Paulīne Ražē - O stāsts

Tas nekādā ziņā netiks darīts šajā vakarā, tieši pretēji – viņi vēlas dzirdēt O kliedzienus un jo ātrāk, jo labāk. Lepnums, kuru viņa centās nezaudēt, pretojoties un neizdvešot ne skaņas, drīz vien bija zudis. Viņi pat dzirdēja, kā O lūdzas, lai viņu atsien, lai viņi brītiņu rimstas, tikai vienu brītiņu. Mēģinot izbēgt no siksnu dzēlieniem, O tik neprātīgi locījās, ka teju apgriezās ap savu asi apkārt kolonnai, jo ķēde, kas viņu turēja, bija gara un, kaut arī cieši savilkta, tomēr brīvi kustējās. Tāpēc O vēders, augšstilbu priekšpuse un sāni bija gandrīz tikpat pātagas sitienu apzīmogoti kā aizmugure. Uz brīdi tik tiešām apstājušies, viņi apdomājās, lai atkal atsāktu, šoreiz ap viņas vidukli un kolonnu apsējuši virvi. Lai kārtīgi nostiprinātu, viņa tika cieši piesieta pie kolonnas, ķermenis neizbēgami nedaudz sasvērās uz vienu pusi, liekot dibenam izvirzīties uz otru pusi. Tagad sitieni vairs nenomaldījās, ja nu vienīgi apzināti. Ņemot vērā veidu, kādā mīļākais viņu šeit nogādājis, O varēja būt sapratusi, ka, lūdzoties pēc apžēlošanas, viņš vistiešākajā veidā savu nežēlību divkāršotu. Tik lielu apmierinājumu viņš guva, O sitot vai liekot sist. Tas bija nepārprotams viņa varas pierādījums. Un patiesi, viņš pirmais norādīja, ka ādas pletne, kas bija likusi viņai vaidēt sākumā, atstāj daudz mazāk nospiedumu uz ķermeņa (salīdzinājumā ar tiem, kādi tika iegūti ar mērcēto slokšņu pātagu un jātnieku pātagas pirmo sitienu), ļaujot paildzināt ciešanas, kā to bija iztēlojušies. Viņš vēlējās, lai netiktu lietota neviena cita pletne, tikai šī. Tikmēr viens no četriem vīriešiem, kuram sievietēs patika tikai tas, kas viņām bija kopīgs ar vīriešiem, O pieejamās pēcpuses un tās centienu izvairīties no sitieniem (kas situāciju padarīja vēl vilinošāku) savaldzināts, pieprasīja pārtraukumu, lai to izbaudītu. Viņš pavēra abus sēžamvietas vaigus, roku pieskārieniem dedzinot, un iekļuva viņā, tiesa gan, ar grūtībām, vienlaikus norādot, ka šī piekļuve jāpadara pieejamāka. Vīrieši vienojās, ka tas ir iespējams un ka tas tiks darīts.

Pirms jaunā sieviete – atraisīta, grīļodamās un gandrīz zaudējusi samaņu, tērpta sarkanajā apmetnī – tika nogādāta tai paredzētajā cellē, viņai lika apsēsties lielā krēslā pie kamīna, lai detalizēti izskaidrotu noteikumus, kas jāievēro, kamēr uzturēsies pilī, kā arī ikdienas dzīvē pēc tam, kad būs devusies prom (kas nenozīmēja brīvības atgūšanu). Atskanēja zvans. Abas jaunās sievietes, kas bija O sagaidījušas, atnesa drēbes, kas, uzturoties pilī, viņai būs jānēsā, kā arī atpazīšanas zīmes, lai tie, kas ir bijuši pils saimnieki pirms viņas ierašanās, un tie, kas tādi būs pēc viņas aiziešanas, varētu viņu atpazīt. Tērps līdzinājās abu sieviešu tērpiem: virs no vaļa kaula izgatavotās korsetes, cieši savilktas viduklī, un virs cietinātiem lina apakšsvārkiem bija gara kleita ar kuplu svārku daļu un dziļu izgriezumu, kas tik tikko nosedza ciešās korsetes paceltās krūtis, ko tikai nedaudz aizklāja mežģīnes. Balti apakšsvārki un mežģīnes, korsete un ūdenszaļa satīna kleita. Kad O bija saģērbusies un atkal nosēdināta krēslā pie kamīna, gaišajā ietērpā izskatīdamās vēl bālāka, abas jaunās sievietes, kuras nebija bildušas ne vārda, gatavojās doties prom. Viens no vīriešiem sagrāba vienu un deva zīmi otrai pagaidīt. Satverto viņš atveda atpakaļ pie O un lika pagriezties. Ar vienu roku turot aiz vidukļa un ar otru paceļot svārkus, viņš gribēja O parādīt (kā viņš teica), kāpēc jānēsā tieši šāds kostīms un cik pārdomāti tas darināts, piebilstot: ja rodas vēlēšanās, svārkus var turēt paceltus ar vienkāršu jostu, ļaujot brīvi piekļūt visam, kas ir zem tiem. Turklāt sievietēm pa pili vai parku bieži jāstaigā ar šādi uzrotītiem vai arī priekšpusē līdz viduklim uzlocītiem svārkiem. Jaunajai sievietei bija jāparāda O, kā svārki būs jānēsā: jāuzrullē uz augšu vairākās kārtās (kā matu šķipsna uz ruļļiem), jānostiprina šaurā joslā vai nu tieši pa vidu priekšpusē, lai atsegtu vēdera lejasdaļu, vai tieši pa vidu aizmugurē, lai atsegtu pēcpusi. Abos gadījumos, apakšsvārkiem un kleitai krītot kaskādē, veidojās lielas diagonālas ieloces. Tāpat kā O, arī jaunās sievietes gurnus klāja svaigas pātagas sitienu pēdas. Viņa devās prom.

Lūk, runa, ko viņi tad teica O:

– Jūs esat šeit, lai kalpotu saviem saimniekiem. Dienas laikā jūs veiksiet mājas uzkopšanas darbus, kādus mēs jums uzticēsim, proti, tīrīt, sakārtot grāmatas vai izkārtot ziedus, vai apkalpot pie galda. Neko sarežģītāku. Taču, kolīdz kāds jums veltīs pirmo vārdu vai dos zīmi, jūs vienmēr pārtrauksiet darāmo, lai pildītu savu vienīgo patieso pienākumu, proti, aizdotu sevi. Jūsu rokas nepieder jums, nedz arī jūsu krūtis, nedz, un jo īpaši, kāda no jūsu ķermeņa atverēm, kuras mēs varam izpētīt un kurās pēc savas patikas iekļūt. Īpaši uzsveru, lai jūs to vienmēr paturētu prātā vai atcerētos tik bieži, cik iespējams, ka jūs esat zaudējusi tiesības sevi aizklāt, mūsu klātbūtnē jūs nekad pilnībā neaizvērsiet lūpas un nesakrustosiet kājas, un nesakļausiet ceļus (kā bija jūsu atbraukšanas brīdī, kad mēs jums to aizliedzām). Tas kalpos kā atgādinājums gan jums, gan mums, ka jūsu mute, jūsu vēders un augšstilbi mums ir atvērti. Mūsu klātbūtnē jūs nekad nepieskarsieties savām krūtīm, korsete tās atsegs tā, lai tās piederētu mums. Dienā jūs būsiet apģērbusies, taču pacelsiet svārkus, ja mēs jums to pavēlēsim; ikviens pēc vēlēšanās ar atsegtu seju varēs jūs izmantot veidā, kādā viņš to vēlas, taču ar vienu nosacījumu – nelietojot pātagu. Pātaga tiks likta lietā tikai starp saulrietu un saullēktu. Taču vēl bez pēršanas, ko saņemsiet no ikviena, kurš to vēlēsies, vakarā tiksiet sodīta ar pātagu par noteikumu neievērošanu dienas laikā, proti, par pienākumu nepildīšanu vai acu pacelšanu un skatīšanos uz to, kurš ar jums runā vai jūs izmanto. Jūs nedrīkstat skatīties nevienam no mums sejā. Apģērbos, kādus valkājam naktīs un kāds man ir mugurā šobrīd, mūsu dzimumorgāni ir atsegti, taču tas nav paredzēts mūsu ērtībām, tas būtu tikpat ērts, arī tos aizsedzot. Tas parāda mūsu nekaunību, lai jūsu skatiens tiktu vērsts tikai uz šo vietu un nekur citur, lai jūs iemācītos, ka šis ir jūsu saimnieks, kuram jūsu lūpas ir paredzētas vispirms. Dienā, kad būsim ģērbušies ikdienišķi un jūs būsiet ģērbusies kā tagad, tiks piemēroti tie paši nosacījumi, un jūs tiksiet tikai sodīta, izņemot reizes, kad pēc mūsu pavēles atvērsiet savu apģērbu un pati to arī aizvērsiet, kad mēs būsim savu paveikuši. Un vēl kas – naktī jūs aplaimosiet mūs tikai ar savām lūpām un atplestiem augšstilbiem, jo jūsu rokas būs sasietas aiz muguras, un jūs būsiet kaila, tāpat kā pirms brīža. Jūsu acis tiks aizsietas tikai tādēļ, lai sagādātu jums ciešanas, un tagad, kad esat redzējusi, kā sodot mēs peram jūs ar pātagu. Jūsu pašas labā sāciet pierast pie pātagas sitieniem, jo, kamēr šeit uzturēsieties, saņemsiet tos katru dienu. Tie nav tik daudz paredzēti, lai sagādātu mums baudu, bet lai jūs izglītotu. Lai apliecinātu teiktā patiesumu, naktīs, kad neviens jūs neiekāros, gaidīsiet, kad sulainis, kurš ir atbildīgs par šo pienākumu, dosies uz jūsu celli, lai sniegtu jums to, ko esat pelnījusi saņemt, bet ko mums nav noskaņojuma īstenot. Mūsu nolūks ar pēršanu, kā arī lietojot ķēdi, kas piestiprināta riņķim pie kaklasiksnas, kas jūs vairāk vai mazāk cieši piesaistīs pie gultas vairākas stundas dienā, ir ne tik daudz sagādāt jums ciešanas, likt kliegt vai šķiest asaras, kā caur šīm ciešanām likt jums sajust savu ierobežotību un iemācīt, ka esat pilnībā veltīta kaut kam ārpus jums esošam. Kad dosieties prom no šejienes, zeltnesī uzvilksiet dzelzs gredzenu, kas ļaus jūs atpazīt. Līdz tam brīdim jūs būsiet iemācījusies pakļauties tiem, kuri nēsā šo zīmi. To ieraugot, lai arī cik ikdienišķs vai vienkāršs būs jūsu apģērbs, viņi zinās, ka zem svārkiem jūs vienmēr esat kaila un ka tas tiek darīts viņu dēļ. Tie, kuriem liksies, ka izturaties pret viņiem necienīgi, atvedīs jūs atpakaļ uz šejieni. Mēs jūs nogādāsim atpakaļ cellē.