Ivans Jefremovs - Andromēdas Miglājs

Neliela kustība uz tribīnes — un tūdaļ zālē nodzisa gaisma. Padomes sekretāra rāmā, spēcīgā balss ietrīcējās aiz saviļņojuma:

— Tūlīt jūs ieraudzīsiet to, kas vēl nesen likās absolūti neiespējams, — mūsu Galaktikas uzņēmumu no malas. Pirms vairāk nekā simt piecdesmit tūkstošiem gadu, tas ir, pirms pusotrām galaktiskām minūtēm — planētu sistēmas… — Čara pat necentās iegaumēt viņai nesaprotamo burtu un ciparu virknējumu, — …iemītnieki no Centaura zvaigznāja mēģināja nodibināt sakarus ar Lielo Magelāna mākoni — vienīgo samērā tuvo ārpusgalaktisko zvaigžņu kopu, par kuru zināms, ka tur ir domājošu būtņu apdzīvotas pasaules, kas pa Lielo Loku spēj sazināties ar mūsu Galaktiku. Mēs vēl nevaram precīzi noteikt šīs magelāniskās planētu sistēmas atrašanās vietu, kaut arī esam uztvēruši viņu pārraidīto Galaktikas attēlu. Lūk, tas!

Izstarojot vāju, sudrabainu gaismu, uz milzīgā ekrāna iezaigojās eliptisks zvaigžņu sablīvējums. Dziļa tumsa aptvēra ekrāna malas. Tāda pati tumsa melnējtf tukšumos starp sablīvējuma spirālisko atzarojumu nespodri izplūdušajiem galiem. Blāva spīduma oreols ietina lodveida kopas — mūsu Galaktikas vecākās zvaigžņu sistēmas. Plakani zvaigžņu lauki mijās ar melnām atdzisušas matērijas joslām un mākoņiem. Galaktika bija uzņemta neizdevīgā aspektā — tā likās gareniski izstiepta un sašķiebta, bet liesmojošais centrālais kodols tikko iezīmējās šaurās lēcas vidū. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par mūsu zvaigžņu sistēmu, to acīm redzot vajadzēja uzņemt no attālākām pasaulēm, kuras atrodas lielākos galaktiskā platuma grādos. Taču Loka pastāvēšanas laikā vēl nebija saņemts neviens signāls, kas liecinātu par saprātīgu būtņu esamību citās galaktikās.

Zemes cilvēki vērīgi lūkojās ekrānā. Viņi pirmo reizi redzēja savu zvaigžņu salu no malas, no neaptveramas izplatījuma tāles.

Čara iztēlojās, kā visa planēta, aizturējusi elpu, apskata savu Galaktiku un visos kontinentos un okeānos, visur, kur vien dzīvo un strādā cilvēki, viņu acis šobrīd piekaltas ekrāniem.

— Ar Padomes observatorijas uztvertajām Loka pārraidēm, kas vēl nav nodotas pasaules informācijas tīklam, mēs būtu galā, — sekretārs turpināja. — Pāriesim tagad pie projektiem, ko paredzēts ieteikt plašai apspriešanai.

Jutas Gajas priekšlikums par mākslīgas, elpošanai derīgas atmosfēras radīšanu uz Marsa, ar automātisku iekārtu palīdzību izdalot no dziļumiežiem vieglās gāzes, atzīts par ievērības cienīgu, jo tas balstās uz nopietniem aprēķiniem. Sādā ceļā varēs iegūt pietiekami daudz gaisa kā elpošanai, tā arī apdzīvoto vietu termoizolācijai, un līdz ar to cilvēkiem vairs nevajadzēs mitināties īpašās siltumnīcu tipa celtnēs. Pirms daudziem gadiem, kad uz Veneras atklāja naftas okeānus un cieto ogļūdeņražu kalnus, tur izbūvēja automātiskas iekārtas, lai radītu mākslīgu atmosfēru zem milzīgiem caurspīdīgas plastmasas kupoliem. Tas deva iespēju tur ieaudzēt augus un uzcelt rūpnīcas, kas piegādā cilvēcei visdažādākos orgāniskās ķīmijas produktus.

Mirs Oms atbīdīja metāla plāksnīti un pasmaidīja. Tribīnei tuvākās sēdekļu rindas galā parādījās Mvens Mass, ģērbies tumši sarkanās drēbēs, drūms, svinīgs un nesatricināma miera apdvests. Izrādīdams sapulcei savu cieņu, viņš salika rokas pāri galvai un apsēdās.

Sekretārs atstāja tribīni, kurā tūdaļ uzkāpa jauna sieviete ar īsiem, zeltainiem matiem un izbrīna pilnām, zaļām acīm. Padomes priekšsēdētājs Groms Orms nostājās viņai blakus.

— Parasti mēs paši referējam par jauniem priekšlikumiem. Bet šajā gadījumā jūs iepazīsieties ar pētījumu, kas gandrīz pilnīgi pabeigts. Pati autore Iva Džana sniegs jums materiālu atbildīgām pārdomām.

Zeltmatainā sieviete, acīm redzot kautrēdamās, runāja ļoti klusā balsī. Vispirms viņa atgādināja, ka dienvidu puslodes augu valstij piemīt zilgana lapu krāsa, kas raksturīga Zemes senajām augu formām. Kā parādīja citu planētu augu valsts pētījumi, zilganas lapas parasti izveidojas tur, kur atmosfēra caurspīdīgāka nekā uz Zemes vai ari centrālā spīdekļa radiācijā ir ievērojami vairāk ultravioleto staru.

— Mūsu Saules izstarojums, būdams ļoti stabils spektra sarkanajā daļā, izrādās stipri svārstīgs zilajā un ultravioletajā daļā. Pirms apmēram diviem miljoniem gadu Saules violeto staru intensitāte krasi pieauga.

Toreiz arī radās zilganie augi, bet klajumos mītošie putni un dzīvnieki ieguva melnu nokrāsu. Sakarā ar izmaiņām Saules sistēmas elektromagnētiskajā režīmā mūsu planētas rotācijas ass zaudēja savu stabilitāti. Cilvēcei jau sen pazīstami projekti pārsūknēt jūras kontinentu ieplakās, lai izjauktu pašreizējo līdzsvaru un piešķirtu Zemes asij citu stāvokli telpā. Sos projektus izstrādāja vēl tajos laikos, kad astronomi balstījās vienīgi uz elementāro gravitācijas mehāniku, pilnīgi neņemot vērā sistēmas elektromagnētisko līdzsvaru, kas daudz nepastāvīgāks par gravitāciju. Problēmas atrisināšanai jāpieiet tieši no šīs puses. Tas būs daudz vienkāršāk, lētāk un ātrāk. Atcerēsimies, ka astronautikas pirmsākumos mākslīgās gravitācijas radīšana prasīja tādu enerģijas patēriņu, kas pārsniedza cilvēku praktiskās iespējas. Tagad, kad atklāti mezonu saskaldīšanas paņēmieni, mūsu kuģi apgādāti ar vienkāršiem, drošiem mākslīgās gravitācijas aparātiem. Arī Rena Boza eksperiments iezīmē lidzīgu aplinkus ceļu Zemes griešanās režīma efektīvai un ātrai uzlabošanai…

īva Džana apklusa. Seši cilvēki — Plutona ekspedīcijas varoņi, kas sēdēja vienkopus zāles centrā, — sveica viņu, izstiepjot saliktās plaukstas. Jaunās sievietes vaigi manāmi pietvīka, un viņa pasteidzās ieslēgt ekrānu ar spokainiem stereometrisku rasējumu režģiem.

— Es zinu, ka jautājumu var aplūkot arī plašāk. Tagad ir reāls pamats domāt par planētu orbītu koriģēšanu un it īpaši par Plutona tuvināšanu Saulei, lai atdzīvinātu šo kādreiz apdzīvoto svešās zvaigznes planētu. Taču patlaban es gribu runāt tikai par Zemes ass novirzīšanu, lai uzlabotu kontinentālās puslodes klimatiskos apstākļus.

Rena Boza eksperiments pierādija, ka iespējama gravitācijas lauka inversija tā otrajā aspektā — elektromagnētiskajā laukā ar sekojošu vektoriālu polarizāciju, lūk, šajos virzienos…

Figūras uz ekrāna izstiepās un pagriezās. īva Džana turpināja:

— Tad planētas ass zaudēs savu stabilitāti un Zemi varēs pagriezt jebkurā vēlamā stāvoklī, lai Saule to apgaismotu pēc iespējas izdevīgāk un ilgāk.

Uz gara stikla zem ekrāna cits pēc cita parādījās iepriekš izskaitļoti parametri, un ikviens, kas šos simbolus saprata, varēja pārliecināties, ka Ivas Džanas projekts katrā ziņā nav nepamatots.

Apturējusi rasējumu un simbolu kustību uz ekrāna, jaunā sieviete nolieca galvu un atstāja tribīni. Klausītāji uzbudināti sačukstējās. Apmainījies tikko manāmiem žestiem ar Gromu Ormu, tribīnē uzkāpa Plutona ekspedīcijas priekšnieks.

— Rena Boza eksperiments neapšaubāmi izraisīs lavīnveidīgu ķēdes reakciju, un mēs vistuvākajā laikā pieredzēsim daudzus ļoti svarīgus atklājumus. Man liekas, šis eksperiments ved uz agrāk nepieejamiem zinātnes kalngaliem. Tas pats savā laikā notika ar kvantu teoriju — pirmo tuvinājumu repaguluma jeb savstarpējās pārejas izpratnei, kurai drīz vien sekoja antidaļiņu un antilauku atklāšana. Tad cilvēce apguva repagulārrēķinus, kas beidzot ļāva mums pārvarēt senā matemātiķa Heizenberga nenoteiktības principu. Un, visbeidzot Rens Bozs spēra vēl vienu soli uz priekšu, izanalizējot telpas-lauka sistēmas likumsakarības un tādējādi nonākot pie antigravitācijas un antitelpas jeb — pēc repaguluma likuma — nulltelpas izpratnes. Daudzas neatzītas teorijas ar laiku kļuvušas par zinātnes tālākās attīstības pamatu! Plutona pētnieku grupas vārdā ierosinu nodot šo jautājumu apspriešanai pasaules informācijas tīklā. Planētas ass stāvokļa koriģēšana samazinās enerģijas patēriņu polāro apgabalu apsildīšanai, vēl vairāk izlīdzinās polārās frontes un paaugstinās kontinentu ūdens bilanci.