Ivans Jefremovs - Andromēdas Miglājs

Zaļās cirkonija zvaigznes dvīņu planētas ļoti līdzīgas mūsējai. Planētas CR 519 iedzīvotājiem tās ir nepiemērotas vai grūti apgūstamas. Tādēļ viņi pasteidzās nosūtīt mums šo ziņojumu, tāpat kā mēs pārraidīsim viņiem savus atklājumus.

Zaļā zvaigzne atrodas tādā atstatumā no Zemes, kādu līdz šim nav pārvarējis neviens mūsu zvaigžņu kuģis. Sasnieguši šo spīdekli, mēs izvirzīsimies tālu kosmosā. Turklāt nevis uz mazas, mākslīgas celtnes, bet gan balstoties uz drošu bāzi — divām lielām planētām, kas piemērotas augstāko dzivības formu un varenas tehnikas uzņemšanai.

Lūk, kāpēc es tik sīki runāju par zaļo zvaigzni — man tā šķiet neparasti svarīgs pētījumu objekts. «Gulbja» tipa zvaigžņu kuģi tagad spēj pārvarēt septiņdesmit gaismas gadu attālumu. Tāpēc trīsdesmit astoto zvaigžņu ekspedīciju varbūt derētu sūtīt uz Ahernāru!

Groms Orms apsēdās un pagrieza nelielu sviru uz tribīnes pults.

Priekšsēdētāja vietā pacēlās ekrāns, kurā skatītāji ieraudzīja Dara Vetera masīvo stāvu. Bijušais ārējo staciju pārzinis pasmaidīja. Klātesošie nedzirdami sveica viņu ar zaļu uguņu zibšņiem.

— Dars Veters patlaban atrodas Arizonas radioaktīvajā tuksnesī, no kurienes raķetes tiek uzšautas pavadoņa būvei piecdesmit septiņu tūkstošu kilometru augstumā, — paskaidroja Groms Orms. — Viņš grib izteikt jums savas domas kā Padomes loceklis.

— Es ierosinu pieņemt visvienkāršāko lēmumu, — atskanēja moža balss, kurai pārvietojamais raidītājs piešķīra mazliet metālisku tembru. — Un, proti, nosūtīt nevis vienu, bet trīs ekspedīcijas!

Padomes locekļi un skatītāji sastinga aiz pārsteiguma. Taču Dars Veters nebija orators un neizmantoja pauzes efektu.

— Sākotnēji mēs plānojām abus trīsdesmit astotās zvaigžņu ekspedīcijas kuģus sūtīt uz zvaigzni JE 7723…

Mvens Mass tūdaļ iztēlojās šo trīskāršo spīdekli, ko senos laikos dēvēja par Eridānas omikronu 2. Atrazdamās mazāk nekā piecu parseku attālumā no Saules, šī sistēma sastāv no vienas dzeltenas, vienas zilas un vienas sarkanas zvaigznes, ap kurām riņķo divas nedzīvas planētas. Bet ne jau tās saistīja pētnieku uzmanību. Zilā zvaigzne, kas ietilpst šajā sistēmā, irtā dēvētais baltais punduris un izmēru ziņā nepārsniedz prāvu planētu. Tās masa vienlīdzīga pusei no Saules masas, bet vidējais blīvums divtūkstoš piecsimt reižu lielāks nekā vissmagākajam Zemes metālam irīdijam. Zvaigznes gravitācijas, elektromagnētisko lauku un smago ķīmisko elementu tapšanas procesu tuvāka izpētīšana neapšaubāmi pavērtu ceļu uz ārkārtīgi interesantiem un svarīgiem atklājumiem. It sevišķi tāpēc, ka desmitā zvaigžņu ekspedīcija, kas pirms vairākiem gadsimtiem devās uz Siriusu, aizgāja bojā, nepaspējusi veikt savu uzdevumu. Arī Saules kaimiņa — zilās dubultzvaigznes Siriusa sistēmā viens no spīdekļiem ir baltais punduris. Tā temperatūra gan zemāka, toties izmēri lielāki nekā Eridānas omikronam 2, bet blīvums divdesmit piecus tūkstošus reižu pārsniedz ūdens blīvumu. So samērā tuvo zvaigzni neizdevās sasniegt, jo milzīgās meteoru plūsmas tās apkaimē ir tik izkliedētas, ka nav iespējams precīzi noteikt to orbītas telpā. Jau toreiz, pirms trīssimt piecpadsmit gadiem, cilvēki iecerēja ekspedīciju uz Eridānas omikronu 2.

— … Tagad, pēc Mvena Masa un Rena Boza eksperimenta, — turpināja Dars Veters, — šī ekspedīcija kļūst tik svarīga, ka atteikties no tās nedrīkst.

Bet «Tantras» atrastā svešā zvaigžņu kuģa izpētīšana var mums dot tādas atziņas, kuras pēc savas nozīmes tālu pārspēs Eridānas pētnieku atklājumus. Tāpēc šoreiz varētu neievērot parastos drošības noteikumus un sadalīt zvaigžņu kuģus. «Aellu» sūtīt uz Eridānas omikronu, bet «Tintaželu» — uz T zvaigzni. Abi ir pirmās klases zvaigžņu kuģi, tāpat kā «Tantra», kas viena pati tika galā ar nesalīdzināmi lielākām grūtībām.

— Romantika! — nievājoši iesaucās Purs Hiss, taču, pamanījis klātesošo sejās nosodījumu, tūdaļ apklusa.

— Jā, īsta romantika! — Dars Veters kareivīgi atcirta. — Romantika ir dabas izšķērdīgs krāšņums, bet tā nepieciešama labi iekārtotā sabiedrībā! Miesas un dvēseles spēku pārpilnība izraisa cilvēkā alkas pēc jauniem iespaidiem, pārmaiņām. Izveidojas īpaša attieksme pret visām parādībām — cenšanās saskatīt tajās vairāk nekā ikdienas vienmuļo gaitu, dzīvot spraigi un pilnasinīgi, pārvarot grūtības un izbaudot uzvaru priekus.

— Es redzu zālē Evdu Nalu, — Dars Veters turpināja. — Viņa jums apstiprinās, ka romantika ir ne vien psiholoģija, bet arī fizioloģija! Jauno zvaigžņu kuģi vajadzētu sūtīt uz Ahernāru, zaļo zvaigzni, tāpēc ka tikai pēc simt septiņdesmit gadiem mūsu planēta uzzinās šīs ekspedīcijas rezultātus. Gromam Ormam viscaur taisnība. Izpētīt Zemei līdzīgas planētas un radīt bāzes turpmākai kosmosa apgūšanai ir mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm.

— Anamezona krājumi sagatavoti tikai diviem kuģiem, — iebilda Padomes sekretārs Mirs Oms. — Nepieciešami desmit gadi, lai, nekaitējot ekonomikas normālajai attīstībai, sagādātu degvielu vēl vienam lidojumam. Nedrīkst aizmirst, ka pavadoņa atjaunošana jau tagad krietni noslogo mūsu ražošanas spēkus.

— So iebildumu es paredzēju, — Dars Veters atteica, — un tāpēc ierosinu, ja Ekonomikas padome tam piekritīs, griezties ar aicinājumu pie visiem planētas iedzīvotājiem. Lai katrs uz vienu gadu atliek izpriecas braucienus un ceļojumus! Lai izslēdz akvāriju televizorus okeānu dzīlēs, pārtrauc dārgakmeņu un reto augu piegādi no Veneras un Marsa, lai apstādina arī apģērbu un rotas lietu rūpnīcas! Ekonomikas padome zinās labāk par mani, kādi uzņēmumi uz laiku jāslēdz, lai ietaupīto enerģiju varētu izmantot anamezona ražošanai. Kas gan atteiksies ierobežot savas vajadzības tikai uz vienu gadu, lai sagādātu mūsu bērniem lielisku dāvanu — divas jaunas planētas, kuras plaukst cilvēka acīm tīkamās, zaļās saules dzīvinošajos staros!

Zinādams, ka šajā brīdī miljoniem acu raugās televizoru ekrānos, Dars Veters izpleta rokas aicinošā žestā, pamāja ar galvu un nozuda. Tur, Arizonas tuksnesī, dobja dārdoņa periodiski satricināja zemi, ik reizes atgādinot, ka vēl viena raķete uzšāvusies ar kravu zilajā debesu velvē. Zālē visi piecēlās, izstiepjot kreiso roku un tādējādi apliecinot runātājam savu pilnīgo piekrišanu.

Padomes priekšsēdētājs pievērsās Evdai Nalai.

— Vai mūsu viešņa no Prieka un bēdu akadēmijas negribētu izteikties par šo jautājumu cilvēku laimes aspektā?

Evda vēlreiz uzkāpa tribīnē.

— Cilvēka psihe nav pielāgota ilgstošiem kairinājumiem vai arī kairinājumu daudzkārtējai atkārtošanai. Sī īpašība pasargā mūsu nervu sistēmu no pārāk ātras nolietošanās. Mūsu tālie senči tikko nepazudināja cilvēci, jo nerēķinājās ar to, ka fizioloģija prasa, lai cilvēks bieži atpūstos. Sī fakta iebiedēti, mēs līdz šim pārmērīgi saudzējām psihi, nesaprazdami, ka tieši darbs ir galvenais pārslēgšanās līdzeklis un labākā atpūta no vienmuļiem iespaidiem. Bet, jo smagāks darbs, jo ilgākai jābūt atpūtai, un tad, — jo lielākas būs grūtības, jo vairāk prieka tās sagādās cilvēkam, jo stiprāk tās viņu savaldzinās un aizraus.

Laimi var uzskatīt par nemitīgu darba un atpūtas, grūtibu un izpriecu miju. Ilgais mūžs paplašinājis mūsu pasaules ietvarus, un cilvēks tagad tiecas uz kosmiskām tālēm. Cīņa par jauno, lūk, īstā laime! Tāpēc ekspedīcija uz Ahernāru dos cilvēcei daudz vairāk tieša prieka nekā abas pārējās ekspedīcijas. Zaļās saules planētas pavērs mūsu jutekļiem jaunu pasauli. Turpretim kosmosa fizikālo parādību pētīšana, lai cik nozīmīga tā arī būtu, pagaidām ietekmē tikai cilvēka prātu. Cīnīdamās par laimes apjoma pieaugumu, Prieka un bēdu akadēmija droši vien ieteiktu ekspedīciju sūtīt vispirms uz Ahernāru, taču, ja iespējamas visas trīs, tad kas gan var būt vēl labāks!