RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Mēs spēsim aizvcsl tikai los, kas paši var paiet," Ali paziņoja tik apņēmīgi, cik vien spēja. "Vairāk palīdzēt mums neizdosies."

Meleks un Fins ieskrēja iekšā, gandrīz uztriekdamies Kezam.

"Mēs tikām galā," Meleks noelsās. "Bet tur nāk vēl!"

"Mums jāatrod vadības centrs," Vraits teica. "Sameklējiet kādu serveri, lai Reivcna var ķerties tam klāt." Viņš jau devās uz priekšu, mādams, lai Mclcks seko. "Fin un Džīv, nosedziet aizmuguri. Rcivcn, dari, ko vari, bet netrāpies pa šāvienam." Viņš saklausīja nicīgu šņācienu aiz muguras, tomēr Reivena nāca līdzi.

Soļiem dārdot, viņi skrēja pa gaiteni, pagriezdamies ap stūri tieši tajā mirklī, kad no ieejas puses atskanēja šāvieni. Viņi paskrēja garām vairākām durvīm, varbūt aiz tām bija kāds dators, taču viņi neuzdrīkstējās zaudēt laiku, lai to pārbaudītu. Tuvojās vēl viens stūris, un Vraits strauji nogriezās. Aizmugurē šāva Fins un Džīvs; acīmredzot sargi tuvojās. Priekšā viņš ieraudzīja liftu, kurš droši vien veda uz pazemes līmeņiem, bet gaitenis sazarojās divos virzienos. Viņš nevarēja izšķirties, uz kuru pusi labāk doties, kad atvērās lifta durvis. Baltā halātā tērpusies zinātniece izbīlī raudzījās viņos un centās aizvērt durvis, taču Meleks tās aizturēja. Viņš atspieda durvis vaļā, izvilka sievieti no lifta un ar ašu sitienu notrieca zemē.

"Noturiet sargus uz vietas!" Vrails uzsauca abiem gangsteriem, kas slāvēja gaiteņa pagriezienā un šāva garām kārtām. Kczs paķēra dažus sprāgstvielu lādiņus, iedarbināja un citu pēc cita aizripināja pa gaiteni. Sprādzieni bija tik spalgi, ka Vraits piemiedza acis, taču tie bija veiksmīgi, jo Džīvs nokliedzās, ka neviens viņiem vairs neseko.

Vraits bija pārliecināts, ka uz šejieni steidzas ne viens vien sargs, arī lifts nebija īsti kārtībā.

"Kas noticis?" viņš vaicāja, kad Mclcks nolamājās.

"Panelis noslēgts," gangsteris atbildēja.

"Rciven?" Vraits ievaicājās, taču viņa papurināja galvu. "Tā ir gauži mehāniska atslēga. Es to nevaru atvērt." Tomēr viņa izvilka nelielu instrumentu un ķērās pie darba.

"Kāpēc mēs stāvam?" Fins uzsauca, kad abi ar Džīvu bija pienākuši tuvāk.

"Lifta pults ir noslēgta," Vraits paskaidroja, un Reivcna atskatījās.

"Vrait, pameklē vēl kādu ccļu uz pagrabu," viņa ieteicās. "Jābūt avārijas kāpnēm. Mēģini atrast, kur viņi tur savus upurus." Vraits šaubījās tikai sekundi, tad aši pamāja.

"Džīv, Kcz, palieciet tepat," viņš pavēlēja un kopā ar pārējiem gangsteriem devās tālāk pa gaiteni.

Kezs satraukti raudzījās apkārt un turēja lifta durvis, lai Reivena varētu strādāt. Džīvs saspringts vēroja gaiteni, turēdams šauteni gatavībā, ja pēkšņi parādītos sargi. Pēkšņi Reivcna apmierināti ieņurdējās, un paneļa vairogs nodārdēja uz grīdas.

"Kāpiet iekšā!" viņa uzsauca. "Mums jātiek tālāk!" Kczam un Džīvam nebija divreiz jāsaka; vienā mirklī viņi bija liftā.

"Uz kuru stāvu?" Kczs vaicāja, un Reivcna sarauca uzacis.

"Pamēģināsim vispirms šo," viņa tcica, nospiežot pirmo taustiņu, un durvis aizvērās. "Vecajā plānā šajā stāvā atradās administrācija — tur tagad varētu būt datori, pat ja vadības centrs ir citur."

Brauciens ilga mazāk nekā minūti, lifts palēnināja gailu, un Reivcna ar Džīvu sagatavoja ieročus.

"Paej malā," Džīvs brīdināja, un Kezs iespiedās labajā lifta pusē aiz gangstera. Reivcna jau bija atbalstījusies pie pretējās sienas. Kad durvis atvērās, lifta dibensienā ietriecās lodes, un Reivcna ar Džīvu abi reizē atklāja uguni.

"Spridzekli!" Reivena nošņāca, un Kezs aši iedarbināja deto­natoru, noskaitīja līdz četri un izsvieda spridzekli laukā no lifta. Pēc sekundes norībēja sprādziens, un iekaucās spalgs avārijas signāls. Džīvs žigli izliecās laukā no lifta un izšāva vairākas īsas kārtas. Tad pagriezās pret biedriem un pamāja ar galvu.

"Trīs pagalam," viņš noteica. "Iesim tālāk."

"Te jābūt slēptajām kamerām," Reivcna tcica, raudzīdamās uz visām pusēm gaitenī, kurā viņi atradās. "Kcz, tūlīt atrodi man datoru!"

Vraitam gaiteņu labirintā neizdevās atrast rezerves kāpnes. Laboratorija bija pārbūvēta, un viņš nespēja noorientēties, kur kāpnes atradās vecajā plānā. Tagad tās droši vien bija aizmūrētas. Divreiz viņi sadūrās ar apsardzi un tālāk lauzās ar kauju. Reiz varēja ari nepaveikties. Visa laboratorija nu bija sacelta kājās.

Vraitam nepatika nogalināt tik daudzus cilvēkus. Taču viņš piespieda sevi domāt, ka tā ir maksa par viņa māsas glābšanu. Viņam ienāca prātā, ka zinātnieki gadu gaitā šeit nogalinājuši tūkstošiem bērnu; uz viņu rokām bija daudz vairāk asiņu nekā tiks izliets šajā kaujā. Slaktiņš viņu satrauca, vienīgais mieri­nājums, ka gangsteri īpaši nekautrējās. Iedarbojās Reivenas raidītāja privātā līnija.

"Esam trīs stāvus zemāk, Vrait," viņa paziņoja. "Taču vēl ne­esam atraduši datorus. Šķiet, zinātnieki visus rezultātus vispirms pierakstījuši uz papīra."

"Turpini meklēt," Vraits skaļi atbildēja un paskaidroja Mclekam: "Reivena vēl nav atradusi datorus."

"Pieskati muguru, Vrait," māsa brīdināja. "Domāju, ka te visur ir slēptās kameras."

"Pie velna!" Vraits iesaucās. "Reivena domā, ka mūs novēro," viņš pavēstīja gangsteriem. "Labi ātri jāsameklē tās kāpnes." Pēkšņi Fins pagrūda kādas divviru durvis un skaļi iekliedzās.

"Šurp," viņš sauca pārējos.

"Vai atradi kāpnes?" Melcks vaicāja, pienācis tuvāk.

"Tehnisko liftu," Fins paskaidroja, nospiezdams izsaukuma taustiņu.

"Tas ir labāk nekā nekas," Vraits atzina. "Cerēsim, ka šis nebūs noslēgts."

Viņa lūgums netika uzklausīts. Ari šeit lifta pulti aizklāja vairogs. Šoreiz pie darba ķērās Melcks, bet Vraits un Fins vēroja, vai netuvojas apsardze. Mclcks ar lāzeru grieza aizsargplāksni, tas bija rūpīgi veicams darbs, jo varēja viegli saccpināt vadus, un lifts kļūtu nevadāms. Vrails izmantoja, īso atelpas brīdi, lai sazinātos ar Rcivcnu.

"Reivcn?"

"Es šeit," viņa tūlīt atsaucās. "Nekā jauna, brāl."

"Tāpēc jau cs runāju. Vai vari iedomāties, kur ir Ali? Mēs esam atraduši liftu un gribētu zināt, uz kuru stāvu braukt.

"Vienu mirklīti," Reivcna noteica. "Es varu pēc signāla noteikt, kur viņa atrodas. Pagaidi… Cik dīvaini."

"Kas?" Vraits nesaprata, bet Mclcks pēkšņi iesaucās:

"Gatavs ir!"

"Labi nostrādāts," Vraits uzslavēja gangsteri un kopā ar Finu iekāpa liftā. Tad atkal ierunājās rācijā:

"Rcivcn, man vajadzīgs stāva numurs."

"Tur jābrauc ar citu liftu," Reivcna atbildēja ar vilšanos balsī. "Tikai Dievs vien zina, ko tā Ali grasās darīt…"

"Rcivcn!" Vraits jau kliedza.

"Labi, tas pārgāja. Piecus stāvus zemāk," Reivena tcica. "Tagad liec mani mierā. Man pašai pietiek problēmu."

Vraits palūkojās uz Melcku, bet tas jau nospieda pareizo taustiņu.>

"Patiesi ceru, ka tur, lejā, mūs negaidīs nākamais apsardzes bariņš," gangsteris sparīgi leica. "Nezinu, cik ilgi mēs spēsim noturēties."

"Es zinu," Vraita seja nesakustējās ne vaibsts. "Reivena tik un tā liks galā ar drošības sistēmu. Viņai tikai vajag vairāk laika."

Ali baiļojās vakarā izmantot liftu, jo domāja, ka zinātnieki fiksēs neatļautu kustību. Taču Toms uzstāja, ka viņiem jādodas pie Atriebējas, pirms ierodas gangsteri. Ali iedomājās, vai tikai viņa uzstājība nerodas no bailēm, ka citādi viņa Tomu varētu atstāt šeit. Viņu nomāca apziņa, ka Toms viņai netie, taču nācās atzīt, ka tam ir zināms pamats.