Ivans Jefremovs - Andromēdas Miglājs

— Vai jautājums pietiekami skaidrs, lai to liktu uz balsošanu? — Groms Orms vaicāja.

Atbildes vietā uzliesmoja simtiem zaļu uguņu.

— Tādā gadījumā sāksim! — priekšsēdētājs pastiepa roku zem sava sēdekļa pults.

Tur atradās trīs signālpogas: labējā nozīmēja «jā», vidējā — «nē», kreisā — «neuzskatu par iespējamu izteikties». Ikviens Padomes loceklis iedarbināja citiem neredzamu signālpogu. Tās nospieda arī Evda Nala un Čara. Lai kontrolētu Padomes lēmuma pareizību, īpaša mašīna aplēsa arī klausītāju uzskatus.

Dažas sekundes vēlāk uz projekcijas ekrāniem iedegās lieli cipari — jautājums bija pieņemts apspriešanai visas planētas mērogā.

Tribīnē atkal uzkāpa Groms Orms.

— Dažu iemeslu dēļ, kurus atļausiet pagaidām neizpaust, mums vispirms jāapspriež bijušā Padomes ārējo staciju pārziņa Mvena Masa pārkāpums, bet pēc tam jāizlemj jautājums par trīsdesmit astoto zvaigžņu ekspedīciju. Vai Padome atzīst manu motivāciju par pietiekamu?

Zaļu uguņu spieti neatstāja ne mazāko šaubu par atbildes vienprātību.

— Vai notikušais visiem labi zināms?

Atkal zaļu zibšņu virpulis.

— Tas ietaupīs mums daudz laika. Un tagad es palūgšu Mvenu Masu pastāstīt, kas pamudinājis viņu izdarīt eksperimentu, kuram bija tik liktenīgas sekas. Fiziķis Rens Bozs vēl nav galīgi atspirdzis no gūtajiem ievainojumiem un tādēļ nav izsaukts kā liecinieks.

Groms Orms pamanīja sarkanu gaismu pie Evdas Nalas krēsla.

— Padomes ievērībai! Evda Nala vēlas papildināt ziņojumu par Renu Bozu.

— Es lūdzu atļauju runāt viņa vietā.

— Jūsu motīvi?

— Es viņu mīlu!

— Jums dos vārdu pēc Mvena Masa.

Evda Nala izslēdza sarkano signālu un apsēdās.

Tribīnē uzkāpa Mvens Mass. Netaupīdams sevi, afrikānis pastāstīja par gaidītajiem rezultātiem un par savu vīziju, kurai viņš pats tomēr īsti netic. Muļķīgā steiga eksperimenta sagatavošanā, ko izraisīja pasākuma slepenais raksturs, neļāva viņiem konstruēt īpasus aparātus novērojumu pierakstīšanai, un viņi bija spiesti iztikt ar parastajām atmiņas mašīnām, kuru uztvērēji jau pirmajā mirklī neizturēja milzīgo slodzi. Par kļūdu jāuzskata arī tas, ka eksperimentā iesaistīja pavadoni. Daudz lietderīgāk būtu piekabināt šim pavadonim vecu starpplanētu raķeti un samontēt tajā vektora orientēšanai nepieciešamos aparātus. Visās aplamībās vainojams tikai viņš, Mvens Mass. Rens Bozs nodarbojies ar savu iekārtu, bet eksperimenta kosmiskā daļa visnotaļ atradusies ārējo staciju pārziņa kompetencē.

Čara sažņaudza pirkstus — Mvena Masa minētie argumenti likās visai iespaidīgi.

— Vai bojā gājušā pavadoņa novērotāji bija informēti par katastrofas iespējamību? — Groms Orms vaicāja.

— Jā, viņi tika brīdināti un bija ar mieru uzņemties risku.

— Par viņu piekrišanu es nebrīnos, — tūkstošiem jaunu cilvēku piedalās bīstamos eksperimentos, kas ik gadus notiek uz mūsu planētas. Gadās, ka daži no viņiem iet bojā… Un citi tikpat vīrišķīgi stājas kritušo vietā, lai turpinātu cīņu pret nezināmo, — skarbi iebilda Groms Orms. — Bet jūs, brīdinādams jaunekļus, paredzējāt šāda rezultāta iespējamību. Un tomēr neatteicāties no riskantā izmēģinājuma…

Mvens Mass klusēdams nolieca galvu.

Čara, kas nenovērsa no viņa acis, šajā mirklī sajuta Evdas Nalas roku uz sava pleca un apspieda nopūtu.

— Izklāstiet iemeslus, kas jūs pamudināja uz šādu rīcību, — pēc brīža sacīja Padomes priekšsēdētājs.

Afrikānis atkal sāka runāt. Šoreiz — ar degsmi un dziļu saviļņojumu. Viņš pastāstīja, ka miljoni nezināmu, sen aizmirstu kapu allaž atgādinājuši viņam laika drausmīgo varu. Domas par tiem nav ļāvušas Mvenam Masam atteikties no mēģinājuma pirmo reizi Zemes un daudzu kaimiņu pasauļu vēsturē spert izšķirošu soli pretim uzvarai pār laiku un telpu, iespraust pirmo zīmi dižajā ceļā, pa kuru nekavējoties dosies uz priekšu simtiem tūkstošu varenu prātu. Viņš uzskatījis, ka nedrīkst — varbūt pat uz veselu gadsimtu — atlikt šo eksperimentu tikai tādēļ, ka tas apdraud dažu cilvēku dzīvības un uzliek viņam milzīgu atbildību.

Mvens Mass runāja, un Čaras sirds pukstēja straujāk aiz lepnuma par savu izredzēto. Afrikāņa vaina vairs nelikās viņai tik smaga.

Mvens Mass atgriezās savā vietā, lai visu klātbūtnē sagaidītu spriedumu.

Evda Nala nodeva Padomes sekretāram Rena Boza runas ierakstu magnetofona lentā. Aparātu pastiprināta, fiziķa vājā, brīžiem aizlūstošā balss piepildīja visu zāli. Rens Bozs attaisnoja Mvenu Masu. Nepārzinot sarežģīto problēmu visos sīkumos, ārējo staciju pārzinis bijis spiests pilnīgi uzticēties viņam, Rēnam Bozām Bet viņš savukārt pārliecinājis Mvenu Masu, ka izmēģinājums būs noteikti sekmīgs. Taču fiziķis arī sevi neuzskatīja par vainīgu. «Ik gadus,» viņš sacīja, «tiek izdarīti nesalīdzināmi mazsvarīgāki eksperimenti, kas reizēm beidzas traģiski. Zinātne — cīņa par cilvēces laimi — prasa upurus, tāpat kā jebkura cīņa. Gļēvuļiem, kas sevi pārmērīgi saudzē, nav lemta priekiem bagāta, pilnvērtīga dzīve, bet zinātniekiem, kas baidās riska, — lieli soļi uz priekšu zinātnes attīstīšanā…»

Rens Bozs noslēdza savu runu ar eksperimenta un tajā pieļauto kļūdu analīzi un izteica nesatricināmu pārliecību, ka iesāktais darbs turpmāk noritēs sekmīgi.

— Rens Bozs nav pastāstījis par saviem novērojumiem, — Groms Orms pacēla galvu, pievērsdamies Evdai Nalai. — Jūs gribējāt runāt viņa vietā.

— Es paredzēju šo jautājumu un lūdzu vārdu, — Evda atbildēja. — Rens Bozs zaudēja samaņu dažus mirkļus pēc F stacijas pieslēgšanas un tāpēc nekā neredzēja. Tomēr, atrazdamies tuvu nesamaņai, viņš iegaumēja aparātu rādījumus, kas nepārprotami liecina par nulltelpas rašanos. Lūk, viņa atmiņu ieraksts.

Uz ekrāna cits pēc cita sāka virknēties skaitļi, kurus daudzi klātesošie cītīgi pierakstīja.

— Atļaujiet man vēl piebilst Prieka un bēdu akadēmijas uzdevumā, — Evda turpināja. — Tautas aptauja pēc katastrofas devusi šādus rezultātus…

Projekcijas ekrānos iedegās astoņzīmju skaitļu rindas, kas sadalījās četrās ailēs. Pirmajā bija atzīmēti visi tie, kas nosodīja eksperimenta rīkotājus. Otrajā — tie, kas viņus attaisnoja. Skaitļi trešajā ailē pārstāvēja tos, kas apšaubīja izmēģinājuma zinātnisko pamatu, bet skaitļi ceturtajā ailē — tos, kas uzskatīja eksperimentu par priekšlaicīgu. Gala iznākums neapšaubāmi bija Mvenam Masam un Rēnam Bozām labvēlīgs*

Klātesošo sejas noskaidrojās.

Zāles pretējā malā uzliesmoja sarkans signāls, un Groms Orms deva vārdu trīsdesmit septītās zvaigžņu ekspedīcijas astronomam Pūram Hisam. Tas sāka runāt skaļi un temperamentīgi, neveikli mētādams garās rokas.

— Kopā ar vairākiem biedriem — astronomiem es kategoriski nosodu Mvenu Masu. Eksperimenta rīkošana bez Padomes atļaujas rada aizdomas, ka Mvens Mass nav bijis tik nesavtīgs, kā iepriekšējie runātāji to centās iztēlot.

Čara pietvīka aiz sašutuma un, tikai paklausīdama Evdas Nalas bargajam skatienam, nepielēca kājās.

Purs Hiss beidza savu runu.

— Jūsu apsūdzības ir smagas, bet nepamatotas, — ar priekšsēdētāja atļauju iebilda Mvens Mass. — Lūdzu, precizējiet, ko jūs domājat šajā gadījumā ar vārdu «savtīgs».

— Nemirstīga slava, ja eksperiments izdosies, — lūk, patiesais jūsu rīcības motīvs. Bet gļēvums — jūs baidījāties, ka eksperimentu neatļaus, un tāpēc rīkojāties pārsteidzīgi un slepeni.