RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

Tā meitene, kas Ali bija vēl pirms mēneša, par Tomu daudz neuztrauktos. Taču pēdējo divu nedēļu notikumi bija spēcīgi viņu ietekmējuši. Jau kopš tikšanās ar Rcivcnu Tīklā, beidzot ar DDP aģentiem, kas ieradās viņu apcietināt, it viss lika Ali pārvēr­tēt attieksmi gan pret sevi, gan citiem. Un jo sevišķi Vraits. Viņa pārliecība, ka Haku iznīcināšana ir pretlikumīga, lika Ali pirmoreiz dzīvē padomāt, ko šie likumi nozīmē citiem cilvēkiem. Laboratorijā pieredzētais pārliecināja viņu līdz galam. Ali zināja, ka nespētu pievilt Tomu un Lusilu. Taču zēni to nevarēja zināt.

Viņiem bija izdevies nemanītiem atbraukt ar liftu līdz stāvam, kurā dzīvoja Reičela. Visos gaiteņos valdīja puskrēsla, un viņi klusītēm zagās gar durvīm.

"Mums vajadzētu viņus pamodināt," Toms ieminējās. "Lai ir gatavi doties prom."

"Labāk nē," Ali nogrozīja galvu. "Kad ieradīsies mani draugi, viņiem tāpat būs nepatikšanu pāri galvai, lai vēl noņemtos ar bērnu baru."

"Tu gribi izvairīties no viņu glābšanas," Toms aizrādīja.

"Es gribu, lai mēs esam dzīvi," Ali nočukstēja. "Negribu uzsākt neko tādu, kas kavētu mūsu bēgšanu." Ja vien neesmu to izdarījusi, viņa nodomāja.

Lusils uzmanīgi pavēra Atriebējas palātas durvis, un vārgajā gaismā viņi redzēja konvulsīvu kustību gultā.

"Kas tur ir?" meitene vaicāja gandrīz spiedzoši, un Ali steidzās viņu mierināt, bet Lusils ieslēdza gaismu.

"Tā esmu es," viņa aši noteica. "Es, Ali. Mēs gribam tev palīdzēt izglābties."

"Glābiņa nav," Reičela paziņoja, un Ali klusībā ievaidējās. Acīmredzot šis bija neprāta periods, un Ali bažījās, vai viņi spēs aizbēgt kopā ar pusjukušu meiteni.

"Mēs tiksim laukā no šejienes," viņa teica, cik klusu vien spēja. "Reivcna nāk, atceries?"

"Reivcna…" Atriebēja atsaucās, ieklausīdamās vārdā.

"Ali," Lusils ierunājās. "Viņa vēl aizvien ir rokudzclžos."

"Zinu," Ali nodrebēja. "Ceru, ka Vraits tiks ar tiem galā. Mums jāpagaida, kamēr viņi atnāk."

"Kaut viņš ierastos ātrāk, citādi mūsu bēgšana beigsies šajā pat palātā," Toms drūmi noteica. Tad viņi sastinga, jo aiz muguras atskanēja balss.

"Jūsu bēgšana jau ir beigusies."

Kezs ielūkojās kādā laboratorijas istabā un saskrējās ar zinātnieku — pirms kāds paspēja ko teikt, Džīvs viņu sagrāba un trieca pret sienu.

"Kur ir jūsu datori?" viņš prasīja. "Atbildi vai mirsti!" Zināt­nieks vēroja gangsteri mežonīgās bailēs ieplestām acīm, kad aiz muguras kāds iesmējās. Pagriezies Kczs ieraudzīja Rcivcnu ar interesi noraugāmics Džīvā.

""Atbildi vai mirsti"?" viņa atkārtoja.

"Es neko nezinu!" zinātnieks iesaucās. "Mēs nelietojam datorus!" Džīvs bija pārsteigts, taču Reivena tikai papurināja galvu, un viņas tumšajās acīs iezibējās ledaina liesmiņa.

"Tu melo," viņa mierīgi noteica. "Tev vajadzīgi datori, lai apstrādātu eksperimentu rezultātus. Kur tie ir?"

"Es nezinu," vīrs ievaidējās, bet Reivena asi ietrieca viņam sejā ar pistoles spalu.

"Ātrāk!" viņa neatlaidās. "Vai arī es ļaušu, lai mans draugs tevi nobeidz." Viņa cicši ielūkojās zinātnieka acīs. Kczam salēcās sirds, kad viņš redzēja Reivenas seju. Nekad viņš nebija redzējis kaut ko tik naidīgu. Reivcna bija satracināta par aizkavēšanos, un viņas niknums gāzās pār vīru, kas stāvēja viņas priekšā.

"Tic ir t-tepat," zinātnieks nomurmināja, ledainā skatiena uzvarēts.

"Parādi," Džīvs pavēlēja, pārņemdams komandēšanu un vilkdams vīreli norādītajā virzienā, bet šautenes stobru piespieda viņam pie kakla.

Zinātnieks aiz bailēm trīcēja, tomēr paklausīgi veda viņus pa gaiteņu labirintu. Jau labu brīdi viņiem neviens nesekoja, un Kczs nosprieda, ka apsardze pievērsusies Vraita grupai. Taču pieņēmums ncapstiprinājās aiz nākamā stūra, kad viņi aci pret aci sastapās ar sešiem DDP aģentiem. Reivcna un Džīvs acumirklī atklāja uguni, gangsteris vēl aizvien turēja sev priekšā zinātnieku kā vairogu. Rcivcnai tāda aizsega nebija, taču, pirms aģenti paspēja izšaut, viņa jau bija paslēpusies aizsegā, vilkdama Kczu sev līdzi. Turpmākā kauja neilga pat piecas minūtes. Aģenti bija īsti profesionāļi, tomēr viņi nespēja pretoties Reivenas pagatavotajiem spridzekļiem. Pēc brīža gaiteņa sienas bija nokvēpušas melnas un visi seši aģenti miruši, tāpat ari zinātnieks, kuru pašās beigās nogalināja Džīvs, aizkaitināts par pirmītējo vilcināšanos.

Reivena pagāja garām līķiem, acu nepamirkšķinājusi, un apstājās pie masīvām durvīm.

"Viņi apsargāja tās," viņa tcica un iespēra pa durvīm, lai tās pārbaudītu. Durvis atsprāga vaļā, grabot sprādzienā saliektajam metālam. Reivenas acis iemirdzējās, kad viņa ieraudzīja, kas atrodas aiz durvīm, un Kezs atviegloti nopūtās, redzot serveru rindu.

"Te nu ir, vai ne?" Džīvs apvaicājās, un Reivena uzsmaidīja viņam.

"Tā gan," viņa apliecināja. "Pieskatiet durvis. Pēc minūtes būs gatavs." Viņa nosēdās kādā krēslā un ieslēdza tuvāko datoru. Kezs nostājās blakus, vērodams, kā viņas pirksti šaudās pa klaviatūru un skatiens kļūst miglains, Reivenas apziņai ieplūstot datorsistēmā.

Ali lēnām atskatījās, un viņas biedri tāpat. Nevarīgu dusmu lēkmē Atriebēja raustīja rokudzclžus, taču vīrs, kas stāvēja uz sliekšņa, nepievērsa viņai uzmanību. Aiz viņa stāvēja vēl pieci DDP sargi formās, bet viņš pats virs dārgā uzvalka bija pārvilcis baltu halātu. Viņš neizskatījās pēc tāda, kas spētu iedvest šausmas Tomam vai Lusilam. Viņš bija vecs un sirms, salīdzinot ar sargiem — pat vārgs. Taču tad Ali ielūkojās viņa sejā un sastinga. Ledaini zils skatiens lika viņai palikt nekustīgai, tas nolasīja visas viņas domas dažās sekundēs.

"Nedomāju, ka tu kaut kur iesi," leica zinātnieks, un viņa acumirklī saprata, ka tas ir doktors Kaldens. "Man ziņoja par patvaļīgu lifta izmantošanu šajā slāvā. Vai tavam nemieram ir kāds sakars ar to bandītu saujiņu, ko nesen likvidēja mana apsardze?"

"Likvidēja?" Ali šausmās nobālēja un sadzirdēja, kā ievaidas Lusils.

"Tas stipri vien atgādina sazvērestību," doktors Kaldens noteica, un viņa skatiens vēl aizvien durstīja Ali. "Un es ļoti gribētu zināt, kāpēc tu vēlies aizvest no laboratorijas manu testējamo materiālu." Viņš it kā nejauši pamāja uz Atriebējas pusi, un Ali satrūkās. Taču, pirms viņa paspēja ierunāties, Reičela sāka kliegt.

"Viņa atnāks pēc tevis!" Reičela sauca. "Reivena jūs noslīcinās asinīs!"

"Kas gan ir Reivena?" doktors Kaldens salti vaicāja Ali. "Vai vēl kāda jūsu gangsteru draudzene, Tarelas jaunkundz? Vai varbūt vēl viens mutants?"

Ali neatbildēja, taču nespēja novaldīt brīdinošu skatienu Tomam un Lusilam, un doktoram Kaldcnam ar to pietika.

"Es saprotu," viņš lēnām noteica. Tad pievērsās DDP aģen­tiem. "Paziņojiet apsardzei, ka viens no uzbrucējiem ir mutants, kurš centīsies nokļūt vadības centrā."

"Ak, Dievs," Ali ievaidējās, sastingusi no šausmām. Viņa ir nodevusi Rcivcnu, un tagad viņi visi ies bojā. Viņa vēroja, kā DDP aģents izvelk rāciju, kad atskanēja vēl kāda balss.

"Rokas augšā!" Vraits pavēlēja, notēmēdams uz doktoru Kal- denu. Divi neģēlīga paskata gangsteri stāvēja viņam aiz muguras un ari tēmēja uz zinātnieku.

"Vrait!" Ali gandrīz noģība no atvieglojuma. "Es domāju, ka viņi tevi notvēruši!"

"Vēl nē," Vraits atbildēja, neatraudams skatienu no zinātnieka. "Kas te notiek?"

"Jūsu ielaušanās nav bijusi veiksmīga," doktors Kaldens vi­ņam paziņoja, nelikdamies zinis par stobriem, kas bija vērsti uz viņa galvu. "Labāk padodieties."