Ernsts Muldašovs: Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

Atbildes nebija. Jau sāku dusmoties pats uz sevi. Sapratu, ka Svajambanatas stūpas komplekss simbolizē kaut ko ļoti svarigu, ļoti nozimīgu, kaut ko tādu, kas radies vēl pirms Pasaules Plūdiem vai tūliņ pēc tiem un atstājis lielu ietekmi uz cilvēces tālāko attistību. Bet ko?

Sāku analizāt Svajambanatas galvenās stūpas sastāvdaļas. Ko nozīmē stūpas kupols? Kā acis attēlotas uz stūpas? Ko nozīmē kāpņveida konuss? Ko simbolizē «uzmava» stūpas vir­sotnē?

Manas domas šaudijās trakā tempā, bet atbildi neatrada. Pēc tam es jutu, ka tās ir saplūdušas un sāk virzīties vienā virzienā… un es sapratu, ka Svajambanatas stūpa simbolizē svēto Kailasa kalnu, bet… acis raugās uz to vietu, kur slienas šis svētākais kalns pasaulē.

Noskrēju pa kāpnēm lejā no pakalna, starp tirgotāju rindām atradu starptautisko telefonu un piezvaniju uz (Jfu matemātiķim Šamilam Ciganovam. Par laimi, viņš bija mājās.

- Šamil, klausies! Lūdzu, atrodi uz globusa matemātiskā modeļa Katmandu un Kailasu. Nosaki precizas koordinātas. Katmandu stūpas acis raugās nevis uz ziemeļiem, bet par 60° uz rietumiem. Sakarā ar to precizē, vai šis acis gadījumā ne­raugās uz Kailasu. Nosaki matemātiski precīzi! Ir ļoti svarīgi zināt, kur tad īsti raugās šis acis. Pēc pusstundas piezvanīšu vēlreiz.

Pusstundu klizdams starp tirgotāju rindām un atkaudamies no uzbāzīgajiem tirgotājiem, apēdu pretigi saldu saldējumu. Vēders burkšķēja. Piegāju pie telefona būdiņas un nepacietigi uzgriezu Samila Ciganova numuru.

- Nu, Šamil? Kas tur iznāca?

- Kļūdu tikpat kā nav, - no tālās Krievijas atskanēja Šamila balss. - Ja acis no Katmandu stūpas raudzīsies uz Kailasa kalnu, no ziemeļiem būs novirze par 61,5° uz rietumiem. Bet jums, mērot ar kompasu, iznāca 60°. Tas ir pieļaujamības robežās. (Jn tāpat jau viss ir skaidrs: ja acis uz stūpas ir orientētas pēc senā

magnētiskā tikla, tām jāskatās uz Kailasu, jo Kailass bija senais Ziemeļpols.

Man sāka dauzīties sirds.

- Paldies, Šamil! - es iekliedzu klausulē.

Tagad jau es pavisam skaidri sapratu, ka Svajambanatas stū- pai ir jāsimbolizē svētais Kailass. Tas bija ļoti svarīgi, jo Tibetas ceļojuma priekšvakarā varēja izpētit Svajambanatas stūpas kompleksu un iegūt priekšstatu par to, kas mums jāierauga Kailasa rajonā. Zemapziņa teica priekšā, ka, gadījumā, ja pati Svajambanatas stūpa simbolizē Svēto kalnu, tad mazās stūpas ap to noteikti simbolizē citus… Dievu Pilsētas elementus, kuras galvenā sastāvdaļa ir pats Kailass. No tā izrietēja, ka Dievu Pilsētai ir jābūt izvietotai ap Kailasu un mēs to ieraudzīsim. Kaut kāda iekšēja sajūta čukstēja, ka ieraudzīt Dievu Pilsētu mums nebūs viegli: senos monumentus segs mākoņi un migla, skā­bekļa bads 5000-6000 metru augstumā apmiglos uztveri, liekot pakļauties dabiskajai vēlmei izdzivot apstākļos, kad fiziskā sajū­ta «tikai nenomirt!» dominēs pāri visam, cenšoties izslēgt zināt­nisko zinātkāri un domas lidojumu. Bet pašlaik, tieši pašlaik es jutu, ka tur, padebešos Dievu Pilsētas rajonā, varēs izdarit mērķ­tiecīgus meklējumus, varēs jau iepriekš paredzēt to, kas mums ir jāierauga, jo… Svajambanatas stūpas komplekss mums to pateiks priekšā.

Šo domu iedvesmots, es atkal kāpu kalnā, kur slējās šī stūpa. Nepievēršot uzmanību pērtiķiem, kurus tā pārbiedēja Rafaels Jusupovs, domāju par to, ka mazās stūpas ir veidotas kā sav­dabīgas piramīdas un ko tas varētu nozīmēt. Bet no galvas neizgāja galvenā doma, kas vēl ilgi nedos man mieru, - ar kādu mērķi senie cilvēki cēluši Dievu Pilsētu? Un… lai cik dīvaini tas arī nebūtu, kaut kur zemapziņas dzilēs lidinājās skaists vārds - «matrica».

Kad kalna virsotnē biju atguvis elpu un mazliet paklīdis starp tūristiem, atradu savus puišus.

- Nu gan mēs tevi nogaidijāmies, šefi Jau gribējām iet mek­lēt. Nekas nav noticis? - Seļiverstovs izšāva kā no lielgabala.

- Viss kārtībā. Veči, nepievērsiet man nekādu uzmanību, uz­smēķējiet, bet es te pastaigāšu un padomāšu. Doma nāk, - es atbildēju.

Sāku skatities apkārt, jo nespēju sākt analizēt visus Svajam­banatas stūpas kompleksa monumentus uzreiz. Apdzēsis savu degsmi, nolēmu sākt analizi ar kompleksa galveno stūpu, ar to, kura, kā man šķita, simbolizē svēto Kailasa kalnu, bet pēc tam pēc kārtas izanalizēt pārējās stūpas, kuru šajā kompleksā bija ļoti daudz. Tajā bridi man pat prātā nevarēja ienākt, ka driz vien šeit ieraudzišu «mašīnu», ar kuras palīdzību senie cilvēki cēluši Dievu Pilsētu.

«Ar ko asociējas kupols, uz kura stāv galvenā stūpa?» do­māju, kā parasti kasidams pakausi un pētīdams stūpu. «Visdrī­zāk šis kupols (puslode) simbolizē… Zemi, tas ir - zemeslodi.»

(Jn ko simbolizē četršķautņu būve ar acīm virs kupola? Visdrīzāk tas simbolizē… Varu - seno cilvēku zemzemes pilsētu, kur saskaņā ar mūsu hipotēzi no jauna tika klonēts mūsu - Piektās Rases cilvēks un kur acīmredzot līdz pat šim brīdim atro­das dižie lemūrieši (Dievu Dēli), kuru acis attēlotas uz šis četršķautņu būves.

Ko simbolizē pakāpjveida konuss virs četršķautņu būves ar acīm? Visdrīzāk tas ir… pats Kailass, pareizāk sakot, mākslīga Kailasa kalna piramidāla konstrukcija. (Jn patiesībā jau uz fotogrāfijām svētais kalns līdzinās pakāpjveida konusam!

Ko simbolizē «uzmava» pakāpjveida konusa virsotnē? Clz šo jautājumu, dārgie lasītāji, es toreiz, 1999. gada vasarā, nevarēju atrast nekādu hipotētisku atbildi. Tikai 2001. gadā, kad izlasīju apbrīnojami interesanto Drunvalo Melhisedeka grāmatu «Senais dzīvības zieda noslēpums», man radās pilnigi pieņemams skaidrojums par šis «uzmavas» lomu. Tāpēc atļaujiet man minēt dažus citātus no šīs grāmatas. Bet vispirms man gribētos pateikt dažus vārdus par šīs grāmatas autoru.

Amerikānis Drunvalo reiz sajuta, ka meditācijas laikā pie viņa ierodas cilvēks, vārdā Tots. Šis neparastais cilvēks, kas

apgalvoja, ka dzivo citā dimensijā, sāka nevienam nezināmajam amerikānim stāstit Zemes vēsturi. Drunvalo visu rūpīgi pierak- stija. Rezultātā radās grāmata, kas tā piesātināta ar faktiem un shēmām, ka noticēt, ka tas viss ir izdomājums, ir neiespējami. Tik daudz fantāzijas nav nevienam cilvēkam. Bet pat šis visu zinošais Tots teica, ka viņš nezina visu patiesību, ka visu patie­sību zina tikai Sfinksa.

Savā grāmatā (flpeBHsa TaiiHa UBeTKa >kh3hh, h3xj. Co<1)hji, 2000, t. l,c. 127-134) Drunvalo Melhisedeks raksta:

«…Lielās (Heopsa)Piramīdas virsotnē ir plakana virsma, kuras laukums ir aptuveni 24 kvadrātpēdas (ap 7,3 m 2 ). Šl plakanā virsma patiesi ir nosēšanās laukums pavisam īpašam kuģim, kas eksistē uz Zemes.

…Pēc Tota vārdiem, aptuveni jūdzes dziļumā zem Sfinksas ir liela telpa ar plakanu grīdu un griestiem. Šajā telpā atrodas pats

senākais mākslīgi radītais objekts - senāks par jebkuru citu objektu. Šā objekta lielums ir divi pilsētas kvartāli, tas ir ieapaļš, tam ir diska forma ar plakanu augšu un apakšu. Tā neparas- tums slēpjas faktā, ka tā apvalka biezums ir tikai 3 līdz 5 atomi. Uz augšējās un uz apakšējās virsmas ir noteikts ornaments.

…Tas ir kuģis, bet tam nav redzamu dzinēju. To iedarbina domas un jūlas. Šis kuģis ir tieši saistīts ar Zemes Garu un ir Zemes aizstāvis.

…Zemi savā kontrolē cenšas pārņemt ārpuszemes civilizāci­jas. Tas ir noticis miljoniem reižu un notiek vēl arvien. To vienkārši sauc par gaismas un tumsas cīņu. Katru reizi, kad iekarošana šķiet neizbēgama, vienmēr atrodas viens ļoti tīrs cil­vēks, kurš spēj pacelties nākamajā apziņas līmenī, atrod kuģi un paceļ to gaisā. Šim cilvēkam tad tiek dots milzīgs spēks, un viss, ko viņš domā vai jūt, kļūst par realitāti. Lūk, kā šis Kuģis pilda karakuģa lomu. Tas ļauj mūsu evolūcijas procesam norisēt bez iejaukšanās un ietekmes no ārienes.