Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

un stājas Nāves Valdnieka Spoguļa priekšā, lai šajā vietā, kur gadi aizzib kā mirkļi, sajustu tuvibu Dievam un skaisti nomirtu, atdodot savu dvēseli Visaugstākā rokās. Droši vien viņi tur mirst ar prieku.

Sajutu lepnumu par svētceļniekiem, kuri mirst pacilāti un ar prieku, jo šie vienkāršie un divainie cilvēki pirmām kārtām prot sajust mūžigās dzives laimi. Domādams par svētceļniekiem,

Bonpo lama

atcerējos oligarhus, biznesmeņus un citus ļoti piezemētos cilvēkus, kuri dzīvo pēc principa «vispirms bizness, pēc tam sirdsapziņa», kuriem zemes prieki naudas un citu atribūtu veidā šķiet ne tikai bezgala saldi, bet ari mūžigi. Bet ari viņiem kādreiz nāksies stāties

Jogu karaliste

Jamas tiesas priekšā, un šis oligarhs, ar šausmām lidodams pa melno cauruli un nonākdams Tās Pasaules «dzimtajā» gaismā, pēkšņi savā priekšā ieraudzis svētceļnieka labsirdīgās enerģētiskās acis un pamanis tajās vieglu izsmieklu.

Aizvēru Govindas grāmatu un izgāju pie lamas. Atvadijāmies. Man aizejot, viņš teica:

- Ja atradīsiet Nāves Ieleju un ieraudzisiet Nāves Valdnieka Jamas Spoguli, neaizmirstiet, ka tur uzturēties drīkst ne ilgāk par 5 minūtēm. Pēc tam Jama sāks savu darbu.

Jogu karaliste

Pēc vienas dienas mēs tikāmies ar Bonpo lamu, ar to pašu Bonpo lamu, kurš 1996. gada ekspedīcijas laikā mums pastāstī­ja daudz interesanta par Somati fenomenu. Lama šo tris gadu laikā bija nedaudz novecojis, taču viņa acis bija tikpat dzivas.

Kad mēs ar Ravilu pastāstījām viņam, ko bijām uzzinājuši par Nāves Ieleju, viņš noskuma un klusi teica:

- Tā ir noburta vieta.

Pēc tam es sāku iztaujāt Bonpo lamu par «izsalkušā velna vietu». (Jn pēkšņi Bonpo lama pastāstīja kaut ko brīnumainu.

- Tibetā līdz pat mūsu ēras 6. gadsimtam pastāvēja neatmi­namos laikos radusies karaliste. Tā bija pati senākā karaliste pasaulē, - stāstija Bonpo lama, - pati, pati vecākā. (Jz Zemes vecākas karalistes nav bijis. Tā saucās Šang-Žong. Šīs karalistes galvaspilsēta atradās lidzās Kailasam. Tā bija brīnumaina kara­liste! Cilvēkus un mehānismus šajā karalistē uzlādēja svētā Kai­lasa enerģija. Tur nedzivoja parasti cilvēki, tie visi bija adepti… vai jogi. Šo karalisti var nosaukt par jogu karalisti. Šie cilvēki zināja slepenās mantras, un ar to palidzību iegāja Kailasa tan-

triskajā laukā un izmantoja kalna tantrisko spēku. Viņu valoda nebija sanskrits, tā saucās tāpat kā pati karaliste - šang-žong.

- (Jn kurā vietā pie Kailasa atradās jogu karalistes gal­vaspilsēta? Jūs zināt? - elpu aizturējis, jautāju.

Man sāka dauzīties sirds.

- Karalistes galvaspilsēta bija 70 kilometru attālumā no Kailasa. Tā rakstīts tibetiešu tekstos, - Bonpo lama pārliecināti atbildēja.

- Vai tikai ne tur, kur ir «izsalkušā velna» vieta?

Bonpo lama pacēla galvu un stingrā balsī teica:

- Nepareizi citas reliģijas sauc to par «izsalkušā velna vietu». Saskaņā ar Bonpo reliģiju, ar pašu senāko reliģiju pasaulē, tajā vietā bija brīnišķiga pilsēta - labākā pilsēta pasaulē ar pašiem labākajiem cilvēkiem. Bonpo reliģija nāk no turienes, no jogu gal­vaspilsētas, un tā ir iznesusi cauri gadu simtiem šis apbrinojamās un neparastās karalistes zināšanas. Es, kā Bonpo reliģijas pārstāvis, lepojos, ka man ir tas gods kā lamam pārstāvēt šo reliģiju. «Šang- Zong» man ir svēts vārds. Kāds tam sakars ar «izsalkušo velnu»?

- Atvainojiet, bet kāpēc tad jogu karaliste Šang-Žong mūsu ēras 6. gadsimtā aizgāja bojā? - uzmanigi pajautāju, lai neaiz­vainotu Bonpo lamas jūtas.

- Mūsu ēras 6. gadsimtā ši karaliste sāka iet bojā, bet pilnigi aizgāja bojā mūsu ēras 7.-8. gadsimtā. Tā pakāpeniski apdzisa. Brīnišķīgi torņi un pilis, kas atgādināja Babilonu…

- Babilonu?

- Jā, Babilonu. M… m… torņi un pilis, kas atgādināja Babi- lonas celtnes, pakāpeniski sabruka. To vietā tagad ir milzīgi smilšu kalni. Tikai dažreiz, kad Tibetas vēji aizpūš smilšu kalnus, var redzēt lielo senatnes arhitektu celtņu pussagruvušās atliekas. Šis atliekas, it kā būtu ievilkušas elpu pēc aprakšanas smiltis, driz vien atkal iegrimst smiltis un gu| tur daudzus gadu simtus. Šie torņi un pilis ir ievērojami ar to, ka tika uzcelti bez fiziskā spēka izmantošanas, - tos radīja Kailasa tantriskais spēks. Laimīgs ir tas cilvēks, kuram izdodas ieraudzit tās, taču tas notiek reti. Smiltis…

- Vai jogi šajā karalistē bija liela auguma, nu tā - 3-5 metri, vai ari līdzinājās parastiem cilvēkiem? - jautāju, domādams, ka (un ja nu tiešām!) jogu karalistes galvaspilsēta bija pašu pēdējo atlantu valsts galvaspilsēta.

Es labi atcerējos literatūrā izkaisitās ziņas, ka ne visai tālā senatnē uz Zemes dzīvojuši milži (hiperboreji, titāni un citi). Tā­pēc šim pieņēmumam bija pamats, vēl jo vairāk tāpēc, ka Tibetā atrodas uz tā saucamā «Mūžīgā Kontinenta», kur, saskaņā ar visām leģendām, Pasaules Plūdu laikā paglābās atlanti.

- Kāda auguma, jūs jautājat, bija jogu karalistes cilvēki? - Bonpo lama pārvaicāja. - Šie cilvēki līdzinājās parastiem tibe- tiešiem - tikpat neliels augums, tikpat melnīgsnēja āda… Bet… bet…

- Kas bet?

- Bet mazā auguma jogi bija paši pēdējie, paši, paši… Bet…

- Bet kas dzīvoja jogu karalistē pirms viņiem?

- Nu, viņi…, - Bonpo lama sāka šaubīties - teikt vai ne.

- Kādi viņi? - es neatlaidīgi raudzījos uz Bonpo lamu.

- Viņi aizgāja zemzemē.

- Kas aizgāja? Lielie Cilvēki?

- Jā, viņi aizgāja uz turieni.

- (Jn kas ir Lielie Cilvēki?

- Tie ir tie cilvēki, kas neatminamos laikos Tibetā izveidoja Šang-Žong karalisti. Viņi to izveidoja ļoti, ļoti sen un ļoti ilgi dzīvoja uz Zemes, bet pēc tam aizgāja zemzemē. Ne jau uzreiz aizgāja, bet pakāpeniski - viens pēc otra. Tā rakstīts mūsu tibetiešu tekstos.

- Lielie Cilvēki aizgāja Tibetas Somati alās?

- Nezinu. Droši vien daļa no viņiem iegāja Somati stāvokli, bet daļa pārgāja dzīvot uz zemzemes karaļvalsti.

- Es ticu, ka ir zemzemes karaļvalsts, - es teicu.

- Es ari ticu. Bet es gribu pateikt, - Bonpo lama asi paskatijās uz mani, - mūsu reliģija nāk no Lielajiem Cilvēkiem, nevis no tiem mazajiem tibetiešiem, kas palika pēc tam, kad Lielie Cilvēki aizgāja zemzemē. Bet tibetieši, kas daudzus tūkstošus

gadu dzīvoja plecu pie pleca ar Lielajiem Cilvēkiem, pēc tam sajutās vientuļi, sākās nesaskaņas, viņi novērsās no Dieva un… pamazām zaudēja jogu spējas.Viņi aizmirsa, kā izmantot Kailasa tantrisko spēku, aizmirsa svētās mantras. Un bez iespējas iz­mantot Kailasa tantrisko spēku tibetieši nevarēja uzturēt kārtibā skaisto pilsētu, celtnes sāka brukt un pārklāties ar smiltim. Dau­dzi tibetieši saprata, ka Sang-Zong karaliste driz aizies bojā, viņi lūdzās un sauca, lai Lielie Cilvēki, kas tik ilgu laiku bija mācijuši

viņiem Dvēseles un Sirds tehnoloģijas, atgriežas, bet Lielie Cilvēki nenāca laukā no zemzemes. Tibetiešus pārņēma izmi­sums, un viņi sauca un sauca Lielos Cilvēkus. Pamazām viņi kļuva arvien mežonīgāki un pārgāja uz primitīvu dzīvesveidu. Dažreiz viņi pienāca pie smilšu kalniem, zem kuriem gulēja viņu brīnišķīgā pilsēta, bet viņu dvēseles sāpes pavadija tikai skum­jas vēja šalkas. Drīz vien tibetieši sajuta, ka uz turieni labāk iet

pa vienam, - tur bija apmeties kāds ļauns spēks, kas sāka cil­vēku ļaunās domas pārvērst istenībā. Viņiem palika bail iet uz turieni, viņi nesaprata, ka šis ļaunais spēks ir atsūtīts viņiem kā sods par to, ka viņi ir pazaudējuši zināšanas par svētā Kailasa vareno spēku. To izdarīja Kailass!