Ivars Vīks: Sarunas ar putniem un kokiem

Daudzas ziņas kā latvju, tā ari citu tautu garamantās rāda, ka, mīlot koku kā saprātīgu būtni, mēs varam gūt gan tā palīdzību, gan aizsardzību, caur ko var gūt mums pašas svarīgākās ziņas par gaidāmiem notikumiem nākotnē. Senči to dēvēja par Dieva pa­domu. Koks tādējādi var pildīt divas lomas — būt par Dieva pa­doma uztvērēju un šo ziņu devēju, kā ari darboties patstāvīgi un palīdzēt cilvēkam ar savu gudrību.

Ziņas, ko mums var dot koki, iedalāmas pamatā trijās grupās:

• gaidāmā laika izmaiņas tuvākajās dienās,

• ziņas par nākamo gadu,

• ziņas par paša koka un tā apkārtnē dzīvojošo cilvēku likteni.

Kokus kā padoma devējus cilvēks senatnē izmantoja visai plaši:

• metereoloģisko apstākļu noteikšanai tuvākajās dienās;

• gaidāmā laika noteikšanai tuvākajā sezonā vai sezonās;

• nākotnes zīlēšanai.

Tautas garamantas rāda, ka visi šie trīs nākotnes izzināšanas virzieni piekopti jau kopš neatminamiem laikiem. Rakstītos avotos vecākās ziņas par zīlēšanu pie kokiem mūsu zemē minētas 1677. gada Cēsu novada vizitācijas noteikumos.

Nevar nepārsteigt koku spēja pieslēgties bioenerģētisko plūsmu informācijai un izprast to, lai sagatavotos iespējamajām izmaiņām nākotnē. Zinot, kādi laika apstākli gaidāmi nākamajā sezonā, koki tiem gatavojas ļoti savlaicīgi. Šīs gatavības ārējās pazīmes, kuras uztver cilvēks, var būt ātrāka vai vēlāka lapu plaukšana, dzeltēšana, ogu vai zīļu daudzums utt. Tas liecina, ka koks ir dzīva radība, kura spējīga uztvert Dieva Padomu.

Pārsteidzoša ir koku spēja paredzēt laiku ilgam laika perio­dam, domājams, vismaz diviem gadiem.

Mūsu senči gadu miljonu laikā novēroja, ka pēc koku lapu un zaru stāvokļa, stumbra krāsas, meža skanīguma u. c. izmaiņām var visai labi noteikt gaidāmo laiku.

Koki savlaicīgi izjūt izmaiņas bioeneģētiskajā laukā — ne tikai jūt, bet arī saprot tās un jau laikus reaģē. Bioenerģētiskā lauka svārstības apsteidz gaisa mitruma, vēja. un citu, ar aparātiem izmērāmu lielumu izmaiņas. Tādējādi, vērojot kokus, jūs varat uzzināt par gaidāmajām laikmaiņām jau tad, kad metereoloģiskais birojs vēl neko nav ziņojis.

Katram kokam piemīt savas īpatnības, kā tas reaģē uz gaidā­majām laikmaiņām, un ir kopējas visiem kokiem: * mainās lapu vai arī skuju novietojums, stāvoklis — uz lietu tās nolaižas, sakļaujas; * mežā pirms lietus, puteņa, atkušņa mainās skaņas; * dažkārt mainās lapu čaboņa.

Lūk, dažas ziņas, kā var noteikt gaidāmo laiku tuvākajās dienās.

Labs laiks būs tad, ja koku zari vai egļu skujas, arī lapas stāv uz augšu.

Vējš gaidāms, ja klusā laikā koki un krūmi šalc.

Lietus būs tad, ja koku zari un lapas vai egļu skujas noliekušās uz

leju.

Negaiss būs tad, ja apse stipri dreb.

Putenis gaidāms, ja bērziem kailie zari kļūst sarkani.

Aukstums gaidāms, ja bērzi pat mazā vējā šalc.

Par pavasari un vasaru

• Ja agri plaukst koki, agri jāsēj labība.

• ja rudenī kokiem lapas nobirst pirms Miķeliem, būs agrs un silts nākamais pavasaris.

• ]a ievas kupli zied — būs auglīga vasara.

• ja ievas zied agri — agri nogatavosies labība.

• ja bērzos daudz sulu — būs lietaina vasara.

• ja augļu koki zied pilnā mēnesī— būs labi augļi.

• Ja augļu kokiem ziedot pūš ziemeļu vējš — nebūs augļu.

• Ja eglēm čiekuri aizmetas galotnēs — būs sausa vasara, ja paza­rēs — slapja.

Par rudeni

• Ja kokiem lapas dzeltē no apakšas — būs garš rudens, ja no galot­nes — īss.

• ja kokiem vispirms nodzeltē pazares — jāsāk sēt vecā mēnesī.

• Ja kokiem vispirms nodzeltē galotnes — jāsāk sēt jaunā mēnesī.

• Ja lazdām nav riekstu — būs daudz kartupeļu.

• ja pīlādžiem daudz ogu — būs lietains rudens.

• ja viss koks nodzeltē — nākamgad labība nogatavosies.

• Ja koki otrreiz uzzied — būs lēna ziema.

• Ja rudenī rozes atkal uzzied — būs bada laiks.

• Ja brūklenāji zaļo ilgi — nākamgad būs daudz ogu.

• Ja mežā koki sāk šņākt — gaidāms lietus.

• Ja lapu koku zari stāv augšup — būs skaists laiks.

• Ja lapu koku zari stāv lejup — būs lietus.

Par ziemu

• Ja koks vai akmens ziemeļu pusē apaug ar biezu sūnu — būs dziļa ziema.

• Ja ozoliem daudz zīļu — būs daudz sniega un barga ziema.

• Auksta ziema gaidāma tad, ja pīlādžiem daudz ogu.

• Ja decembrī zari pilni sniega — vasarā tie lūzīs no augļiem.

• Ja salā piesarmo koki — gaidāms lietus.

• Ja mežā koki piesniguši, būs bagāts gads.

• Ja pēc atkušņa zaros piesalst piles — vēl būs atkusnis, bet, ja zari paliek tīri — vairāk nekusīs.

Citas pazīmes minētas koku sugu aprakstos.

Nule apskatītajā nodaļā izlasījām arī vairākus tautas ticējumus par koku lapu dzeltēšanu un krišanu rudenī. Protams, šos vēroju­mus nevar attiecināt ne uz pilsētām, ne lielo ceļu malām, kur koku dzīvi maitā automašīnu izplūdes gāzes. Un tomēr, arī skatot kokus laukos, ne katrs sapratīs, kā gan šie procesi var būt saistīti ar nākamo periodu laika maiņām. Jāpaskaidro, ka koki ļoti labi izjūt un izprot bioenerģētisko plūsmu nesto informāciju par tuvā un tālā nākotnē gaidāmajiem notikumiem.

Koks spēj vadīt daudzus regulāciju procesus.

Agru dzeltēšanu saista ar nāvi.

• Ja pie mājas celiņa malā pēdējais koks rudenī ātrāk nodzeltē kā citi, tad mājās gaidāmas bēres.

• Kad rudenī kokiem ilgi lapas stāv, tad to gadu pulka cilvēku mirst.

Sevišķa pazīme, ja rudenī kāds koks nedzeltē, bet paliek sar­kans.

Lapu sarkšana. Sarkanas lapas norāda uz drīzām kāzām. Uz to norāda apses vai kāda cita koka sarkanās lapas vasarā:

Raugaties, jauni puiši,

Kur sarkana apse zied!

Kur sarkana apse zied,

Tur būs kāzas šoruden.

Koks spēj regulēt savu lapu krišanu. Lapas koks nomet, kad tas viņam izdevīgi. Ja koks vēlas lapu segu uzkratīt uz saknēm, tad lapas nomet bezvēja laikā.

Ja gaidāma salta ziema, nav vēlams, lai saknes izsustu, tad lapas tiek nomestas vējainā laikā, un vējš tās aiznes projām.

Daudzi ticējumi saista lapu krišanu ar cilvēka nāvi. Tomēr šie ticējumi dažkārt ir pretrunīgi. Neesmu savā mūžā novērojis īsti pārliecinošas sakarības starp lapu krišanas laiku un cilvēka nāvi. Tomēr dažus ticējumus publicēsim jūsu pārdomām.

• Ja rudeni kāds koks pie mājas lapas ātrāk nobirdina, tad tanī mājā kāds drīz mirs.

• Kad koki rudenī sāk birt no galotnes, tad ziemā mirs vairāk jauni cilvēki; ja tie birst no pazarēm, tad mirs vairāk veci cilvēki.

• Kad rudenī pie kokiem piesalst lapas, tad mirs daudz cilvēku.

• Ja lapas birst vēlu — rudens būs vēls.

• Ja kokiem lapas birst no galotnes, pavasarī sniegs kusīs no virs­puses, ar sauli. Ja kokiem lapas birst no pazarēm, sniegs kusīs no apakšas, ar ūdeni.

• Ja sniegs pārsteidz lapas kokos — būs vēls pavasaris.

• Ja kokiem lapas vēlu krīt, nākampavasar zāle augs vēlu.

• Ja bērziem lapas nobirst pirmajiem, nākamvasar būs plūdi.

• Ja purva bērzi dzelteni un meža bērzi zaļi, nākamā vasara būs sausa. Ja purva bērzi nodzeltē pirmie, nākamajā vasarā ielejās būs labāka raža.