Ivars Viks: Trejdeviņi Latvijas brīnumi 2. daļa

Lielā cilvēka veikums. Par ceļu uz trešo Rīgu caur Lielajiem Kangariem vēsta teikas. Te jāpiebilst, ka dienvidaustrumos no Rīgas ir veseli trīs Kangari un tie visi skatās uz Rīgu. Ģeoloģiski šo kraujo pauguru grēdu nevar uzskatīt par dabisku, t.i., šļūdoņa radītu, jo nav iespējams izveidot ne matemātisku, ne fizisku modeli, kas va­rētu izskaidrot Lielo Kangaru rašanos. Lūk, kā senči simbolos skaidroja Kangaru rašanos.

Senāk Kangaros ilgu laiku dzīvojis un darbojies Lielais cilvēks. Dzīvo­jis pie paša ezera, kas tad izpleties visgarām Kangariem. Lielajam cilvēkam te bijusi pastāvīga dzīves vieta, bet bieži tas gājis arī uz to novadu, kur ta­gad uzbūvēta Rīga. Gribējis aiziet pa sausumu, tāpēc pāri ezeram nobēris smilšu jomu. Sākumā uzbērums bijis taisnāks, līdzenāks, bet ezera ūdens ar laiku izrobojis tā malas. Radušās gravas, izliekumi, iedobumi, radušies Kangaru kalni, tādi, kādi tic tagad, kad plašais ezers sen jau aizaudzis.

Vienmuļa, purvaina, vietām pastaignēja bijusi tā vieta, kur tagad uz- bīivēta Rīga. Un ari te Lielais cilvēks nesis smiltis, taisījis uzbērumus. Tikko pāraugušiem ezeriem uzkaisījis smilšu kārtu, citur uzmetis veselus kalnus. Kādā vietā tikko neapbēris zemnieka meiju. Mazu upīti lielais smilšu bē- rums novirzījis pie pašas šo māju rijas. Zemnieks savu jauno rijas upīti sā­cis dēvēt par Rīdzīti. Kad pie Rīdzītes celta pilsēta, nosaukums Rīdzite labi piederējies, jo pilsētai bijis jābūt lielai. Nosaukuši to par Rīgu.

1838, 6904. Madonas Bērzaunē pier. J. Krūmiņš 1953.

Pati senākā Rīga atradusies starp tagadējo Ķekavu un Olaini. Ta gājusi bojā, un tagad šajā vietā atrodas Smerdūkļa purvs, kura garums ir ap 15, bet platums ap 7 km. Smerdūklī paceļas neliela saliņa — Vīna kalniņš. Ziņas par šo vietu sniedz teika. Senos laikos tīreļa Smerdūkļa vietā esot bijusi Daugava. Un kādu versti no Olaines, Kangaru kalnos (kuru vairs nav — I. V.), bijusi senā Rīga. Saiās kultū­ras tautas tur braukušas ar lieliem kuģiem tirgoties. Kādreiz plūdu laikā vecā Rīga iegāzusies Daugavā, tagadējā tīrelī. No lielajiem plūdiem vecā Daugava aizsērējusi un izcēlusies tagadējā Daugava.

Nav sen atpakaļ, kad ogu lasītājas uzgājušas kāda kuģa mastu galus pie Vīna kalniņa Smerdūklī, kuri vēl nebijuši galīgi satrupējuši. (Smerdūk- lis — plašs purvs Doles pagastā).

937,33. Rīgas Dolē. 1930.

Teikā minētais Vīna kalniņš atrodas ap 5 km DR no Ķekavas. Šeit ir ari pagarš, ozoliem apaudzis zemes valnis, ko varētu dēvēt par dambi. Šo vietu varētu raksturot kā smilšu pauguru, kas ap­audzis ar mežu. Ta apkārtne purvaina. Zeme mazaugliga, un vīn­ogas šeit nav audzētas; vietas vārds varētu būt saistāms ar vienu no Daugavas senajiem vārdiem — Vina. Tuvāk par Vīna kalniņa vārdu sk. Ceturtajā, bet par dambjiem Septītajā apcirkni.

Vīna kalniņā krustojas vairākas nozīmīgas svētllnijas.

2. att. Pirmās Rigas saiknes lielajās svētvietu līnijās: Saules rieti; ^ — Saules lēkti

Teikās svētlinijas dēvē par apakšzemes ejam. ŠI vieta cieši saistīta ar abām vēlākajām Rīgas vietām. Otra senā Riga atradusies

Ķentes kalnā, kas uzbērts tieši austrumos 30 km attālumā no Vīna kalna, kas atbilst vienai desmitmiljonajai daļai no Zemes orbītas vidējā diametra. Pašas pēdējās Rīgas vietas sākums — mākslīgi uzbērtais Kubes kalns atradies 18 km ZZR no Vīna kalna. Turpinot šo līniju uz DDA, mēs nonāktu Viļņā. Šī, pati vecākā Rīga, noska­lota kādā dabas katastrofā. Atmiņas par to glabā pazīstamās dainas vārdi:

Visapkārt smilšu kalni, Pati Rīga ūdenī.

Pēc tam galveno apdzīvoto vietu — otro Rīgu — izveidoja pie Ogres ietekas Daugavā.

Tautas atmiņā saglabātas vairākas teikas par otro Rīgu Dau­gavas krastā pie Ogres upes ietekas. Šo vietu sauc ari par Ķentes, ari Ķences vai Ķentu, arī Ķenču, t.i., Ķēniņu, pilskalnu. Tas atradās apmēram trīs kilometrus no šosejas tilta pār Ogres upi, Karjera ielas galā.

Teika stāsta, ka Ķēniņu kalnā bijusi liela pilsēta — senākā Rīga. Bet kalna pakājē, kur mūsu dienās ir mitra pļava, bijis ezers — osta kuģiem, kas braukuši pa upi (Daugavu) gar šo pilsētu. Šīs teikas stāsta par laiku apmēram pirms sešiem un vairāk tūkstošiem gadu. Uzmanīgi pārstaigājot Daugavas labajā krastā plašāku apkārtni starp Ķegumu un Ogri, pat nespeciālists atradis senās Daugavas gultnes vietas.

Vēl atzīmēsim, ka Ķēniņu kalnam, t.i., otrajai Rīgai, kā Latvijas svētvietu sistēmas daļai ir zināmas saiknes ar Valmieras Zilo kalnu un Pokaiņiem. ŠI vieta ietilpst Latvijas nozīmīgāko svētvietu tīklā. Matemātiski to apliecina šis vietas attālums no Saules sistēmas mo­deļa gala (sk. Devītajā apcirkni), kas atbilst šī modeļa garumam.

Nozīmīgas ziņas par senajām Rīgas vietām atrodamas teikās.

Agrāk Rīga bijusi tur, kur tagad Ogrē Ķenča kalns. Kalna galā atra­dusies Rīgas pils, bet piekājē veci cilvēki redzējuši kuģa mastus. Kad tur Rīga bijusi gatava, tad tā nogrimusi. Viņas vietā izcēlusies tagadēja Rīga. Katru gadu iznākot liela zivs un prasot Rīgas vecajam vecītim: — Vai Rīga gatava? Viņš atbildot: — Nē.

Kad Rīga būs gatava, tad viņa nogrims un tās vietā izcelsies Ogrē Ķenča kalnā.

1051,111167. Austra Būne Rīgas Olainē, 19 g.v.; pier. E. Bērziņš 1930.

Ķentu kalnos nogrimusī Rīga. Vecos laikos, kad Rīga vēl bija tur, kur tagad Ķentu kalni (Ikšķilē), nomira viena sieva. Bet pēc kāda laika tā atkal uzcēlās no miroņiem, nogāja uz Rīgu un daudzināja: — Rīga degs, Rīga grims, Ķentu kalni lai ceļas!

Un brīnumi — pēc simtu gadiem Rīga nogrima (tur bija abās pusēs tīrelis) un Ķentu kalni izcēlās.

Nesen tur vēl bija redzams dārgs, svēts akmens, uz kura bijis rakstīts, ka tur vecos laikos bijusi Rīga. Bet akmenim nepaticis, ka ļaudis to par tik dārgu un svētu turējuši, tādēļ nogrimis labāk zemē, un vairs tā nevarot atrast.

LPT XV, 461, 10, Lielvārde

Ķences kalna Rīga. Kur tagad Ķences kalns (pie Ogres), tur agrāk bijusi liela pilsēta — lībju Rīga. Tur valdījis ķēniņš Ķencis ar ķēniņieni. Bet šī pilsēta nogrimusi kalnā. Paši ķēniņi ierakti turpat kalngala — divās virsotnitēs. Pilsētai apkart bijis liels purvs — ezers, kur vēl nesen atrastas kuģa atliekas.

1041,750, Ogre

Pie Ogres atrodas Ķentas kalns ar trīs pauguriem. Manas mātes māte stāstīja, ka senāk teikuši, ka tur esot nogrimusi īstā Rīga un pauguri esot kuģa masti. Ap pusdienas laiku tur esot redzējuši staigājam preilenes. Ga­niem tur daudzreiz pazudušas govis.

Nogrimusī Rīga celšoties augšā, kad tagadējā Rīga būšot gatava. No Dinamindes cietokšņa arvien prasot, vai Rīga gatava. Bet vēl arvien atbil­dot, ka ne. Kad atbildēšot, ka tagadējā Rīga gatava, tad nogrimusī celšoties augšā un tagadējā nogrimšot.

1850,7069. Alīda Tošena Rīgas Tomē, 70 g.v.; pier. A. Šiliņa 1949.

Daugavas gultnes maiņas. Rīgas pārcelšana no Ķēniņu kalna uz tās tagadējo vietu šķiet saistāma ar Daugavas gultnes maiņu. Iespējams, ka sava loma bijusi arī ekonomiska rakstura apsvēru­miem.

No Ķēniņu kalna trīs pauguriem atlicis tikai viens — Dienvidu kalns. Pārējie norakti grantij pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Iepriekšējo Rīgu vietu maiņu izraisījušas ģeoloģiskās izmaiņas Daugavas lejtecē. Mūsu planēta ir daudzkārt viļņojusies un mai­nījusies. Daugavas senās gultnes var atrast gan pa labi, gan pa kreisi no tagadējās, dažkārt pat līdz 30 km platā joslā. Kādu laiku Dau­gavas ūdeņi tecējuši ari caur tagadējo Juglas ezeru un Ķīšezeru. Netālu no jūras tai pievienojās Lielupe.