RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Reiven!" Vraits iesaucās, satraukts un atvieglots. "Kā tu jūties?"

"Neslikti," Reivcna pasmīnēja. "Skatos, jūs esat labi iekārtoju­šies," viņa piebilda, ironiski vērodama istabu. "Mazliet atšķiras no Belgrāvijas kompleksa, vai ne?" Pēdējā piebilde bija mērķēta uz Ali, kas samirkšķināja acis neziņā, vai tagad jābūt niknai vai draudzīgai. "Vai visu laiku skatāties ziņas?" Rcivcna turpināja, nosviedusi somu un mēteli un atspiedusies pret sienu.

"Diezgan daudz," Ali piesardzīgi alzina. "Vraits visu laiku pieskata…" viņa saminstinājās, bet Rcivcna pabeidza teikumu viņas vielā: "Atriebēju, vai ne?" Reivcna palūkojās uz Vraitu. "Vai viņai kļuvis labāk?"

"Nē," viņš noteica.

"Nedomāju, ka kaut kas mainīsies," Rcivcna ieminējās.

"Man šķiet, tu nekad par to neesi daudz uztraukusies," Lusils iesaucās no istabas kakla, kur bija sēdējis, visu aizmirsts. Viņa balss bija tikpat drūma kā Reivenai. "Tu jau neredzēji, kā uzsprā­ga laboratorija."

"Es to redzēju ziņās," Rcivcna viņam atgādināja. "Bet cs neno- moku sevi ar vainas apziņu. Pasaki vienu lietu, ko mēs varējām iz­darīt, lai to novērstu, bet neizdarījām," viņa uzstāja. "Kaut vienu!"

Lusils ilgi raudzījās viņai acīs, taču neko neteica. Reivcna izturēja viņa skatienu, tad devās uz istabu, kurā gulēja Atriebēja. Viņai sekoja tikai Vraits, kurš aizvēra durvis aiz sevis. Atriebēja gulēja, viņas vārgais ķermenītis gultā atgādināja salauztu lelli. Rcivcna bridi viņu vēroja, līdz Vraits ierunājās.

"Vai viņa atlabs?"

"Tu zini atbildi tikpat labi kā cs," Rcivcna noteica. Atkal pievērsusies Atriebējai, viņa turpināja: "Vai viņa bija tā vērta? Vai tev Rcičclas atrašana bija tik svarīga?"

"Tev nē?" Vraits atcirta, pa pusei jautādams, pa pusei apgal­vodams.

"Kā teica Lusils, simtiem cilvēku gāja bojā. Vai viena Haka dzīve var būt tik nozīmīga?"

"Ja tev rūp simti, tev rūp ari viens," Vraits klusām noteica. "Tad cik daudzi tev rūp, Reiven?"

Pirms Reivcna paspēja atbildēt, viņi izdzirdēja Ali saucienu, un kāds pagrieza holovīzijas kanālu skaļāk. Rcivena pagriezās un devās pie pārējiem, pēc dažām sekundēm viņiem piebiedrojās ari Vraits, jo bija sācies premjerministra oficiālais paziņojums.

"Šovakar premjerministrs Džordžs Čestertons uzrunās parla­mentu, lai sniegtu oficiālu paziņojumu par nolikumiem Paranor- mālo parādību izpētes centrā, kas Lielbritānijā atbild par mutējo­šā Haka gēna inficēto cilvēku iznīcināšanu."

"Inficēto?" Ali iesaucās, bet Lusils viņu apklusināja.

"Sāc pierast," Reivcna noteica, neatraujoties no ekrāna.

"…Mēs atrodamies britu parlamenta ēkā, lai tiešajā ēterā pārraidītu jums Čcstertona kunga paziņojumu."

Uz ekrāna parādījās parlamenta apaļā ēka, kur gara auguma sirmgalvis uzrunāja publiku ar neslēptu pārākumu balsī.

"Godātie un augsti godātie deputāti, cs atnācu šurp šovakar, lai izbeigtu baumas par valdības pārkāpumiem un vērstos pret tero­rismu, kas pagājušajā nedēļā apdraudēja britu tautu. Iebrukums DDP Haku likvidācijas klīnikā, šīs klīnikas dokumentu viltojumi, viltoto dokumentu izplatīšana un pašas klīnikas iznīcināšana bija pārsteidzoši nekaunīgi terora akli, kurus veica mutantu atbalstītā­ji, kāds bandītisks grupējums. Varat būt droši, ka šie noziedznieki liks notverti tuvākajā laikā. Es kategoriski apgalvoju, ka pilnībā uzticos komandoram Čārlzam Avcrstcdam, DDP pašreizējam šefam, kā ari klīnikas priekšniekam, kurš lika hospitalizēts pēc tam, kad varonīgi aizstāvēja klīniku no teroristu uzbrukuma. Viņa drosme un pašaizliedzība lai kļūst par paraugu mums visiem."

Premjerministrs apsēdās, un zālē sēdošie izplūda ovācijās, reportāžu pārtrauca ziņu reportieris ar paziņojumu, ka tūlīt būs iespēja noskatīties arī drošības dienesta vadības ziņojumu. Viņi kā apmāti vēroja līksmojošo parlamentu. Kezs atguvās pirmais.

"Vini visi ir uz vienu roku!" viņš iesaucās. "Melo no sākuma līdz galam!"

"Vai publika tam noticēs?" Vraits vaicāja Reivenai, bet viņas vietā atbildēja Ali.

"Esmu pārliecināta, ka noticēs," viņa tcica. "Cilvēki vēlas tam ticēt. Ikviens zina, ka Haki ir noziedznieki, un eksperimentu attē­lus ir tik grūti pieņemt." Viņa saminstinājās. "Varbūt dažiem ari radās šaubas, taču ar to nepietika, lai ietekmētu sabiedrisko domu."

"Viņai taisnība," Rcivena piekrita. "Es mazliet pazīstu cilvēka dabu — viņi noticēs it visam."

"Bet ik vārds bija meli," Lusils ieteicās, taču neviens neatbil­dēja. Ekrānā parādījās Datordrošības policijas šefs. Viņš bez īpašas uzrunas sāka savu paziņojumu.

"Datordrošības policija identificējusi vairākus cilvēkus, kas uzbruka DDP klīnikai. Tūlīt jūs redzēsiet viņu aprakstu un mākslinieka zīmējumus. Ja kāds pilsonis ir redzējis šos ļaudis, lūdzu nekavējoties informēt drošības dienestus. Šie ļaudis ir slepkavas un teroristi, viņi ir bruņoti un ārkārtīgi bīstami."

Ali iepleta acis, ieraugot aprakstus un attēlus.

"Aizdomās turamais numur viens: Vraits, jauns vīrietis ar īpaši gaišiem matiem un gaišpelēkām acīm, vidēja auguma. Otrs meklējamais ir jauns vīrietis ar zili krāsotiem matiem un zaļām acīm, iespējams, īru izcelsmes. Trešais ir kaukāziešu izcelsmes zēns ar balinātiem matiem un brūnām acīm. Ceturtais: Rcivcna, jauna sieviete, par kuru zināms tikai tas, ka viņa ir rūdīts Haks."

Ziņojums beidzās ar atkārtotu lūgumu ziņot par teroristiem, tad atkal parādījās reportieris, un sākās uz ātru roku sasauktu politikas analītiķu saruna par radušos situāciju. Holokoma konferenci atklāja reportieris, kurš uzdeva jautājumu, kāpēc mutantu aizstāvji uzbrukuši tikai tagad, kaut gan likums par iznīcināšanu pieņemts jau pirms 269 gadiem.

Reivcna pieliecās, lai izslēgtu holokanālu, ekrāns satumsa, un visi pieklusa.

"Kāpēc viņi nepieminēja nedz mani, nedz Lusilu, ne Atriebēju?" Ali pēkšņi ievaicājās.

"Oficiāli tu jau skaities mirusi," Rcivcna paskaidroja. "DDP ir tava miršanas apliecība; viņi nedrīkst atzīt, ka tu esi dzīva, jo tad apstiprināsies ziņas par eksperimentiem."

"Tev joprojām draud briesmas," Vraits iesāka. "Viņi var to neatzīt skaļi, tomēr esmu pārliecināts, ka drošībnieki skaidri zina, kas tu esi."

"Reivenas apraksta gan nebija," Lusils atgādināja.

"Neviens nenodzīvoja tik ilgi, lai to pastāstītu," meitene drūmi novilka. "Džīvs visus piebeidza," viņa lūkojās tukšajā ekrānā. "Taču nekad vēl cs neesmu bijusi tik tuvu atklāšanai. DDP agrāk nezināja, ka cs vispār dzīvoju. Tagad viņi jau zina manu vārdu un to, cik bīstama es esmu."

"Vai tu esi iecerējusi noiet pagrīdē?" Vraits apvaicājās, zinot, cik neierasta Rcivcnai būtu šāda rīcība.

"Un tu?" viņa atjautāja.

Vraits iegrima domās, juzdams, ka visi pievērsušies viņam. Viņš atcerējās likumu par Haku likvidāciju, visu, ko bija redzējis Kaldena laboratorijā, izmocīto Atriebējas ķermeni un Reivenas izdzīvošanas cīņu. Tad viņš iedomājās par oficiālo paziņojumu, atcerējās melus, kuriem visi noticēja un ticēs arī turpmāk, ja vien valdību kādreiz nepiespiedīs atzīties noziegumos, ko tā bija pastrādājusi, jau sākot ar tiem tālajiem laikiem, kad tika radīts Haka gēns. Pēdējo dienu bezcerība izgaisa, kad viņš paziņoja apkārtējiem savu lēmumu.

Nē," viņš iesaucās. "Es netaisos slēpties."

"Ko tad?" Reivcna vaicāja ar dīvainu uguntiņu acīs.

"Es cīnīšos," Vraits paziņoja. "Valdība domā, ka esam bīstami, tātad mums jākļūst bīstamiem."