RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Un?" Vraits izgrūda.

"Mēs nevaram paņemt līdzi ieslodzītos, bet mēs varam paziņot pasaulei, ka viņi eksistē," Reivcna paskaidroja. Viņa pamāja uz datoriem. "Šajā datu bāzē ir neskaitāmi ieraksti par ieslodzītajiem un to, kādi eksperimenti veikti. Es varu pārsūtīt visu šo

informāciju uz lielo Tīklu, uz visiem ziņu kanāliem. Tādas sensā­cijas dēļ žurnālisti šeit atskries jau pēc pusstundas." "Vai tu domā, ar to pietiks?" Lusils šaubījās. "Tā tam vajadzētu būt," Vraits tcica, acīmredzot jau pieņēmis lēmumu. Viņš piespieda divus taustiņus uz rokas rācijas un vaicā­ja: "Džīv, Fin, vai varat noturēties vēl piecpadsmit minūtes?"

"Tas būs sasodīti grūti, bet nāksies," Fins novilka, un tūlīt atsaucās ari Džīvs.

"Tad turieties," Vraits tcica, izslēgdams rāciju. "Ķeries klāt, Rcivcn."

Trīs stāvus zemāk par vadības centru doktors Kaldens uzrunāja sargu vienību, bet satraukto zinātnieku bariņš drūzmējās viņam aiz muguras. Vienkārša ielaušanās teritorijā viņus tā nesatrauktu, taču tur, augšā, ārdās mežonīgs Haks. Viņi bija veikuši eksperi­mentus tikai ar bērniem, kas vāji apjauta, ko nozīmē būt Hakam, kur nu vēl izmantot šīs spējas. Tagad viņi zināja, ka iebrucēju grupu atbalsta trīs ieslodzītie un viens talantīgs gangsteru Haks no ārpuses.

"Viņa ir pārspējusi datorsistēmas vīrusu," Kaldens nīgri tcica. "Tas nozīmē, ka viņi pārvalda šo vietu."

"Viņu nav daudz, ser," aizrādīja viens no sargiem.

"Ari mūsu nav nemaz tik daudz," iesaucās kāds zinātnieks, un Kaldens saviebās.

"Uzbrucēji jānotver un jāiznīcina," viņš neatlaidās, "tas jāpaveic ātri. Ja kaut vārds nokļūs ārpusē, tiks uzdoti neskaitāmi nejauki jautājumi." Daži zinātnieki satraukti saskatījās, bet daži bija pārāk nobijušies un spēja tikai vērot sargus ar neslēptām cerībām.

"Mēs viņus izkvēpināsim," sargs apņēmīgi teica. "Saujiņa salašņu un pāris slimīgu bēmu nesagādās nekādas grūtības."

"Jau ir sagādājuši," Kaldens aizrādīja. "Bel tagad — nogaliniet viņus."

Sargu vienība devās uz durvīm, taču Kaldens viņus apturēja vēl uz mirkli.

"Stāviet," viņš pavēlēja, piemiedzis acis, it kā kaut ko pārdo­mātu. "Ja varat, atstājiet svešo Haku dzīvu. No viņa iznāktu lielisks materiāls eksperimentiem."

Reivcna sastinga, dzirdot šos vārdus, ko uztvēra daļa apziņas, kādā ekrānā ievērojot notiekošo sarunu. Roka sažņaudzās dūrē, tomēr viņa piespieda sevi domāt tikai par jauno uzdevumu.

Laboratorijas sistēma bija izveidota neatkarīgi no kopējā Tīkla, un viņai gandrīz nebija ccribu nosūtīt datus uz ārpasauli. Sakaru līnijas bija apzīmogotas un liedza informācijas pārsūtīšanu no laboratorijas datoriem. Tomēr vienu aspektu Kaldena puiši bija palaiduši garām. Zinātnieku kopmītņu iemītniekiem bija nepie­ciešamas dažādas izklaides. Reivcna izsekoja elektroinstalācijas līdz pat dzīvokļiem un atklāja holokomā kanālus gandrīz katrā istabā. Holokoms izklaidēja zinātniekus, taču tas bija izveidots, lai uztvertu viņu izvēlētas programmas un ari nosūtītu atbildes signālu. Reivena ielauzās šajā pieslēgumā un savienoja to ar vadības centru, lai izveidotu informācijas pagaidu tiltu, un pie­vērsās ziņai, ko vajadzēja nosūtīt.

Viņai nebija grūti sameklēt pārliecinošus pierādījumus par DDP nelegālajiem eksperimentiem. Līdzko datorvīruss bija uzveikts, viņa sāka pārkopēt datus. Mugursoma viņai blakus pamazām pildījās diskiem. Taču viņa ari apkopoja vajadzīgos pierādījumus, eksperimentu un pat līķu sekcijas rezultātus, nelielu, bet šausminošu video ierakstu izlasi ar dažiem izpētī­tajiem bērniem. Viņa pievienoja ierakstiem laboratorijas atra­šanās vietu un doktora Kaldena biogrāfiju, kā ari atbilstošu Eiro­pas likumu, kas atļāva Haku iznīcināšanu un paredzēja dažādus sodus liem, kas ļāva Hakiem palikt dzīviem. Nebija tādu likumu, kas atļautu eksperimentus ar Hakiem, un DDP gaidīja liela skaidrošanās.

Pabeigusi datu komplektu, Reivcna devās Tīklā un virzījās uz Lielbritānijas centrālo direktoriju. Viņas apziņas šūnas izlavījās cauri datu bāzēm, apkopojot mediju kanālus, humānās palīdzības organizācijas, valsts iestādes un ārvalstu vēstniecības. Viņa domāja, ka šis informācijas blāķis būs pamatīgs apkaunojums valdībai, kas ar to saistīta. Pabeigusi adrešu sarakstu, viņa to pievienoja pārējiem datiem, lai ikviens adresāts zinātu, cik daudziem tic izplatīti.

> nosūtīt < Reivena pavēlēja, un no laboratorijas sistēmas uz visām pusēm aiztraucās tūkstošiem datu signālu, vienlaicīgi parādoties valsts svarīgākajās datorsistēmās.

Haka lūpas savilkās skumjā smaidā, tomēr darbs vēl nebija ga­lā. Tagad viņa virzījās uz holokanālicm, izsekojot to datu saitēm līdz pašam informācijas avotam. To viņa nekad agrāk nebija darī­jusi; tehnoloģiju savietojamība radītu problēmas, pat strādājot kopējā sistēmā, taču pēkšņi viņai ienāca prātā, ka šos kanālus var izmantot nc tikai tādēļ, lai nosūtītu ziņas Tīklā, bet daudz tiešāk. Viņa pārlūkoja mediju holokanālus, pieslēdzās tiem un lika vadības centra holoekrāniem parādīt desmit galvenos kanālus — gan ziņu, gan izklaides. Saņēmusi spēkus, viņa koncentrējās uz šīm desmit saitēm un nosūtīja savas ziņas.

Ali novaidējās vien, kad pamanīja, kas notiek. Desmit ekrāni, droši vien Reivenas vadīti, parādīja holokanālu raidījumus. Vēl pirms viņa paspēja saprast, kas otrai meitenei padomā, visos ka­nālos ekrāns uz mirkli satumsa, tad atkal atdzīvojās, rādot vienu un to pašu ainu. Pazibēja cietušo bērnu attēli, ekrāna apakšā skrienošā teksta līnija vēstīja par eksperimentiem. Cits pēc cita parādījās pārbaužu upuri, titri uzrādīja katra vārdu, eksperimentu

raksturu un nāves dienu. Reivena appludināja mediju kanālus ar pierādījumiem, kurus pasaule nespētu neievērot.

Visi bija pārsteigti, bet Reivena atrāvās no datora un pievērsa tumšo acu skatienu Lusilam.

"Apmierināts?" viņa vaicāja.

"Nc gluži," viņš noteica. "Bet par ļaunu nenāks."

"Ņem par labu," Reivena ironiski paklanījās, tad uzrunāja Vraitu. "Es nosēdināšu fiaiteru uz laboratorijas jumta; mums jācenšas tur nokļūt."

"Vai tas ir droši?" Kczs bažīgi vaicāja.

"Kā tu to spēj?" taujāja Ali, un viņu balsis saplūda kopā.

"Flaitera sakaru kanālu cs atstāju ieslēgtu. Apvidus skeneri to uztvers tikai kā fona troksni, bet ja tu zini, ko meklēt, ja tev ir nedaudz prasmes, tu vari iekļūt flaitera vadības sistēmā." Viņa nodrebinājās. "Ja gaismas būs izslēgtas, neviens to neievēros. Taču mēs nevaram to pievilkt tuvāk."

"Labi," Vraits piekrita un ieslēdza rokas rāciju, uzrunādams Džīvu un Finu. "Esiet gatavi lauzties ārā," viņš pavēlēja. "Flailcrs būs uz jumta. Mums jātiek līdz turienei."

"Tad esi gatavs skriet, draugs," atsaucās Džīvs. "Mēs nespēsim viņus aizkavēt, ja paši skriesim uz otru pusi."

"Rcivcn, vai lu vari pārvaldīt laboratorijas sistēmu tad, kad mēs tiksim laukā?" Vraits uzsauca.

Reivena parakņājās mēteļa kabatā un izvilka nelielu, melnu raidītāja bloku, kurš nejauki iepīkstējās, sasniedza augstāko saklausāmo toni un tad kļuva nedzirdams. Viņa turēja to kreisajā rokā, bet ar labo žigli pārskrēja taustiņiem, tad pamāja Vraitam.

"Kādu brīdi es varēšu pārvaldīt šo sistēmu, taču, līdzko zināt­nieki atgriezīsies, viņi var mani atslēgt un izsekot, izmantojot šo pašu raidītāja signālu."

"Viņi tik un tā spēs mūs izsekot, tiklīdz atgūs savu sistēmu," Kczs aizrādīja, bet Reivena tikai pasmējās.