Ivars Viks: Trejdeviņi Latvijas brīnumi 2. daļa

Par to, ka senatnē šī centra nozīme bijusi sevišķi liela, liecina tas, ka mūsu zeme un galvaspilsēta ir vienīgas, kuru vārdi celti debesis.

Zvaigžņu nosaukumos saglabāti pasaules vissenākie nozīmīgo vietu vārdi. Valda uzskats, ka tos, pec ļoti senas tradīcijas, devuši arābu astronomi. Tomēr, iepazīstot civilizāciju vēsturi, jāsecina, ka zvaigžņu nosaukumi ir daudz senāki nekā laiks, ko varētu saistīt ar arābu astronomiem.

Ļoti senajos debesu ķermeņu nosaukumos saglabājušies vai­rāki vārdi, kas saistāmi ar senbaltu civilizāciju. Tai veltīti spožākie spīdekļi debesu velves visgaišākajā daļā ap Oriona miglāju. Zvaig­žņotajās debesīs senie grieķi saskatīja ap 850 spīdekļu. Katram bija savs vārds, bet ne grieķi, ne ēģiptieši neatrada kaut vai kadu sīku zvaigznīti savām augstākajām dievībām — Kronām, Zevam, Izīdai, Usiram (Ozīrisam). Toties zvaigžņu vārdos iemūžināti pasaules ci­vilizācijas šūpuļa — mūsu zemes — vietvārdi.

Skatoties zvaigžņu kartēs, redzam, ka tāds izcils gods parādīts arī Baltijas zemju centram — Rīgai. Senie astronomi tās vārdu iemūžinājuši vienā no spožākajiem debesu spīdekļiem, dodot tam vārdu Rīgels. Tas atrodas Oriona zvaigznājā, uz kurieni, pēc sen- ēģiptiešu uzskatiem, devās mirušo faraonu dvēseles. Šis zvaigznājs atrodas no Saules sistēmas apmēram 1000 gaismas gadu attālumā.

Rīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kuru senie gudrajie pacēluši debesīs. Zvaigznes vārda izskaņa cl nozīmē svēts. Tādējādi debesu spīdekļa vārds tulkojams kā svētā Rīga. Ta ir mūžīga piemiņa mūsu viedajiem senčiem — gara gaismas nesējiem.

Šī ziņa liecina par pasaules vecākās civilizācijas izcilo nozīmi cilvēces vēsturē. Senie arābi to vēl zināja, bet Eiropas tumšajos vi­duslaikos šīs ziņas izplēnēja.

Ēridana. Debesu zvaigznāju kartē atspoguļots Daugavas un ari mūsu zemes senais nosaukums Ēridana (ari Eridāna). Netālu no Piena Ceļa atrodams Ēridanas zvaigznājs. Pavisam netālu no tā, tuvāk Piena Ceļam, atrodas jau minētais Rīgels. Salīdzināsim: Rīgels blakus Piena Ceļam debesis, bet Rīga uz Zemes blakus Ēridanai (tagad Daugavai).

Kursa. Vēl šaja zvaigznājā ir zvaigzne Kursa. Vai tā arī būtu nejaušība? Diez vai! Ticamība, ka Ēridanas, Kursas un Rīgas at­spulgi debesīs novietoti blakus debesu Daugavai — Piena Ceļam nejauši, ir bezmaz nulle. Talā senatnē tie bija tik cienījami vārdi, ka viņu vieta bija debesīs.

Oriona zvaigznāja vārds nav nejaušs un saistāms ar pirmsledus laikmeta priesteru Ūriānu (dievības Uri dēlu) vārdu. Vēlākos laikos sengrieķi, kas jau bija aizmirsuši vārda izcelsmi, skaidroja to ka kāda mednieka vārdu, kurš esot bijis Lētas meitas Artemīdas iemīļotais. Tomēr arī šajā skaidrojumā saistība ar Ietu zemi ir nepār­protama. Grieķi savos darbos lietoja jaunākas skaņas nekā citas kultūras tautas. Tuvāk par to uzzzināsiet A. Rupaiņa darbā "Archeo- lingvistika". Baltijā var atrast vietas, kuru vārdos dzirdam senākās u(ju) skaņas: Ureles pilskalns (Cēsu rajonā), Uuri Pededzes augš­tecē netālu no Misso (Igaunijā) u.c.

Turklāt Sīriusa vārds saistāms ar Usiru, kura vārds tuvs mūsu Ūsiņam. Senie grieķi Usiru saistīja ar Asklēpiju, kura vecmāmiņa bija no Ietu zemes nākusī Leta. Tādā veidā secināms, ka spožais Oriona zvaigznājs un tam tuvākās zvaigznes bija veltītas mūsu sen­čiem un mūsu zemei.

Vēlreiz padomāsim par seno astronomu izvēli. Senie arābi lieliski zināja Grieķijas, Babilonijas, Šumeras, Indijas un Āfrikas civilizācijas. Var būt, ka nemākam saskatīt senos vārdus, tomēr šķiet, ka debesīs nav neviena atspulga no šīm vietām vai šo zemju valdniekiem. Bet senbaltu civilizācijas piemiņai veltīti vairāki vārdi. Tas liecina, ka vēl tikai pirms dažiem tūkstošiem gadu senie gud- rajie zinaja gan Ēridanas, gan Rīgas un Kursas vārdus, gan mūsu zemi un tās vēsturi — tam visam tātad bija izcila nozīme pasaules un citu tālāko civilizāciju attīstībā. Nav pasaulē otras tādas zemes, tautas vai civilizācijas, kurai būtu parādīts tik liels gods.

Teikas saglabājušas ziņas par trijām Rīgas vietām. Pati jaunākā ir pašreizējā Rīga, bet divas senākās meklējamas pie Ķekavas un Pārogrē. Neviena no šīm vietām nav izvēlēta nejauši. Tas un mūsu kaimiņu republiku galvaspilsētas vieno daudzas saiknes.

Rīgas aplis. Pavirši ielūkojoties kartē, šķiet, ka Baltijas zemju galvaspilsētas izvietotas tur, kur nejaušu vēsturisku apstākļu dēļ viduslaikos attīstījušies tirdzniecības centri. Patiesībā šis vietas pa­stāvēja jau tālos aizlaikos un tām ir daudzas senas saiknes.

Šī darba pirmajā grāmatā jau atzīmēju, ka senās Viļņas centrs — mākslīgi uzbērtais Ģedimina kalns — atrodas uz Pasaules meridiāna (222. lpp.). Viegli ieraugāms, ka Viļņa atrodas Nemuhas baseina vidusdaļā, Rīga — Daugavas lejtecē, Tallina piejūras. Ta ir vietu lo­ģiska attīstība no senču dzīvesziņas viedokļa.

Tallina un Viļņa atrodas no Rīgas vienlīdz tālu — ap 260 km, mērot gaisa līnijā. Šis attālums labi sakrīt ar Daugavas augšteces ģenerālvirziena garumu. Par to tuvāk — Otrajā apcirknī. Minēto lielumu velreiz apliecina Daugavas 260 km garā svētakmeņu līnija (Ceturtais apcirknis). Tas liecina, ka šo vietu plānotāji ļoti labi apzinājās ģeogrāfiskās un citas saiknes.

Baltijas loks. Viļņa, Rīga un Tallina izvietojas uz viena riņķa līnijas loka, kura centrs atrodas Valdaja augstienē. Iepriekšēji mē­rījumi liek domāt, ka centra vietu iezīmē Svētais ezers, kas atrodas ZA no Daugavas iztekas. Virzoties pa šo loku Saules kustības vir­zienā, t.i., pa labi, nonākam pie jau aprakstītajām sakarībām starp šim pilsētām. Šī loka garums — ap 550 km, kas labi sakrīt ar ta rādiusu. Šī sakritība ģeometrijā apzīmēta ar jēdzienu radiāns. Ar to apzīmē tādu riņķa loka garumu, kas līdzinās rādiusam. Šī loka galus robežo 57° 18' leņķis, kas vedina spert vēl soli tālāk. Uz ģeo­grāfiskās paralēles, kas atbilst nule minētajam lielumam Valdaja augstienē, atrodas Svētais ezers. Tas vērtējams ka centrs milzu lokam, kas ietver Baltijas galvaspilsētas un apzīmē iedomātu Dau­gavas augšteces ģenerālvirziena turpinājumu. Tatad Baltijas galvas­pilsētu izvietojums saistāms ar pašas zemeslodes ģeometriju.

Seno Rīgu izvietojums ari nav nejaušs, bet gan atspoguļo dziļās saiknes starp visām trim Baltijas galvaspilsētām. Vecākā Rīga saistāma ar Saules zīmes centrālo vietu. Ta saistās gan ar Rīgas līča Vidzemes krastu, gan Gaujas gultni un Munameģi, gan Daugavas gultni un Pokaiņiem (sk. 1. att.).

Tallina un ari Helsinki atrodas ziemeļos no otrās Rīgas. Savu­kārt Viļņa atrodas iedomātas līnijas turpinājumā, kas vieno trešo un pirmo Rīgu. Bet tās līnijas turpinājums, kas vieno pirmo un otro Rīgu, ved uz Daugavas izteku no Ohvates ezera.

Šādas daudzkārtējas un ļoti dziļas saiknes nekādi nevar uz-

1. att. Seno Rīgu vietas un tālās saiknes

skatīt par nejaušām. Tas liecina par rūpīgi pārdomātu, vienotu visas Baltijas plānojumu. Rīga nebija tikai ģeometrisks centrs, bet, kā liecina seno grieķu, romiešu raksti un citas ziņas, ari nozīmīgs visas pasaules seno civilizāciju radišanas un vadības centrs.

Visas trīs Rīgas bija svarīgi seno svētvietu līniju mezgli un arī ieverojami Daugavas aprites ceļa pagrieziena punkti. Plašāk par to šis grāmatas Otrajā, Ceturtajā un Devītajā apcirknī.

Treju Rīgu vietu plānošana notikusi tālajos aizlaikos, do­mājams, pat pirms Daugavas un Gaujas ūdensteču izveidošanās. Tas ir tik tālu aizlaikos, ka vairs nav nozīmes ne gadu tūkstošiem, ne miljoniem. Tas bija dainās ieskandētais Dieva dēlu laiks. Nejau velti daudzas teikas stāsta, ka ceļu uz Rīgu veidojis Lielais Virs.