Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Tā, tā, tā, - noteica Bonpo lama, cenšoties sekot līdzi manai domai.

Varēja just, ka manu pārdomu stils viņam patik.

- «Jaunā» cilvēka klonēšanai pie Kailasa bija piemēroti ap­stākļi: zemzemes Varā bija saglabājusies pirmsplūdu āriešu «sēkla», klonēšanas tehnoloģijas bija attīstītas tūkstošiem gadu gaitā, zemzemes pasaulē bija visas nepieciešamās iekārtas un tā tālāk.

- Interesanti jūs spriežat, - Bonpo lama mani pārtrauca, - ļoti daudz sakritibu ar Tibetas tekstos rakstīto. Tiesa gan, termi­noloģija ir pavisam cita.

- Es domāju, - turpināju runāt, - ka '«jaunā» cilvēka klonēšanas eksperimentus sāka atlanti, tas ir, Lielie Cilvēki, tikko dzīves apstākļi «Mūžigajā Kontinentā» (Tibetā!) pēc Pasaules Plūdiem bija nedaudz normalizējušies. Taču ne viss izdevās. «Jaunais» cilvēks, pareizāk sakot, «Tibetas Ādams un Ieva», nevarēja piemēroties bargajiem dzives apstākļiem, nespēja realizēt savu radošo poten­ciālu un pamazām kļuva arvien mežonīgāki. Lielie Cilvēki sāka jaunu eksperimentu un klonēja «vēl jaunāku cilvēku», bet viņus atkal piemeklēja neveiksme. Tā tas turpinājās diezgan ilgi. Atlanti, kas tolaik dzīvoja skaistajā zemzemes Šambalā, beidzot sāka saprast, ka klonētais «jaunais» cilvēks pēc iziešanas no zemzemes virszemē, var teikt - brivibā, nav spējigs pārvarēt visus šķēršļus, un viņam ir vajadzīga aizbildniecība. Tad atlanti nolēma virszemē pie Kailasa uzcelt pilsētu, kurā klonētie cilvēki varētu dzivot at­lantu aizbildniecībā. Saprotams, ka atlanti šo pilsētu (es te domāju Tibetas Babilonu) uzcēla, izmantojot savas smalko enerģiju teh­noloģijas (tas ir, Kailasa tantrisko spēku), un daudzi no viņiem pārnāca dzivot virszemē, lai «vadītu pa dzīvi» klonētos cilvēkus, un kļuva par virszemes Lielajiem Cilvēkiem.

- Es zinu, - Bonpo lama mani vēlreiz pārtrauca, - ka pēc Pasaules Plūdiem atlanti masveidā gāja bojā. Viņi nevarēja pie­mēroties…

- Jā, viņi masveidā gāja bojā, - es viszinigi turpināju, - bet labākie no labākajiem, kurus bija uzņēmusi zemzemes Šambala, ne tikai izdzīvoja, bet sāka klonēt «jauno» virszemes cilvēku, nolemjot sevi ierobežojumiem virszemes pilsētā (Tibetas Babilonāl), kas bija uzcelta «jauno» klonēto cilvēku aizbild­niecībai. Es gribētu pateikt vēl, lūk, ko.

- Ko?

- Jau atlantu civilizācijas dzilēs, aptuveni 200 tūkstoš gadu pirms Pasaules Plūdiem, radās āriešu rases, tas ir, mūsu, mūsu rases aizmetņi. Tieši šis rases «sēkla» acimredzot pirms Plūdiem bija noglabāta Varā, lai vēiāk no tās klonētu «jauno» cilvēku. Bet droši vien ne viss izrādījās tik vienkārši. «Jaunais» cilvēks ar agrinā ārieša gēniem nekā nevarēja adaptēties pēcplūdu dzīves apstākļos, - pārāk stipri pēc Pasaules Plūdiem bija mainījušies dzīves apstākļi uz Zemes: klimats bija kļuvis sauss un auksts, debesis - neparasti zilas, arī Zemes enerģētika bija mainījusies, bija mainījies tās elek­tromagnētiskais lauks, smalko enerģiju aura un daudz kas cits. Gribot negribot Šambalas atlantiem bija jāsāk nodarboties ar gēnu inženieriju un tamlidzigiem zinātniskiem pētījumiem, simtiem gadu pārbaudot iegūtos rezultātus praksē. Visi «jaunie» un atkal «jaunie» Tibetas Ādami un Ievas ar cēlu mērķi tika ziedoti uz zinātnisko pētījumu altāra - ar mērķi nomitināt uz Zemes cilvēkus.

- Mūsu Bonpo reliģijas tekstos ir rakstīts, ka Lielie Cilvēki ļoti

rūpējušies par «mazajiem cilvēkiem», tas ir, tibetiešiem. Rakstīts pat, ka tibetieši bijuši ļoti tendēti uz grēkiem, bet Lielie Cilvēki mācijuši viņiem negrēkot, radot reliģijas. Starp citu, daudzas reliģijas, ļoti daudzas reliģijas ir raditas tieši Tibetā. Var teikt, ka visas pasaules reliģijas nāk no Tibetas. Gn visas šīs reliģijas tika radītas, lai atradinātu tibetiešus no grēka, - uzstājigi teica Bonpo

«Jaunie» Tibetā klonētie cil­vēki dzīvoja atlantu aizbild­niecībā Tibetas Babilona

lama. - Tāpēc Tibetas reliģijas ir pašas sākotnējākās, pašas tīrākās, un… pati galvenā no tām - Bonpo reliģija - tiešā ceļā nāk no Lielajiem Cilvēkiem.

- Es vēl gribētu piezīmēt, - es teicu, juzdams kvēlu vēlēšanos uzsmēķēt un grozīdams kabatā cigareti, - ka «jaunā» cilvēka radišana uz Zemes acimredzot neiztika bez citplanētiešu iejauk­šanās. Tam, ka viņi pastāv, ir grūti neticēt, ja atceramies, ka Dievs, radīdams viļņveida dzivibas formu Tajā Pasaulē, diezin vai būtu veidojis fiziskās dzives formas tikai uz vienas planētas. Droši vien daudzas planētas bija iesaistītas šajā dievišķajā eks­perimentā.

- Starp citu, - iejaucās Bonpo lama, - mūsu reliģijā ir rakstits,

ka gandrīz uz visām planētām ir dzīvība, uz vienām primitīvāka par mūsējo, uz citām - attīstītāka.

- Šajā sakarībā es par Mezopotāmijas Babilonu gribētu pateikt, lūk, ko. Eiropas valstīs ir labi zināmi tā saucamie šu- meru - seno Mezopotāmijas Babilonas iedzivotāju - ķiļraksti. Šie ķīļraksti ir izlasiti un liecina par to, ka no Niburu planētas uz Zemi atlidojuši tās planētas iedzīvotāji - anuaki. Viņi uz Zemes ieguvuši zeltu, lai izkaisītu to atmosfēras augšējos slāņos un tā uzturētu siltuma līdzsvaru uz savas planētas. Anuaki arī nolē­muši radīt uz Zemes «jaunu» cilvēku, lai tas strādātu zelta iegu­ves darbus. Viņi paņēmuši par mežoni kļuvuša ārieša «sēklu» un ievadījuši to anuaku sievietes dzemdē, un tā dzimis «jaunais»

Radot reliģijas, Lielie Cilvēki mācīja tibetiešiem negrēkot

viriešu dzimtes cilvēks (Ādams). No viņa audiem (ribas?) anua- ki paņēmuši šūnu un atkal ievadijuši anuaku sievietes dzemdē - tā dzimusi sieviete (Ieva?). Šie «jaunie» cilvēki bijuši pavisam piemēroti dzivei uz Zemes un… pilnigi iespējams, ka tieši no viņiem nāk leģenda par Ādamu un Ievu. Bet pats galvenais ir tas, ka viss šis process norisinājies Mezopotāmijas Babilonas rajonā, - tā rakstits šumeru tekstos.

- Jūs gribat teikt, - Bonpo lama neapmierināti pārtrauca mani, - ka «jaunais» cilvēks uz zemes tika radīts Mezopotāmijas

Babilonā? Tā nav. Mūsu reliģijā ir rakstīts, ka cilvēks no jauna tika radīts pie Kailasa, Tuņ-Long-Vali pilsētā, tas ir - Tibetas Babilonā.

- Dārgais lama, - es dedzigi teicu, - nevar izslēgt, ka Lielie Cilvēki un anuaki no Niburu planētas saskaņoti izdarīja eksperi­mentus «jaunā» cilvēka klonēšanā, raugoties, kas kuram iznāks.

- (Jn kuram tad iznāca? - Bonpo lamas balsi ieskanējās greizsirdība.

- Man šķiet, - ieturēju daudznozīmīgu pauzi, - ka ists cilvēks

Ari Āfrikā bija mēģinājumi klonēt «jaunus» Zemes cilvēkus

nāk no Tibetas Babilonas. Šambalas atlantu… klonēšanas eks­periments bija kvalitativāks…

- M… m… Tā ir, - apmierināti teica Bonpo lama. - Tā rakstits mūsu Bonpo reliģijā, bet mana reliģija ir pati gudrākā.

- Bet no savas puses varu pateikt, ka, pēc visu pasaules rasu cilvēku acu oftalmoģeometriskajiem pētījumiem, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka «vidēji statistiskās acis» ir Tibetā, un tas pastarpināti liecina, ka mūsdienu cilvēce radusies Tibetā un no turienes izplatījusies pa visu zemeslodi. «Tibetas klons» acim-

redzot izrādījās spēcīgāks par «Mezopotāmijas klonu». Šambala uzvarēja anuakus no Niburu planētas šajā globālajā eksperimen­tā. Bet., ir ari ziņas par trešo cilvēces rašanās avotu.

- Kādu?

- Ir dažādos avotos izkaisītas ziņas, ka mūsdienu cilvēks radīts Āfrikā, klonēšanai izmantojot delfiniem līdzīgu būtņu šūnas. To darījuši cilvēki no Sīriusa. Bet cilvēku izplatibas oftalmoģeo- metriskajā shēmā šis saknes neparādās, izņemot varbūt nelielu disharmoniju afrikāņu acu statistikā.