F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1977, Издательство: IZDEVNIECĪBA ZINĀTNE, Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS-FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
F. BRAUNS V. TENNS
AIZROBEŽU FANTASTIKA
IZDEVNIECĪBA "ZINĀTNE" RĪGĀ 1977
ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
FREDRIKS BRAUNS
Mazliet zaļuma ….
Zvaigžņu karuselis
Etaoins Srdlu ….
Leļļu teātris ….
Taisni smieklīgi
VILJAMS TENNS
Sods avansā ….
Ģimenes cilvēks
Bruklinas projekts
Bernijs ar iesauku Fausts
Rotaļa bērniem
Jokdaris …………………….
Morniela Metaveja atklāšana
RĪGA «ZINĀTNE» 1978
А(Атег)' Вг 195
Ф. БРАУН, У. ТЕНН ЗВЕЗДНАЯ КАРУСЕЛЬ Издательство «Мир». Москва 1974
БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. 10 Издательство «Молодая гвардия». Москва 1967
No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors V. MIHAILOVS Māksliniece G. MELAMEDA
Br 195B r a u n s F., Tenns V.
Zvaigžņu karuselis. — Rīga: Zinātne, 1978. — 288 lpp. — il. — (Sērija «Fantastikas pasaulē»).
So divu pazīstamo mūsdienu amerikāņu rakstnieku fan­tastisko stāstu krājumam raksturīga tematu, darbības vietu, tēlošanas paņēmienu un izteiksmes līdzekļu daudz­veidība. Seit pārstāvēti gandrīz vai visi galvenie, «mūžī­gie» zinātniskās fantastikas temati — par neierobežotu pārvietošanos telpā un laikā, par kontaktiem ar citu civi­lizāciju pārstāvjiem, par dzīvi uz Zemes tāla nākotnē utt. Taču visu šo daudzveidību vieno nemainīga abu autoru pozīcija: noliegums, kas vērsts pret dzīves veidu tai pa­saulē, kurā viņi dzīvo.
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds Izdevniecība «Zinātne», 1978
ZVAIGŽŅU KARUSELIS UN FANTASTIKAS ARSENĀLS
Ne katri pieci, desmit vai divdesmit stāsti, pat ja tos uzrakstījis viens autors, var izveidot krājumu; krājums nav viesnīca, kur gadījuma pēc mitinās līdzās dažādi cilvēki, tas drīzāk ir darba grupa, ko­lektīvs, kas tiecas pēc noteikta mērķa. Tādēļ vienmēr var gaidīt jautājumu: ko gribējuši teikt krājuma ra­dītāji ar tieši šādu stāstu atlasi un grāmatas kompo­zīciju, kāda ir tā doma, kas viņus vadījusi un kas dažkārt ir pat nozīmīgāka nekā jebkura atsevišķa stāsta ideja?
Šādu jautājumu var uzdot arī par šo grāmatu — divu mūsdienu amerikāņu rakstnieku, Fredrika Brauna un Viljama Tenna, fantastisko stāstu krājumu.
Krājums, kas apvieno divu autoru darbus, ir samērā reta parādība. Daudz biežāk tiek izdotas grāmatas, Kurās sakopoti tikai viena autora stāsti, vai arī — liesi otrādi — tādas, kur katrs rakstnieks pārstāvēts ar vienu diviem darbiem, toties autoru skaits ir prāvs. Pirmajā gadījumā lasītājam tiek dota iespēja izana­lizēt rakstnieka daiļradi, otrajā — gūt priekšstatu par attiecīgās literatūras vai žanra līmeni. Taču pēc divu autoru daiļrades nav iespējams spriest par visu vareni sakuplojušo amerikāņu zinātnisko fantastiku, un, tā kā Brauns un Tenns neraksta par vienu tematu, nevar ari salīdzināt, kā divi autori risina vie­nus un tos pašus radošos, filozofiskos, sociālos un kaut vai tehniskos uzdevumus. Viņi neatbalsta viens otru un nestrīdas savā starpā, viņi gluži vienkārši ir divi fantasti, divi laikabiedri, vienas valsts pil­soņi, un viss.
Un tomēr — vai viss?
Protams, nē. Un nepavisam ne tāpēc Brauna un Tenna stāsti sakopoti vienā krājumā, ka izdot vienu biezāku grāmatu ir vienkāršāk nekā divas plānākas.
Pirmais, kas piesaista uzmanību, kad lasām šo grāmatu, — tā ir daudzveidība. Tematu, paņēmienu, darbības vietu daudzveidība, dažādas nosacītības pa­kāpes — no gandrīz pasakas līdz gandrīz reālam mūsdienu stāstam —, intonāciju daudzveidība, dažāda autoru attieksme pret aprakstāmo (no joka līdz tra­ģiskumam). Kaut ko tādu grūti atrast konsekventā Bredberija daiļradē, un arī citu zinātniskās fantas­tikas korifeju darbos tas neparādās tik spilgti, izņe­mot varbūt vienīgi Katneru.
Patiešām, stāstu darbība notiek gan tālā kosmosā, kā, piemēram, Brauna stāstā «Mazliet zaļuma», gan uz Zemes sakarā ar kosmosu (Brauna «Leļļu teātris», Tenna «Sods avansā»), gan uz Zemes mūsu vai gan­drīz mūsu dienās (Brauna «Etaoins Srdlu», Tenna «Beruijs ar iesauku Fausts», «Rotaļa bērniem»), gan uz Zemes kaut kad nākotnē (Tenna «Ģimenes cil­vēks», «Bruklinas projekts») un tā joprojām. Autori risina gan tīri psiholoģiskas problēmas («Mazliet zaļuma»), gan morāli ētiskas («Leļļu teātris», arī «Rotaļa bērniem», «Morniela Metaveja atklāšana»), gan sociālas («Sods avansā», «Ģimenes cilvēks», zi­nāmā mērā arī «Bernijs ar iesauku Fausts») un māk­slas problēmas («Morniela Metaveja atklāšana», «Jokdaris») … No spēcīga dramatisma tādos stāstos kā «Sods avansā», no traģisma stāstā «Mazliet za­ļuma» līdz atklātai zobgalībai «Jokdarī» un ironijai «Leļļu teātrī» — tāds ir krājumā pārstāvētais autoru izteiksmes līdzekļu diapazons.
Un varbūt tas arī ir pirmais iemesls, kāpēc tādi šķietami dažādi darbi, kas turklāt pieder diviem da­žādiem autoriem, kopā veido īstu grāmatu, nevis ne­jaušu konglomerātu. Sajā krājumā ar divu autoru piemēru tiek demonstrēts ja arī ne viss fantastikas paņēmienu un iespēju arsenāls (tas nav izdarāms vienas grāmatas ietvaros), tad katrā ziņā ievērojama tā daļa, un tas tūlīt rada priekšstatu par šā veida lite­ratūras iespējām, par daudzveidīgajiem paņēmieniem, ko lieto fantastika, lai aizvadītu līdz lasītājam sa­vas idejas.
Un patiešām, šajā ne visai lielajā grāmatiņā mēs redzam piemērus, ka tiek izmantota gan telpa, kurā var pārvietoties neierobežoti tālu un bez īpašiem iero­bežojumiem laikā, gan pārvietošanās laikā, gan kon­takti ar citu civilizāciju pārstāvjiem, gan citu planētu kolonizācija (kaut arī tas notiek, tā sakot, aiz kadra — stāstā «Sods avansā»), gan mašīnas, kas vairs nepakļaujas cilvēka kontrolei; šeit ir arī cēloņu un seku problēma, kas līdz šim laikam nedod miera fantastiem un ne tikai viņiem («Bruklinas projekts» un «Morniela Metaveja atklāšana»), vārdu sakot, gandrīz vai visi galvenie, «mūžīgie» zinātniskās fan­tastikas temati.
Taču — vai te nav nekonsekvence: rindkopu iepiekš es sāku runāt par paņēmieniem, ko lieto fantastika, un tūlīt pat pārgāju uz tematu uzskaiti. Vai tas no­zīmē, ka fantastikā «paņēmiens» un «temats» ir ļoti tuvi viens otram?
Es domāju, ka tiešām tā ir. Jo atšķirībā no vairuma reālistisko stāstu ikvienā fantastiskā stāstā patiesībā ir divi temati: fantastiskais temats un vispārliterārais temats, vispārcilvēciskais temats, kas nepavisam nav fantastisks, vienmēr ir mūsdienīgs un ietver ideju, kuras paušanai kalpo stāsts.
Tā, piemēram, stāstā «Leļļu teātris» fantastiskais temats ir zemiešu kontakts ar augstākas galaktiskās civilizācijas pārstāvjiem, kas ieradušies uz Zemes. Un, kaut arī šis temats pieder, tā sakot, pie fantasti­kas tematu zelta fonda un stāsts uzrakstīts, kā liekas, ne gluži nopietni, ar ironisku humoru, aiz tā visa skaidri jūtams stāsta īstais temats, ne vairs fantas­tisks, bet — gluži otrādi — mūsdienīgs un aktuāls: tā pati rasu problēma, pēc kuras nepavisam nav jālido kosmosā, kura ir mūsu Zemes sāpe, mūsu laika sāpe.
Bet Tenna stāstā «Sods avansā», kas laikam gan ir labākais šā autora stāsts un viens no labākajiem pa­saules zinātniskajā fantastikā vispār, fantastiskais temats ir, pirmkārt, pati šī iepriekšējā soda izciešana par neizdarītu noziegumu (tā ir, ja tā varētu izteik­ties, juridiska, tiesiska fantastika) un, otrkārt — citu zvaigžņu sistēmu planētu izmantošana par kolonijām, kur katordznieki iegūst dažādus nepieciešamus mate­riālus Zemes vajadzībām. Taču, ja visa stāsta no­zīme un jēga aprobežotos ar šiem fantastiskajiem tematiem, tad stāsts, kaut arī izlasīts ar interesi, tūlīt tiktu aizmirsts, tiklīdz lasītājs aizvērtu grāmatu. Taču tā nenotiek, tā nenotiks arī ar jums, jo aiz šiem fan­tastiskajiem tematiem atkal pilnīgi skaidri saskatāms īsts, mūsdienīgs, sociāls temats: cilvēka vientulība buržuāziskajā sabiedrībā, viņa naidīgums pret šo sa­biedrību, pat vistuvākajiem tās locekļiem, un šās sa­biedrības naidīgums pret cilvēku.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Pēc Savienoto Valstu prezidenta pavēles! Mājas pārzinis pasmējās.

— Es viņa tā kā neredzu.

* — Tad ieraudzīsiet! — Heils sacīja un atkal iesē­dās taksometrā. Šoferis gulēja, un profesors viņu sa­purināja aiz pleca.

— Uz Balto namu! — profesors Heils sacīja.

— Ko?

— Uz Balto namu Vašingtonā, — profesors Heils paskaidroja. — Un uz ātrāko!

Viņš izvilka simtdolāru zīmi. Šoferis paskatījās uz to un novaidējās. Taču iebāza banknoti kabatā un iedarbināja motoru. Sāka mazliet snigt.

Kad taksometrs nozuda aiz stūra, Rezerfords > R. Sniveli vīpsnādams ievilka galvu atpakaļ istabā. Misteram Sniveli nebija mājas pārziņa.

Ja profesors Heils būtu tuvāk pazīstams ar ekscen­triskā mistera Sniveli paradumiem, viņš zinātu, ka Fremontstrītas 614. mājā neviens kalpotājs nedzīvo, tie visi te ierodas ik dienas pulksten desmitos un jau divpadsmitos savrupmāju atstāj. Izņemot šīs divas stundas, pārējo laiku misters Sniveli pavadīja cildenā vientulībā. Ne draugu, ne paziņu augstākajā sabied­ēt rībā viņam nebija. Visus brīvos brīžus šis miljonārs, kam piederēja viena no lielākajām galantērijas firmām valstī, pavadīja savā mājas darbnīcā, meista­rodams dažnedažādus interesantus aparātus un ierīces.

Misteram Sniveli bija pelnutrauks, kas pakalpīgi pasniedza aizdedzinātu cigareti ikreiz, kad viņš pa­stiepa pret to roku, un radiokombains, kas automātiski izslēdzās, kad sākās firmas «Sniveli» apmaksāta programma, un ieslēdzās, tiklīdz tā gāja uz beigām. Viņa vanna melodiski pavadīja dziesmiņu, ko viņš dungoja, plunčādamies ūdenī, un vēl misteram Sni­veli bija mašīna, kas viņam pirms iemigšanas lasīja priekšā tajā ievietotu grāmatu.

Kaut arī mistera Sniveli dzīve bija vientulīga, to neapšaubāmi padarīja tīkamāku zināms komforts. Protams, viņš bija savādnieks, taču cilvēks ar četriem j miljoniem ienākumu gadā to mierīgi varēja atjauties. Un, ja dzīves sākumā esi bijis maza kuģniecības uz­ņēmuma kasiera dēls, tad tas nepavisam nav slikti.

Misters Sniveli pavadīja taksometru ar pašapmie­rinātu smīnu, likās atkal gultā un aizmiga taisna

cilvēka miegā.

«Tātad kāds ir apķēris, kas par lietu, deviņpadsmit stundas pirms laika,» laizdamies miegā, viņš nodo­māja. «Nu, lai jau zina vesels!»

Nevienā kriminālkodeksā nebija paredzēts sods par to, ko viņš izdarījis …

Tajā dienā grāmatu veikalu astronomijas nodaļās 1 !! plaukti strauji tukšojās. Plašajai publikai piepeši 5 bija radusies dedzīga interese par debess parādībām, un pat senie, noputējušie Ņūtona «Principia» sējumi tika izķerti par trakām cenām.

Ēteru piepildīja ziņojumi par jauniem debess brī­numiem. Taču tajos bija ļoti maz ne vien zinātnes, bet arī veselā saprāta, jo gandrīz visi astronomi tajā dienā gulēja ciešā miegā. Divas diennaktis viņi nebija acu aizvēruši un trešajā, garā un miesā izvārgušies, atmeta zvaigznēm ar roku, uzskatīdami, ka nepiecie­šams mazliet pagulēt (astronomiem, ne zvaigznēm), bet debess ķermeņi var paši par sevi parūpēties.

Pasakainie honorāri, ko piedāvāja televīzijas un radiokompānijas, iekārdināja divus trīs no viņiem, un tie mēģināja uzstāties ar lekcijām, taču — jo ma­zāk tiks stāstīts par šiem nožēlojamiem mēģināju­miem, jo labāk. Profesors Kārvers Bleiks, izskaidro­dams televīzijas skatītājiem starpību starp apogeju un perigeju, nonāca katalepsijas stāvoklī.

Liels pieprasījums bija arī pēc fiziķiem. Taču mē­ģinājumi saistīties ar pašiem slavenākajiem cieta neveiksmi. Tsā zīmīte: «Paņēmu naudu. Paskaidrošu vēlāk.» — vienīgais, ko bija atstājis mistiski nozudu­šais profesors Miltons Heils — nekā nedeva. Viņa māsa Agata baidījās, ka noticis visļaunākais.

Pirmoreiz visā cilvēces vēsturē astronomijas jau­numi tika iespiesti avīzēs ar milzīgiem virsrakstiem.

Sniegputenis, kas no rīta sākās Atlantijas pie­krastē, pieņēmās spēkā. Pirms iebraukšanas Voterberi (Konektikutas štats) profesora Heila šoferis juta, ka visam ir robežas. Vai tad viņš ir no dzelzs, vai, lai bez atelpas dzītos te uz Bostonu, te uz Vašingtonu? Vai to var prasīt no cilvēka kaut par veseliem simt dolāriem?

Nu, vismaz ne šādā nelaikā. Redzamības nekādas, ļ^pat ja izdodas noturēt plakstus vaļā. Bet pasažieris mierīgi krāc pakaļējā sēdeklī. Kāpēc nepiebraukt ceļa malā un stundiņu nenosnausties? Tikai stundiņu! Pasažieris to pat nepamanīs. Un vispār, tas ir kāds trakais — varēja taču braukt ar vilcienu vai lid­mašīnu.

Profesors Heils neapšaubāmi būtu varējis izmantot šos transporta veidus, ja viņam tas būtu ienācis prātā, p Taču viņš vispār reti kur brauca, un arī «Tartana pleds» darīja savu. Profesors Heils bija pieradis izmantot taksometru — nav jāpērk biļetes, nav jāpārsēžas. Naudas viņam bija diezgan, «Tartana pledā» tītā galva pienācīgi nestrādāja, un viņš nemaz nebija padomājis par to, ka ilgstošā braucienā ar taksometru jāņem vērā cilvēciskais faktors.

Taču, kad profesors, galīgi nosalis, atmodās stāvo- } šajā mašīnā, viņam tomēr nācās par to padomāt. Šo­feris gulēja kā nosists un, lai cik sparīgi zinātnieks viņu kratīja, turpināja krākt. Turklāt vēl profesora Heila pulkstenis bija apstājies, un viņam nebija ne mazākā priekšstata ne par laiku, ne par to, kur viņš varētu atrasties.

Par nelaimi, Heils tā arī nebija iemācījies vadīt automobili un tāpēc, ierāvis pamatīgu viskija malku,; lai mazliet sasildītos, izlīda no mašīnas. Drīz vien' viņam līdzās apstājās cits automobilis.

Tā bija policijas mašīna, un pie stūres sēdēja brī­nišķīgs policists, kādu ir tikai viens no miljona.

Heils māja ar rokām.

— Es esmu profesors Heils! — viņš skaļi sauca, ļ pārkliegdams vēja gaudošanu. — Mēs esam apmal- , dījušies. Ķur es atrodos?

— Sēdieties drīzāk manā mašīnā, kamēr neesat pa- ; visam nosalis, — policists sacīja. — Vai tiešām jūs esat profesors Miltons Heils?

- - 1

— Es esmu lasījis visas jūsu gramatas, profesor, —-

policists teica. — Dievinu fiziku un vienmēr esmu sapņojis iepazīties ar jums. Man gribētos uzzināt jūsu domas par revidēto kvanta lielumu.

— Runa ir par dzīvību un nāvi! — profesors Heils sacīja. — Vai jūs nevarētu mani aizvest uz tuvāko lidostu?

— Pats par sevi saprotams, profesor.

— Bet paklausieties… kā ar taksometra šoferi?^ Ja mēs viņu te atstāsim, viņš nosals.

— Es iestiepšu viņu savas mašīnas kravas noda­lījumā, bet taksometru nobraukšu vairāk malā.

— Pasteidzieties, ja nav grūti.

Pakalpīgais policists pasteidzās. Pēc tam sēdās pie stūres, un viņi devās ceļā.

— Tātad par kvanta lielumu, profesor, — policists iesāka un tūlīt aprāvās: profesors Heils jau gulēja ciešā miegā.

Policists piebrauca pie Voterberi lidostas. Apturējis mašīnu pie kasu telpas, viņš uzmanīgi pamodināja profesoru.

— Lidosta, ser.

Viņš vēl nebija paguvis to pateikt, kad profesors jau izlēca no mašīnas un klupdams krizdams metās iekšā kasu telpā. Viņš pār plecu nokliedza «Paldies!» un bezmaz nogāzās visā garumā pie sliekšņa.

Startam gatava superstratolainera dzinēju rēkoņa skubināt skubināja viņu, pie kājām it kā izauga spārni, un vienā acumirklī viņš atradās kases lodziņa priekšā.

— Kas tā par lidmašīnu?

— Tiešais Vašingtonas reiss. Pacelšanās pēc mi­nūtes. Baidos, ka jūs nepagūsiet.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x