veida "zintnieku kustību", rakstot par luīkstīgalu. To sastopam ari dainās par putnu "kāzām".

Eita, visi sīki putni, Cīrulīša kaziņās; Strazdu vien nelūdzat, Tas dauzīja biķerīšus.

Ltdz 11506

Līdzīgu dainu ir visai daudz. Kopumā tās dod ieskatu tajā mūsu senvēstures posmā, kuru vēsturnieki centušies apiet un pat pilnīgi noklusēt.

Vanags

Latvijā sastopamas divas vanagu sugas — vistu vanags un zvirbuļu vanags. Garamantas runā tikai par vanagu kā tādu, jo tās apskata vanagu kā likteņa simbolu.

Vanaga redzēšanu mūsu vecvectēvi uzskatīja par labu zīmi. Ja braucot vai ejot pāri ceļam aizlaižas vanags, tad iecerētais pasā­kums izdosies. Vanags virs galvas nes laimi vai uzvaru.