F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1977, Издательство: IZDEVNIECĪBA ZINĀTNE, Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS-FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
F. BRAUNS V. TENNS
AIZROBEŽU FANTASTIKA
IZDEVNIECĪBA "ZINĀTNE" RĪGĀ 1977
ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
FREDRIKS BRAUNS
Mazliet zaļuma ….
Zvaigžņu karuselis
Etaoins Srdlu ….
Leļļu teātris ….
Taisni smieklīgi
VILJAMS TENNS
Sods avansā ….
Ģimenes cilvēks
Bruklinas projekts
Bernijs ar iesauku Fausts
Rotaļa bērniem
Jokdaris …………………….
Morniela Metaveja atklāšana
RĪGA «ZINĀTNE» 1978
А(Атег)' Вг 195
Ф. БРАУН, У. ТЕНН ЗВЕЗДНАЯ КАРУСЕЛЬ Издательство «Мир». Москва 1974
БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. 10 Издательство «Молодая гвардия». Москва 1967
No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors V. MIHAILOVS Māksliniece G. MELAMEDA
Br 195B r a u n s F., Tenns V.
Zvaigžņu karuselis. — Rīga: Zinātne, 1978. — 288 lpp. — il. — (Sērija «Fantastikas pasaulē»).
So divu pazīstamo mūsdienu amerikāņu rakstnieku fan­tastisko stāstu krājumam raksturīga tematu, darbības vietu, tēlošanas paņēmienu un izteiksmes līdzekļu daudz­veidība. Seit pārstāvēti gandrīz vai visi galvenie, «mūžī­gie» zinātniskās fantastikas temati — par neierobežotu pārvietošanos telpā un laikā, par kontaktiem ar citu civi­lizāciju pārstāvjiem, par dzīvi uz Zemes tāla nākotnē utt. Taču visu šo daudzveidību vieno nemainīga abu autoru pozīcija: noliegums, kas vērsts pret dzīves veidu tai pa­saulē, kurā viņi dzīvo.
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds Izdevniecība «Zinātne», 1978
ZVAIGŽŅU KARUSELIS UN FANTASTIKAS ARSENĀLS
Ne katri pieci, desmit vai divdesmit stāsti, pat ja tos uzrakstījis viens autors, var izveidot krājumu; krājums nav viesnīca, kur gadījuma pēc mitinās līdzās dažādi cilvēki, tas drīzāk ir darba grupa, ko­lektīvs, kas tiecas pēc noteikta mērķa. Tādēļ vienmēr var gaidīt jautājumu: ko gribējuši teikt krājuma ra­dītāji ar tieši šādu stāstu atlasi un grāmatas kompo­zīciju, kāda ir tā doma, kas viņus vadījusi un kas dažkārt ir pat nozīmīgāka nekā jebkura atsevišķa stāsta ideja?
Šādu jautājumu var uzdot arī par šo grāmatu — divu mūsdienu amerikāņu rakstnieku, Fredrika Brauna un Viljama Tenna, fantastisko stāstu krājumu.
Krājums, kas apvieno divu autoru darbus, ir samērā reta parādība. Daudz biežāk tiek izdotas grāmatas, Kurās sakopoti tikai viena autora stāsti, vai arī — liesi otrādi — tādas, kur katrs rakstnieks pārstāvēts ar vienu diviem darbiem, toties autoru skaits ir prāvs. Pirmajā gadījumā lasītājam tiek dota iespēja izana­lizēt rakstnieka daiļradi, otrajā — gūt priekšstatu par attiecīgās literatūras vai žanra līmeni. Taču pēc divu autoru daiļrades nav iespējams spriest par visu vareni sakuplojušo amerikāņu zinātnisko fantastiku, un, tā kā Brauns un Tenns neraksta par vienu tematu, nevar ari salīdzināt, kā divi autori risina vie­nus un tos pašus radošos, filozofiskos, sociālos un kaut vai tehniskos uzdevumus. Viņi neatbalsta viens otru un nestrīdas savā starpā, viņi gluži vienkārši ir divi fantasti, divi laikabiedri, vienas valsts pil­soņi, un viss.
Un tomēr — vai viss?
Protams, nē. Un nepavisam ne tāpēc Brauna un Tenna stāsti sakopoti vienā krājumā, ka izdot vienu biezāku grāmatu ir vienkāršāk nekā divas plānākas.
Pirmais, kas piesaista uzmanību, kad lasām šo grāmatu, — tā ir daudzveidība. Tematu, paņēmienu, darbības vietu daudzveidība, dažādas nosacītības pa­kāpes — no gandrīz pasakas līdz gandrīz reālam mūsdienu stāstam —, intonāciju daudzveidība, dažāda autoru attieksme pret aprakstāmo (no joka līdz tra­ģiskumam). Kaut ko tādu grūti atrast konsekventā Bredberija daiļradē, un arī citu zinātniskās fantas­tikas korifeju darbos tas neparādās tik spilgti, izņe­mot varbūt vienīgi Katneru.
Patiešām, stāstu darbība notiek gan tālā kosmosā, kā, piemēram, Brauna stāstā «Mazliet zaļuma», gan uz Zemes sakarā ar kosmosu (Brauna «Leļļu teātris», Tenna «Sods avansā»), gan uz Zemes mūsu vai gan­drīz mūsu dienās (Brauna «Etaoins Srdlu», Tenna «Beruijs ar iesauku Fausts», «Rotaļa bērniem»), gan uz Zemes kaut kad nākotnē (Tenna «Ģimenes cil­vēks», «Bruklinas projekts») un tā joprojām. Autori risina gan tīri psiholoģiskas problēmas («Mazliet zaļuma»), gan morāli ētiskas («Leļļu teātris», arī «Rotaļa bērniem», «Morniela Metaveja atklāšana»), gan sociālas («Sods avansā», «Ģimenes cilvēks», zi­nāmā mērā arī «Bernijs ar iesauku Fausts») un māk­slas problēmas («Morniela Metaveja atklāšana», «Jokdaris») … No spēcīga dramatisma tādos stāstos kā «Sods avansā», no traģisma stāstā «Mazliet za­ļuma» līdz atklātai zobgalībai «Jokdarī» un ironijai «Leļļu teātrī» — tāds ir krājumā pārstāvētais autoru izteiksmes līdzekļu diapazons.
Un varbūt tas arī ir pirmais iemesls, kāpēc tādi šķietami dažādi darbi, kas turklāt pieder diviem da­žādiem autoriem, kopā veido īstu grāmatu, nevis ne­jaušu konglomerātu. Sajā krājumā ar divu autoru piemēru tiek demonstrēts ja arī ne viss fantastikas paņēmienu un iespēju arsenāls (tas nav izdarāms vienas grāmatas ietvaros), tad katrā ziņā ievērojama tā daļa, un tas tūlīt rada priekšstatu par šā veida lite­ratūras iespējām, par daudzveidīgajiem paņēmieniem, ko lieto fantastika, lai aizvadītu līdz lasītājam sa­vas idejas.
Un patiešām, šajā ne visai lielajā grāmatiņā mēs redzam piemērus, ka tiek izmantota gan telpa, kurā var pārvietoties neierobežoti tālu un bez īpašiem iero­bežojumiem laikā, gan pārvietošanās laikā, gan kon­takti ar citu civilizāciju pārstāvjiem, gan citu planētu kolonizācija (kaut arī tas notiek, tā sakot, aiz kadra — stāstā «Sods avansā»), gan mašīnas, kas vairs nepakļaujas cilvēka kontrolei; šeit ir arī cēloņu un seku problēma, kas līdz šim laikam nedod miera fantastiem un ne tikai viņiem («Bruklinas projekts» un «Morniela Metaveja atklāšana»), vārdu sakot, gandrīz vai visi galvenie, «mūžīgie» zinātniskās fan­tastikas temati.
Taču — vai te nav nekonsekvence: rindkopu iepiekš es sāku runāt par paņēmieniem, ko lieto fantastika, un tūlīt pat pārgāju uz tematu uzskaiti. Vai tas no­zīmē, ka fantastikā «paņēmiens» un «temats» ir ļoti tuvi viens otram?
Es domāju, ka tiešām tā ir. Jo atšķirībā no vairuma reālistisko stāstu ikvienā fantastiskā stāstā patiesībā ir divi temati: fantastiskais temats un vispārliterārais temats, vispārcilvēciskais temats, kas nepavisam nav fantastisks, vienmēr ir mūsdienīgs un ietver ideju, kuras paušanai kalpo stāsts.
Tā, piemēram, stāstā «Leļļu teātris» fantastiskais temats ir zemiešu kontakts ar augstākas galaktiskās civilizācijas pārstāvjiem, kas ieradušies uz Zemes. Un, kaut arī šis temats pieder, tā sakot, pie fantasti­kas tematu zelta fonda un stāsts uzrakstīts, kā liekas, ne gluži nopietni, ar ironisku humoru, aiz tā visa skaidri jūtams stāsta īstais temats, ne vairs fantas­tisks, bet — gluži otrādi — mūsdienīgs un aktuāls: tā pati rasu problēma, pēc kuras nepavisam nav jālido kosmosā, kura ir mūsu Zemes sāpe, mūsu laika sāpe.
Bet Tenna stāstā «Sods avansā», kas laikam gan ir labākais šā autora stāsts un viens no labākajiem pa­saules zinātniskajā fantastikā vispār, fantastiskais temats ir, pirmkārt, pati šī iepriekšējā soda izciešana par neizdarītu noziegumu (tā ir, ja tā varētu izteik­ties, juridiska, tiesiska fantastika) un, otrkārt — citu zvaigžņu sistēmu planētu izmantošana par kolonijām, kur katordznieki iegūst dažādus nepieciešamus mate­riālus Zemes vajadzībām. Taču, ja visa stāsta no­zīme un jēga aprobežotos ar šiem fantastiskajiem tematiem, tad stāsts, kaut arī izlasīts ar interesi, tūlīt tiktu aizmirsts, tiklīdz lasītājs aizvērtu grāmatu. Taču tā nenotiek, tā nenotiks arī ar jums, jo aiz šiem fan­tastiskajiem tematiem atkal pilnīgi skaidri saskatāms īsts, mūsdienīgs, sociāls temats: cilvēka vientulība buržuāziskajā sabiedrībā, viņa naidīgums pret šo sa­biedrību, pat vistuvākajiem tās locekļiem, un šās sa­biedrības naidīgums pret cilvēku.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— No tā jau es baidījos, — profesors Heils sacīja.

— Es par zvaigznēm. Tās taču kaut kur virzās! Bet uz kurieni tad? Tas ir, ja tās patiešām kustas, kā jūs teicāt.

— Precīzi to noteikt nevar, Maik.

— Bet vai tās kustas pa taisnu līniju? Tas ir, katra no zvaigznēm?

Slavenais zinātnieks svārstījās.

— Nu… gan jā, gan nē, Maik. Spektrogrāfiskā analīze rāda, ka tās visas paliek tajā pašā attālumā no mums kā iepriekš. Tātad katra no tām — ja tās patiešām kustas — pārvietojas pa apli, kura centrā

esam mēs. Tādēļ tās kustas it kā pa taisni, netuvoda­mās mums un neattālinādamās no mums.

— Bet vai jūs varat attēlot šos apļus?

— Jā. Uz zvaigžņu globusa. Tas ir jau izdarīts. Iespaids tāds, ka tās visas virzās uz noteiktu debess iecirkni, bet ne uz kādu vienu punktu. Citiem vārdiem sakot, to ceji pagaidām nekrustojas.

— Bet uz kādu debess iecirkni tad tās virzās?

— Tas atrodas kaut kur starp Lielo Lāci un Lauvu. Tās zvaigznes, kas ir tālāk, kustas ātrāk, tās, kas tuvāk, lēnāk. Bet lieciet taču mani mierā, Maik! Es atnācu šurp, lai aizmirstu zvaigznes, nevis lai runātu par tām. Ielejiet man vēl! ,

— Vienu mirklīti, profesor! Bet, kad tās būs tur nokļuvušas, ko tad — apstāsies vai līdīs tālāk?

— Kā lai es to zinu, Maik? Tās sāka kustēties pie­peši vienā un tai pašā momentā un, tā teikt, ar pilnu ātrumu — tas ir, to ātrums jau no paša sākuma bija tāds, kāds ir tagad, tas nav, tā teikt, palielinājies. Tā­tad arī apstāties tās var uzreiz, bez iepriekšēja brīdi­nājuma …

Profesors Heils pats apstājās tik pēkšņi, ka viņu varētu apskaust jebkura zvaigzne, un sāka blenzt uz savu attēlu spogulī aiz letes, it kā nekad agrāk ne­būtu sevi redzējis.

— Kas jums notika, profesor?

— Maik!

— Kas ir?

— Maik, jūs esat ģēnijs!

— Es? Ko jūs runājat?

Profesors Heils klusi nostenējās.

_— Maik, man tūlīt pat jādodas uz universitāti. Lai būtu pie rokas izziņu grāmatas un zvaigžņu kartes. Jūs atgriezāt mani uz patiesības ceja, Maik. Taču iedodiet man līdz vienu pudelīti šā viskija.

— «Tartana pledu»? Vai lielo?

— Lielo. Un ātrāk! Man jāparunā ar vienu cilvēku par suņa zvaigzni.

— Vai jūs to nopietni, profesor?

Doktors Heils nopūtās.

— Tā ir jūsu vaina, Maik. Par suņa zvaigzni sauc Sīriusu. Kāpēc gan man vajadzēja ienākt šeit, Maik! Pirmoreiz trīs mēnešu laikā izdevās izrauties, bet jūs ņēmāt un visu sabojājāt!

Heils iesēdās taksometrā, aizbrauca uz universitāti, atslēdza savu kabinetu un iededza lampas tur un bibliotēkā. Pēc tam ieņēma krietnu malku «Tartana pleda» un ķērās pie darba.

Vispirms pēc garākas vārdu pārmaiņas ar komu­tatora dežurantu viņam izdevās panākt, ka viņu sa­vienoja ar Koula observatorijas direktoru.

— Runā Heils, — viņš sacīja. — Armbrester, man ir ideja. Bet, iekams sāku ar to nodarboties, gribu precizēt datus. Cik man zināms, jauna īpaškustība novērota četrsimt sešdesmit astoņām zvaigznēm. Vai šis skaitlis joprojām ir pareizs?

— Jā, Milton. Kustas tikai tās.

— Lieliski! Man ir šo zvaigžņu saraksts. Vai kus­tības ātrums paliek nemainīgs?

— Jā. Lai cik neticami, tas ir pastāvīgs. Bet kāda tad ir šī jūsu ideja?

— Es vispirms gribu to pārbaudīt. Ja kaut kas iznāks, es jums piezvanīšu.

Bet piezvanīt viņš aizmirsa.

Tas bija liels un piņķerīgs darbs. Paņēmis zvaig­žņotās debess karti, kurā bija redzams iecirknis starp Lielo Lāci un Lauvu, Heils uzvilka uz tās četrsimt sešdesmit astoņas līnijas, kas apzīmēja satrakojušos zvaigžņu trajektorijas. Uz kartes malām pie katras līnijas sākuma viņš uzrakstīja zvaigznes pārvietoša­nās šķietamo ātrumu stundā, taču nevis gaismas ga­dos, bet grādos ar precizitāti līdz piektajai zīmei.

Tad viņš sāka prātot.

— Izejot no priekšnoteikuma, ka šīs zvaigznes sākušas kustēties vienā laikā, — viņš murmināja sev zem deguna, — pieņemsim, ka tās arī apstāsies vien­laikus. Kad? Teiksim, rīt desmitos vakarā. I Viņš pārbaudīja šo pieņēmumu, fiksēdams uz kar­tes attiecīgās zvaigžņu pozīcijas. Nē, nekas neiznāk'

Pulksten vienos naktī? Jau kaut kas tā kā veidojas.

Pusnaktī?

Ahā! Rokā ir! Katrā ziņā pietiekami tuvu cerēta­jam. Dažām minūtēm starpības uz vienu vai otru pusi nebija nozīmes, tāpēc viņš nolēma netērēt laiku precīziem aprēķiniem. Tagad viņš zināja visu. Neti- p cami, bet fakts!

Profesors Heils vēlreiz iedzēra no pudeles un drūmi pablenza uz karti. Tad iegāja bibliotēkā, paņēma izziņu grāmatu un sadabūja vajadzīgo informāciju. Adresi.

No šā brīža sākās profesora Heila klejojumu epo­peja. Tiesa, kā izrādījās, tie bija veltīgi, tomēr kaut kādā ziņā līdzīgi Odiseja klejojumiem.

Viņš sāka ar to, ka ieņēma vēl malku viskija. Tad aplaupīja seifu rektora kabinetā, jo, par laimi, skaitļu kombinācija viņam bija zināma. Zīmīte, ko profesors atstāja seifā, varēja kalpot par lakonisma paraugu:

«Paņēmu naudu. Paskaidrošu vēlāk.» | Pēc tam profesors Heils iedzēra vēl vienu malku, iebāza pudeli kabatā, izgāja uz ielas un noķēra tak­sometru.

— Uz kurieni, ser? — šoferis jautāja, kad pasa­žieris bija iesēdies.

Profesors Heils nosauca adresi.

— Fremontstrīta? Atvainojiet, ser, bet es nezinu, kur ir tāda iela.

— Bostonā, — Heils sacīja. — Ak ja! To taču es jums nepateicu! Bostonā.

— Tas ir… Masačūsetsas Štatā) Stipri patālu no Šejienes.

— Tāpēc jo mazāk pamata šķiest laiku ar tukšu runāšanu, — profesors Heils nosodoši sacīja.

Daži īsi teikumi, un no rektora seifa izņemto bank­nošu čaukstoņa izkliedēja šofera bažas, un viņi devās ceļā.

Šī marta nakts bija ļoti auksta, un sildītājs takso­metrā lāgā nedarbojās. Toties «Tartana pleds» lie­liski sasildīja gan profesoru, gan šoferi, un tā cauri Ņūheivenai viņi joņoja, dziedādami senu kovboju dziesmiņu:

— «Mēs auļojam, mēs auļojam tālē zilajā un nezi­nāmajā!»

Pēc baumām, kas gan var arī neatbilst īstenībai, Hartfordā profesors Heils esot ar starojošu smaidu apveltījis dāmu, kas gaidījusi pēdējo tramvaju, un apvaicājies, vai viņai nevajag tikt uz Bostonu. Taču acīmredzot dāma uz Bostonu braukt nebija vēlējusies, jo pulksten piecos rītā, kad taksometrs apstājās Bos­tonā, Fremontstrītā pie 614. mājas, tajā sēdēja tikai profesors Heils un šoferis.

Profesors izlīda no mašīnas un paraudzījās uz māju. Tā bija tipiska miljonāra savrupmāja, apjozta ar augstu čuguna žogu un dzeloņstiepli virs tā. Iebraucamie vārti un mazie vārtiņi bija slēgti, bet zvana nebija.

Taču māja atradās akmens sviediena attālumā no trotuāra, un profesors Heils nekavējās izmantot šo apstākli. Viņš svieda akmeni. Pēc tam vēl vienu. Galu galā viņam izdevās izsist logu.

Drīz vien izsistajā caurumā pabāzās kāda galva. Mājas pārzinis, profesors Heils nosprieda.

— Es esmu profesors Miltons Heils! — viņš sauca. — Man vajag nekavējoties satikt misteru Rezerfordu Sniveli. Ārkārtīgi svarīgā lietā!

— Misters Sniveli izbraucis, ser, — mājas pārzinis sacīja. — Bet par logu …

— Pie velna logu! — profesors Heils atcirta.

— Kur ir Sniveli?

— Makšķerē zivis.

— Kur?

— Man ir dots rīkojums to neizpaust.

Var jau būt, ka profesors Heils bija mazliet jautrā prātā.

— Nē, jūs to izpaudīsiet gan! — viņš kliedza.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x