Ivans Jefremovs - Andromēdas Miglājs

Mvens Mass plaši pasmaidīja, bērnišķīgi izpleta rokas un klusēdams apsēdās. Pura Hisa sejā iezīmējās ļauns uzvaras prieks.

Evda Nala atkārtoti lūdza vārdu.

— Pura Hisa spriedums ir pārāk neapdomāts un žultains, lai to varētu ņemt vērā, izšķirot tik nopietnu jautājumu. Viņa uzskati par slepeniem rīcības motīviem atgādina man Tumšos gadsimtus. Tā runāt par kaut kādu nemirstīgu slavu varēja tikai tālas pagātnes cilvēki. Neatrazdami prieku un ilgu piepildījumu reālajā dzīvē, nejuzdamies kā visas radošās cilvēces daļiņa, viņi baidījās no neizbēgamās nāves un pieķērās visniecīgākajai cerībai ieiet mūžībā. Zinātnieks astronoms

Purs Hiss acīm redzot nesaprot, ka cilvēce saglabā atmiņā tikai tos, kuru domas, griba un sasniegumi turpina ietekmēt mūsu dzīvi. Kad šī ietekme beidzas, arī viņus aizmirst, un viņu vārdi pakāpeniski izgaist nebūtībā. Taču reizēm tie atdzimst no jauna, kā tas noticis ar daudziem senajiem zinātniekiem un māksliniekiem, kad viņu darbi atkal kļūst nepieciešami un sāk ietekmēt sabiedrību, it īpaši tādu sabiedrību kā mūsējā, kuras locekļu skaits sniedzas daudzos miljardos! Es jau sen neesmu sastapusies ar tik primitīvu nemirstības un slavas izpratni un brīnos, ka to apliecinājis tieši kosmosa pētnieks.

Izslējusies visā augumā, Evda Nala pievērsās Pūram Hisam, kas, sarkanu zibšņu apspīdēts, bija sarāvies gluži maziņš savā sēdeklī.

— Atmetīsim nejēdzības, — Evda turpināja, — un aplūkosim Mvena Masa un Rena Boza rīcību, vadoties no mūsu galvenā kritērija — cilvēces laimes. Agrāk ļaudis bieži neprata noteikt savu darbu reālo vērtību un salīdzināt to ar kaitīgajām sekām, kādas neizbēgami ir katram pasākumam, katrai rīcībai. Mēs jau sen esam atbrīvojušies no šī trūkuma un tāpēc varam runāt par jebkura darba patieso nozīmi.

Arī mūsu laikā, tāpat kā agrāk, jaunus ceļus izcērt atsevišķi indivīdi, jo tikai īpašs smadzeņu noskaņojums pēc ilgstošas sagatavošanās ļauj saskatīt pretrunīgajos faktos apslēptu jaunu zinātnes virzienu. Bet tagad, tiklīdz šāds ceļš pavēries, desmitiem tūkstošu cilvēku sāk to izvērst, attīstīt, un jaunu atklājumu plūsma veļas bezgalībā, pieaugdama kā sniega lavīna. Rens Bozs un Mvens Mass neapšaubāmi izcirtusi jaunu, līdz šim neiestaigātu ceļu. Es neesmu pietiekami kompetenta, bet arī man nav šaubu, ka eksperiments izdarīts priekšlaicīgi. Tā ir tiklab Rena Boza, kā Mvena Masa vaina. Abi viņi atbildīgi par milzīgajiem materiālajiem zaudējumiem un četru cilvēku dzīvībām. Saskaņā ar Zemes likumiem mums jārunā par noziegumu, bet tas nav pastrādāts aiz savtīgiem apsvērumiem un tātad neprasa vissmagāko sodu.

Evda Nala lēni atgriezās savā vietā. Runāt neviens vairs netaisījās, bet Padomes locekļi vēlējās dzirdēt priekšsēdētāja galavārdu. Groma Orma slaidais, stiegrainais stāvs noliecās pāri tribīnei, un viņa asais skatiens ieurbās zālē.

— Apstākļi ir pietiekami skaidri sprieduma formulēšanai. Jautājums par Rena Boza atbildību acīm redzot vispār atkrīt. Kurš zinātnieks neizmantotu šādu iespējamību, it īpaši tad, ja viņš pārliecināts par pasākuma sekmēm? Eksperimenta satriecošā neveiksme būs laba mācība tiklab viņam, kā arī mums. Taču nevar apšaubīt arī labumu, ko šis eksperiments devis. Tas daļēji kompensē materiālos zaudējumus, jo gūtfe rezultāti tagad ļaus vieglāk risināt daudzas problēmas, par kurām Zinību robežu akadēmijā vēl tikai sāka domāt.

Mēs attīstām un izmantojam ražošanas spēkus plašā mērogā, atmetot vecās ekonomikas sīki utilitārās pielāgošanās tendences. Tomēr līdz pat šim laikam cilvēki dažkārt vēl neprot izraudzīt saviem pasākumiem visizdevīgākos momentus, jo aizmirst neapgāžamos dialektikas likumus. Viņiem liekas, ka ēka bezgalīgi jāceļ uz augšu. Taču gudrs ir tikai tas vadītājs, kas zina, kad sasniegta attiecīgajam posmam visaugstākā iespējamā pakāpe, laikus apstājas un pagaida vai arī meklē jaunu ceļu. Par tādu vadītāju savā ļoti atbildīgajā postenī nespēja kļūt Mvens Mass: Padomes izvēle izrādījās aplama. Un šajā ziņā Padomei jāatbild tādā pašā mērā kā cilvēkam, kam tā dāvājusi savu uzticību. Vispirmām kārtām vainīgs esmu es pats, jo atbalstīju divu Padomes locekļu ierosinājumu iecelt Mvenu Masu šajā postenī.

Mans priekšlikums Padomei: attaisnot Mvenu Masu viņa rīcības personiskajos motīvos, bet aizliegt viņam ieņemt vadošus amatus planētas atbildīgajās organizācijās. Arī mani nepieciešams atcelt no Padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīt uz jaunā pavadoņa būvi, lai es varētu likvidēt savas paviršās izvēles sekas.

Groms Orms pārlaida skatienu pāri zālei. Daudzās sejās viņš lasīja patiesu apbēdinājumu. Taču Loka ēras cilvēki izvairījās pierunāt cits citu, cienīdami savu biedru lēmumus un uzticēdamies to pareizībai.

Mirs Oms apspriedās ar Padomes locekļiem, un skaitļošanas mašīna paziņoja balsošanas rezultātus. Groma

Orma priekšlikumu pieņēma bez iebildumiem, taču ar nosacījumu, ka viņš līdz galam vadīs sanāksmes darbu un tikai tad atstās savu posteni.

Priekšsēdētājs paklanījās. Bet viņa sejā, kas šķita iekalta dzelžainas gribas bruņās, neizmainījās ne vaibsts.

— Tagad man jāpaskaidro, kāpēc pirmīt lūdzu pārcelt zvaigžņu ekspedīcijas apspriešanu, — viņš mierīgi turpināja. — Labvēlīgs spriedums Mvena Masa lietā bija gaidāms, un es domāju, ka arī Goda un tiesību kontrole to apstiprinās. Bet tagad es varu lūgt Mvenu Masu ieņemt savu vietu Padomē — mums jālemj par nākamo zvaigžņu ekspedīciju. Un, apspriežot šo jautājumu, Mvena Masa zināšanas noderēs, it sevišķi tāpēc, ka Padomes loceklis Ergs Noors nevar piedalīties šīsdienas sēdē.

Mvens Mass ieņēma savu vietu Padomes ložā. Zaļu uguņu zibšņi apliecināja viņam sanāksmes dalībnieku labvēlību.

Klusi aizslīdēja planētu kartes, aiz kurām parādījās drūmas, melnas tabulas ar krāsainiem punktiņiem un ziliem pavedieniem, kas iezīmēja veselam gadsimtam plānotos zvaigžņu kuģu maršrutus. Padomes priekšsēdētājs šķita pēkšņi pārvērties. Viņa sejā izzuda saltā atturības izteiksme, pelēcīgajos vaigos uzplauka viegls sārtums, bet tēraudzilās acis satumsa. Groms Orms vēlreiz uzkāpa tribīnē.

— Ikviena zvaigžņu ekspedīcija ir ilgi lolots sapnis un jauna pakāpe mūsu dižajā augšupejas ceļā. Tai pašā laikā ikviena šāda ekspedīcija saistīta ar miljonu cilvēku darbu, ko nedrīkst izšķiest bez jēgas, bez liela zinātniska vai ekonomiska efekta. Citādi apstāsies mūsu virzīšanās uz priekšu un dabas tālākā iekarošana. Tāpēc mēs vienmēr tik rūpīgi domājam, spriežam un rēķinām, iekams starpzvaigžņu tālēs aizjoņo jauns kuģis.

Pienākums lika mums atdot trīsdesmit septīto zvaigžņu ekspedīciju Lielajam Lokam. Jo rūpīgāk mēs tādēļ apspriedām trīsdesmit astotās ekspedīcijas plānu. Taču vairāki pēdējā gada notikumi pašos pamatos mainījuši situāciju, un tas spiež mūs vēlreiz izskatīt iepriekšējo Padomes sesiju un visas planētas apstiprināto ekspedīcijas uzdevumu.

Sakarā ar to, ka mēs esam apguvuši kausējumu apstrādāšanu zem augsta spiediena pie absolūtās nulles temperatūras, ievērojami palielinājusies zvaigžņu kuģu izturība. Jaunie, pilnveidotie anamezona dzinēji, kas ir krietni ekonomiskāki, ļauj tagad atsevišķam kuģim pārvarēt daudz lielākus atstatumus. Trīsdesmit astotajai ekspedīcijai paredzētie kuģi «Aella» un «Tintažels» novecojuši salīdzinājumā ar tikko uzbūvēto «Gulbi» — vertikālā tipa cilindrisku kuģi ar četriem līdzsvara ķīļiem. Mēs kļūstam spējīgi veikt aizvien tālākus lidojumus.