F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1977, Издательство: IZDEVNIECĪBA ZINĀTNE, Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS-FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
F. BRAUNS V. TENNS
AIZROBEŽU FANTASTIKA
IZDEVNIECĪBA "ZINĀTNE" RĪGĀ 1977
ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
FREDRIKS BRAUNS
Mazliet zaļuma ….
Zvaigžņu karuselis
Etaoins Srdlu ….
Leļļu teātris ….
Taisni smieklīgi
VILJAMS TENNS
Sods avansā ….
Ģimenes cilvēks
Bruklinas projekts
Bernijs ar iesauku Fausts
Rotaļa bērniem
Jokdaris …………………….
Morniela Metaveja atklāšana
RĪGA «ZINĀTNE» 1978
А(Атег)' Вг 195
Ф. БРАУН, У. ТЕНН ЗВЕЗДНАЯ КАРУСЕЛЬ Издательство «Мир». Москва 1974
БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. 10 Издательство «Молодая гвардия». Москва 1967
No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors V. MIHAILOVS Māksliniece G. MELAMEDA
Br 195B r a u n s F., Tenns V.
Zvaigžņu karuselis. — Rīga: Zinātne, 1978. — 288 lpp. — il. — (Sērija «Fantastikas pasaulē»).
So divu pazīstamo mūsdienu amerikāņu rakstnieku fan­tastisko stāstu krājumam raksturīga tematu, darbības vietu, tēlošanas paņēmienu un izteiksmes līdzekļu daudz­veidība. Seit pārstāvēti gandrīz vai visi galvenie, «mūžī­gie» zinātniskās fantastikas temati — par neierobežotu pārvietošanos telpā un laikā, par kontaktiem ar citu civi­lizāciju pārstāvjiem, par dzīvi uz Zemes tāla nākotnē utt. Taču visu šo daudzveidību vieno nemainīga abu autoru pozīcija: noliegums, kas vērsts pret dzīves veidu tai pa­saulē, kurā viņi dzīvo.
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds Izdevniecība «Zinātne», 1978
ZVAIGŽŅU KARUSELIS UN FANTASTIKAS ARSENĀLS
Ne katri pieci, desmit vai divdesmit stāsti, pat ja tos uzrakstījis viens autors, var izveidot krājumu; krājums nav viesnīca, kur gadījuma pēc mitinās līdzās dažādi cilvēki, tas drīzāk ir darba grupa, ko­lektīvs, kas tiecas pēc noteikta mērķa. Tādēļ vienmēr var gaidīt jautājumu: ko gribējuši teikt krājuma ra­dītāji ar tieši šādu stāstu atlasi un grāmatas kompo­zīciju, kāda ir tā doma, kas viņus vadījusi un kas dažkārt ir pat nozīmīgāka nekā jebkura atsevišķa stāsta ideja?
Šādu jautājumu var uzdot arī par šo grāmatu — divu mūsdienu amerikāņu rakstnieku, Fredrika Brauna un Viljama Tenna, fantastisko stāstu krājumu.
Krājums, kas apvieno divu autoru darbus, ir samērā reta parādība. Daudz biežāk tiek izdotas grāmatas, Kurās sakopoti tikai viena autora stāsti, vai arī — liesi otrādi — tādas, kur katrs rakstnieks pārstāvēts ar vienu diviem darbiem, toties autoru skaits ir prāvs. Pirmajā gadījumā lasītājam tiek dota iespēja izana­lizēt rakstnieka daiļradi, otrajā — gūt priekšstatu par attiecīgās literatūras vai žanra līmeni. Taču pēc divu autoru daiļrades nav iespējams spriest par visu vareni sakuplojušo amerikāņu zinātnisko fantastiku, un, tā kā Brauns un Tenns neraksta par vienu tematu, nevar ari salīdzināt, kā divi autori risina vie­nus un tos pašus radošos, filozofiskos, sociālos un kaut vai tehniskos uzdevumus. Viņi neatbalsta viens otru un nestrīdas savā starpā, viņi gluži vienkārši ir divi fantasti, divi laikabiedri, vienas valsts pil­soņi, un viss.
Un tomēr — vai viss?
Protams, nē. Un nepavisam ne tāpēc Brauna un Tenna stāsti sakopoti vienā krājumā, ka izdot vienu biezāku grāmatu ir vienkāršāk nekā divas plānākas.
Pirmais, kas piesaista uzmanību, kad lasām šo grāmatu, — tā ir daudzveidība. Tematu, paņēmienu, darbības vietu daudzveidība, dažādas nosacītības pa­kāpes — no gandrīz pasakas līdz gandrīz reālam mūsdienu stāstam —, intonāciju daudzveidība, dažāda autoru attieksme pret aprakstāmo (no joka līdz tra­ģiskumam). Kaut ko tādu grūti atrast konsekventā Bredberija daiļradē, un arī citu zinātniskās fantas­tikas korifeju darbos tas neparādās tik spilgti, izņe­mot varbūt vienīgi Katneru.
Patiešām, stāstu darbība notiek gan tālā kosmosā, kā, piemēram, Brauna stāstā «Mazliet zaļuma», gan uz Zemes sakarā ar kosmosu (Brauna «Leļļu teātris», Tenna «Sods avansā»), gan uz Zemes mūsu vai gan­drīz mūsu dienās (Brauna «Etaoins Srdlu», Tenna «Beruijs ar iesauku Fausts», «Rotaļa bērniem»), gan uz Zemes kaut kad nākotnē (Tenna «Ģimenes cil­vēks», «Bruklinas projekts») un tā joprojām. Autori risina gan tīri psiholoģiskas problēmas («Mazliet zaļuma»), gan morāli ētiskas («Leļļu teātris», arī «Rotaļa bērniem», «Morniela Metaveja atklāšana»), gan sociālas («Sods avansā», «Ģimenes cilvēks», zi­nāmā mērā arī «Bernijs ar iesauku Fausts») un māk­slas problēmas («Morniela Metaveja atklāšana», «Jokdaris») … No spēcīga dramatisma tādos stāstos kā «Sods avansā», no traģisma stāstā «Mazliet za­ļuma» līdz atklātai zobgalībai «Jokdarī» un ironijai «Leļļu teātrī» — tāds ir krājumā pārstāvētais autoru izteiksmes līdzekļu diapazons.
Un varbūt tas arī ir pirmais iemesls, kāpēc tādi šķietami dažādi darbi, kas turklāt pieder diviem da­žādiem autoriem, kopā veido īstu grāmatu, nevis ne­jaušu konglomerātu. Sajā krājumā ar divu autoru piemēru tiek demonstrēts ja arī ne viss fantastikas paņēmienu un iespēju arsenāls (tas nav izdarāms vienas grāmatas ietvaros), tad katrā ziņā ievērojama tā daļa, un tas tūlīt rada priekšstatu par šā veida lite­ratūras iespējām, par daudzveidīgajiem paņēmieniem, ko lieto fantastika, lai aizvadītu līdz lasītājam sa­vas idejas.
Un patiešām, šajā ne visai lielajā grāmatiņā mēs redzam piemērus, ka tiek izmantota gan telpa, kurā var pārvietoties neierobežoti tālu un bez īpašiem iero­bežojumiem laikā, gan pārvietošanās laikā, gan kon­takti ar citu civilizāciju pārstāvjiem, gan citu planētu kolonizācija (kaut arī tas notiek, tā sakot, aiz kadra — stāstā «Sods avansā»), gan mašīnas, kas vairs nepakļaujas cilvēka kontrolei; šeit ir arī cēloņu un seku problēma, kas līdz šim laikam nedod miera fantastiem un ne tikai viņiem («Bruklinas projekts» un «Morniela Metaveja atklāšana»), vārdu sakot, gandrīz vai visi galvenie, «mūžīgie» zinātniskās fan­tastikas temati.
Taču — vai te nav nekonsekvence: rindkopu iepiekš es sāku runāt par paņēmieniem, ko lieto fantastika, un tūlīt pat pārgāju uz tematu uzskaiti. Vai tas no­zīmē, ka fantastikā «paņēmiens» un «temats» ir ļoti tuvi viens otram?
Es domāju, ka tiešām tā ir. Jo atšķirībā no vairuma reālistisko stāstu ikvienā fantastiskā stāstā patiesībā ir divi temati: fantastiskais temats un vispārliterārais temats, vispārcilvēciskais temats, kas nepavisam nav fantastisks, vienmēr ir mūsdienīgs un ietver ideju, kuras paušanai kalpo stāsts.
Tā, piemēram, stāstā «Leļļu teātris» fantastiskais temats ir zemiešu kontakts ar augstākas galaktiskās civilizācijas pārstāvjiem, kas ieradušies uz Zemes. Un, kaut arī šis temats pieder, tā sakot, pie fantasti­kas tematu zelta fonda un stāsts uzrakstīts, kā liekas, ne gluži nopietni, ar ironisku humoru, aiz tā visa skaidri jūtams stāsta īstais temats, ne vairs fantas­tisks, bet — gluži otrādi — mūsdienīgs un aktuāls: tā pati rasu problēma, pēc kuras nepavisam nav jālido kosmosā, kura ir mūsu Zemes sāpe, mūsu laika sāpe.
Bet Tenna stāstā «Sods avansā», kas laikam gan ir labākais šā autora stāsts un viens no labākajiem pa­saules zinātniskajā fantastikā vispār, fantastiskais temats ir, pirmkārt, pati šī iepriekšējā soda izciešana par neizdarītu noziegumu (tā ir, ja tā varētu izteik­ties, juridiska, tiesiska fantastika) un, otrkārt — citu zvaigžņu sistēmu planētu izmantošana par kolonijām, kur katordznieki iegūst dažādus nepieciešamus mate­riālus Zemes vajadzībām. Taču, ja visa stāsta no­zīme un jēga aprobežotos ar šiem fantastiskajiem tematiem, tad stāsts, kaut arī izlasīts ar interesi, tūlīt tiktu aizmirsts, tiklīdz lasītājs aizvērtu grāmatu. Taču tā nenotiek, tā nenotiks arī ar jums, jo aiz šiem fan­tastiskajiem tematiem atkal pilnīgi skaidri saskatāms īsts, mūsdienīgs, sociāls temats: cilvēka vientulība buržuāziskajā sabiedrībā, viņa naidīgums pret šo sa­biedrību, pat vistuvākajiem tās locekļiem, un šās sa­biedrības naidīgums pret cilvēku.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Nav ko pievērst uzmanību… Tas ir kaut kas līdzīgs kodam. Tikai pasakiet man tagad, cik ga­balu … Jūs uzlēksiet līdz debesīm, kad ieraudzīsiet

dāvanu.

— Tā jau es domāju.

Tina noliecās pār Semu, jo viņš bija nometies uz ceļiem un pētīja lenti, lai pārliecinātos, ka Tina pareizi izmantojusi aparātu.

— Ziniet, Sem, es vienmēr esmu jutusi, ka jums ir ideāla gaume. Es gribētu, lai jūs bieži iegrieztos pie

Lmums, kad mēs būsim apprecējušies. Jums ir tik brī- ' nišķīgas idejas! Lū ir mazliet par daudz lietišķs cil­vēks, vai ne? Es saprotu, tādam jābūt, lai gūtu pa­nākumus dzīvē un tā tālāk, taču panākumi vēl nav viss, manuprāt, vajadzīga arī kultūra. Jūs palīdzēsiet man saglabāt kulturālas intereses, palīdzēsiet taču, Sem, vai ne?

— Protams, — Sems nenoteikti atbildēja. Lente bija pilnīgā kārtībā. Varēja sākt. — Ar prieku palī­dzēšu. Vienmēr jūsu rīcībā.

Izsaukdams liftu, viņš pamanīja Tinas sejā tādu kā apjukumu.

— Neraizējieties, Tina! Jūs ar Lū būsiet laimīgi. p Un jums patiks mana kāzu dāvana.

«Tomēr ne tā kā man,» viņš teica pats sev, ieiedams liftā.

Atgriezies sava istaba, Sems izvilka lenti un no­ģērbās. Pēc dažām minūtēm bija gatavs viņa paša parametru pieraksts. Vajadzētu, protams, visu pienā­cīgi pārdomāt, taču mērķa tuvums vērta viņu nepa­cietīgu. Sems aizslēdza durvis, ātri savāca pa istabu izmētātās lietas, pie viena vēlreiz nospurcās par krust­mātes Megijas kaklasaitēm — koši zilā un sarkanā krāsa taisni vai izstaroja gaismu pa visu istabu —, pavēlēja kastei atvērties un ķērās pie priekšdarbiem.

Vispirmām kārtām ūdens. Tā kā cilvēka ķermenī ūdens daudzums ir krietni prāvs, jāapgādājas tūlīt ar visu krājumu. Pa ceļam uz mājām viņš bija nopir­cis vairākas mazgājamās bļodas, taču, kamēr tās pie-* pildīs no vienīgā krāna, tik un tā paies savs laiciņš.

Kad Sems novietoja zem krāna pirmo bļodu, viņam pēkšņi ienāca prātā, vai piemaisījumi ūdenim nevar ietekmēt galaproduktu. Laikam gan var. Droši vien jā­lieto ķīmiski tīrs ūdens. Tiesa, rokasgrāmatā par to ne­kas nebija teikts, taču pretējā gadījumā būtu norādīts, tieši kāds ūdens lietojams.

Ko lai dara, nāksies ūdeni novārīt. Un, kad viņš< pāries pie Tinas, tad pacentīsies dabūt destilēto ūdeni. Vēl viens arguments par labu tam, ka vispirms jāuz­taisa Sema līdzinieks.

Gaidīdams, kamēr ūdens uzvārīsies, Sems izlika visus materiālus tā, lai tie būtu pa rokai. «J-jā, diez­gan trūcīgi!» viņš nodomāja. Tas mazulis bija aprijis labu daļu nepieciešamo reaktīvu; ļoti žēl, ka pietrūka dūšas viņu izjaukt. Tagad jau gan vairs nevarēja būt ne runas par dubultnieka saglabāšanu. Tas neizbē­gami būs jāizjauc, lai pietiktu materiāla Tinas «nu­murs divi» izgatavošanai. Bet varbūt tā būs Tina «numurs viens»?!

Sems vēlreiz pāršķirstīja 6., 7. un 8. nodaļu, atsvai- ' dzinādams norādījumus par cilvēku sastāvdaļām, viņu uzbūvēšanu un izjaukšanu. Tie bija lasīti jau daudz reižu, taču viņš atcerējās, kā savā laikā bija veik­smīgi «izsprucis» cauri ne vienā vien jurisprudences eksāmenā ar pēdējā mirklī sagrābstītām zināšanām.

Semu darīja nemierīgu vairākkārtējā psihiskas ne­stabilitātes pieminēšana. «Cilvēciskajiem radījumiem, kas uzbūvēti ar šā komplekta palīdzību, pat labākajā gadījumā piemitīs zināma tendence uz aizspriedumiem

un neirotiskiem kompleksiem, kādi raksturīgi vidus­laiku cilvēcei. Galu galā tie tomēr nav normāli cil­vēki — nekādā ziņā to neaizmirstiet!» Starp citu, attiecībā uz Tinas dubultnieci tam nevarēja būt se­višķas nozīmes, un viss pārējais Semu maz uztrauca.

Viņš pabeidza pielāgot formas, izveidodams tās vajadzīgajā lielumā, un piestiprināja vitalizatoru pie gultas. Tad ļoti lēnām, nemitīgi skatīdamies rokas­grāmatā, sāka kopēt Semu Vēberu. Nākamajās divās stundās viņš uzzināja par saviem fiziskajiem dotu­miem un trūkumiem vairāk nekā jebkura cilvēciska būtne kopš tās dienas, kad vientiesīgais primāts sāka pētīt iespēju pārvietoties pa zemi tikai ar pakaļējām ekstremitātēm.

Lai cik savādi, Sems nejuta ne trīsas, ne uzbudi­nājumu. Sī darbošanās atgādināja pirmā amatieru radiouztvērēja būvēšanu. Rotaļa bērniem.

Kad Sems beidza darbu, vairums flakonu un kārbu bija tukši. Kastē rēgojās mitras formas, līdzīgas ģipša atlējumiem. Rokasgrāmata mētājās uz grīdas.

Sems Vēbers stāvēja pie gultas, raudzīdamies uz Semu Vēberu, kas gulēja gultā.

Atlika vēl tikai iedvest dubultniekā dzīvību. Sems baidījās vilcināties pārāk ilgi: varēja rasties kādas novirzes. Viņš nebija aizmirsis melnmataino meite­nīti. Nokratījis riebīgo nerealitātes sajūtu, Sems pār­liecinājās, ka lielais dezasamblators atrodas pa rokai, un ieslēdza «Džifi vitalizatoru».

Cilvēks gultā nokrekstējās. Sakustējās. Piecēlās sēdus.

— Oh! — viņš iesaucās. — Nav slikti, ja man at­ļauts izteikties!

Pēc tam viņš izlēca no gultas, pagrāba dezasam- % blatoru, izrāva no aparāta vidus prāvus vadu gaba­lus, nosvieda to uz grīdas un samīdīja.

— Es nevēlos, ka man pār galvu karātos Damokla zobens, — viņš paziņoja Semam Vēberam, kas stā­vēja ar atplestu muti. — Padomājiet arī par to, ka es varētu aparātu izlietot pret jums.

Sems kaut kā aizkūlās līdz gultai un apsēdās uz tās. Satraukums, kas uz brīdi bija viņu pārņēmis, norima, un viņš juta vienīgi trulu pārsteigumu. Vēl joprojām viņš atradās tā iespaida varā, kādu uz viņu bija atstājusi bērna un manekena nevarība. Semam pat prātā nebija ienācis, ka viņa kopija uzņems dzīvi ar tādu entuziasmu. Protams, vajadzēja to paredzēt: šoreiz viņš bija uzbūvējis pieaugušu cilvēku tā fizisko un garīgo spēku pašā plaukumā.

— Ļoti slikti, — Sems aizsmakušā balsī bilda. — Jūs esat nenosvērts. Jūs nevarat tikt uzņemts nor­mālā sabiedrībā.

— Es esot nenosvērts? — dubultnieks jautāja. -— Un kas to saka! Cilvēks, kurš visu dzīvi pavadījis neauglīgos sapņos, tiecies apprecēties ar kliedzoši apģērbtu un godkārīgu bioloģisko impulsu kolekciju, kas būtu uz ceļiem rāpojusi pretī katram vīrietim, ku­ram pietiktu prāta nospiest vajadzīgās pogas…

— Lieciet mieru Tinas vārdam! — Sems sacīja. Viņš jutās ārkārtīgi neērti, izteikdams šo teatrālo frāzi.

Dubultnieks paskatījās uz viņu un iesmējās.

— Labi, lai būtu. Bet ne viņas miesai! Ziniet ko, Sem vai Vēber, vai kā nu jūs gribat, lai es jūs sauktu. Dzīvojiet jūs par sevi, un es dzīvošu par sevi. Es varu pat nebūt jurists, ja jums tā labāk patiktos. Taču, kas attiecas uz Tinu — tā kā vairs nav palicis ingre- dientu, lai izgatavotu kopiju, un tā jau vispār bija satrunējusi ideja eskeipisma garā —, tad manī ir pietiekami daudz jūsu simpātiju un antipātiju, lai kaislīgi viņu iekārotu. Un es varēšu viņu dabūt, bet jūs nevarēsiet. Jums tam nepietiek drosmes.

Sems pietrūkās kājās un sažņaudza dūres. Bet tū­līt pat aptvēra, ka pretinieks ir pilnīgi līdzvērtīgs viņam fiziskajā ziņā, un pievērsa uzmanību tā paš­pārliecinātajam smaidam. Fiziskam cīniņam nebija nekādas jēgas — labākajā gadījumā tas varēja beig­ties neizšķirti. Viņš atkal ķērās pie argumentiem.

— Rokasgrāmatā teikts, — Sems iesāka, — ka jūs esat pakļauts neirozēm …

— Rokasgrāmatā! Tā uzrakstīta bērniem ar zināt­nisku redzesloku, kādi dzīvos pēc divsimt gadiem. Viņu iedzimtās īpašības tiks rūpīgi kontrolētas. Es personiski domāju, ka …

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x