RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Kāpēc?" Kczs aizdomīgi palūkojās uz Reivenu, un viņa nopūtās.

"Par to viņai varētu pastāstīt vienīgi Vraits," Reivena paziņoja. "Redzēji, kā viņa uzvedās. Viņa tic viņam un ticēs, lai ko viņš teiktu."

"Tas nozīmē, ka tev vispirms jāpārliecina Vraits," Kczs šaubījās. Reivena paraustīja plecus.

"Pats par sevi saprotams," viņa atteica. "Mēs nevaram Ali stāstīt kaut ko tādu, lai viņš neuzzinātu. Taču, ja izdarām tā, ka Vraits notic, ka viņai draud briesmas, un pats visu izstāsta Ali, — tad viņa darīs, ko mēs liksim."

"Ja Vraits atklās, ka esam viņu apmuļķojuši…" Kezs ieteicās, taču Reivcna viņu pārtrauca:

"Ja viņš to atklās, būs par vēlu iebilst," viņa paziņoja. "Vraits grib iekļūt tai laboratorijā daudz vairāk nekā mēs. Tas ir veids, kā to paveikt."

Kad Reivcna ieteica izvākties no Belgrāvijas kompleksa gadī­jumam, ja Ali paziņotu drošībniekiem, Vrails neiebilda. Viņš bija pretojies, kad viņi te ievācās, un, lai gan neticēja, ka Ali varētu paziņot drošībniekiem, tomēr izvēlējās mazāk bīstamo ccļu. Nākamajā rītā, aizvadījuši kompleksā mazāk nekā nedēļu, Elizabete Bleķa un viņas brālēns Kesters nozuda. Dzīvokļu kompānijai viņi paziņoja, ka nevēlas pagarināt īres līgumu, transporta firma tika nolīgta, lai aizvestu un pārdotu mēbeles, bet kredītus vajadzēja pārskaitīt uz kādu Amerikas banku, viņu flaiters atgriezās īres firmā, bet Nimbus Aviolīnijās ikviens pēddzinis varētu noskaidrot, ka viņi ir devušies uz Sanfrancisko ar rīta reisu pulksten deviņos, un kopā ar viņiem ir aizbraucis ari misters Raiens Donehjū.

Patiesībā Vraits, Reivena un Kezs nebija tikuši tālāk par Stratosa viesnīcu, kur ar citiem vārdiem iemitinājās atsevišķos numuros. Viesnīcu izvēlējās Reivena, viņa bija paņēmusi līdzi ari savu kompaktdisku kolekciju, tā bija sakravāta trijos statīvos un iekrauta skimmeri, kas tagad bija flaitera vietā. Tas bija neparasti, jo citkārt viņa sevi ar liekām nastām neapgrūtināja. Šoreiz līdzi bija ari Vraita un Kcza sagādātās ierīces.

Tā bija vienkārša elektronika, kuru varēja gluži likumīgi iegādāties ikvienā veikalā, pavisam neparasts gan bija veids, kā tos pielietoja Reivcna. Viņa bija piekritusi piedalīties Rcičclas meklējumos ari bez Ali palīdzības un tagad veica nepieciešamos priekšdarbus. Vraits ļāva viņai uzlabot savu lāzcrpisloli un pat nejautāja, ko viņa iesāks ar pārējo kravu. Viņš uzskatīja, ka viņam ir paveicies izvairīties no Reivenas dusmām, kad neiz­devās Ali izmantot kā ēsmu. Kczs bija jau vairāk vai mazāk salabis ar Rcivcnu, un jau pirmajā dienā viesnīcā viņa izskaidroja viņam lielāko daļu šī elektroniskā jucekļa.

"Visvairāk šeit ir ierīču, kas paredzētas iekļūšanai labora­torijā," Reivcna skaidroja. "Ja atradīšu viņu operatīvo centru, varēšu to pārņemt savā varā bez fiziska spēka. Taču, lai tur iekļūtu, jāapmāna apsardze un signalizācija, tāpēc bez rokdar­biem neiztikt. Man ir nepieciešami dažādi instrumenti."

"Tu tos pali pagatavosi?" Kczs vaicāja.

"Es jau tcicu, ka manas spējas nav saistītas tikai ar datoriem," Reivena atgādināja. "Kā tu domā, kurš pagatavoja Vraita rāciju?" Tad Kczs uzzināja par rāciju vairāk nekā spēja aptvert un saprata, kāpēc Reivena izvēlējās šo ierīci kā piemēru. Kabeļu spageti mudžekļa vidū uz garā viesnīcas istabas ēdamgalda bija daudz smalkāka elektronika, kādu veikalos nevarēja atrast. Reivcna to izvilka no mugursomas, ko Kezs bija ievērojis, kad pirmoreiz satika viņu. Tad viņa pagatavoja līdzīgu rāciju kā Vraitam, vienīgi šo nevajadzēja implantēt. Tā atgādināja nelielu, plakanu auskaru, ko būtu grūti ievērot, jo sevišķi, ja to nēsā septiņpadsmit gadus veca meitene. Reivena pat pagatavoja tādu pašu plāksnīti otrai ausij, tikai bez raidītāja. Taču ar pirmo plāksnīti varētu lepoties ikviens elektroniķis. Nieka piecos milimetros bija iestrādāts raidītājs, uztvērējs, signālbāka un privātais sensors. Ja Kcza plāns īstenosies un Ali iekļūs laboratorijā, Reivcna ik mirkli spēs noteikt viņas atrašanās vietai.

Bobs Tarcls bija pārsteigts par jaunās palīdzes pēkšņo pazu­šanu. Taču Elizabete bija atstājusi viņa holokomā ziņu, kurā atvainojās, ka AdAslra pēkšņi izsauc viņu atpakaļ uz Ameriku, tāpēc viņš īpaši neuztraucās. Visi mēdiji runāja par viņa jauno kanālu, un akcionāri paredzēja satriecošus panākumus.

Viņa meita gan bija satraukusies. Ali vēroja rīta ziņas, kur vi­ņas tēvs runāja pirmdienas Populiksā, vienā no saviem kanāliem. Galvenā vēsts bija CullRock atklāšana un tas, ka viņas tēvs var palepoties ar jauna kanāla iegūšanu savā īpašumā. Taču viņa nespēja koncentrēties. Viņas domas šaudījās no gangsteru aiz­braukšanas uz to, ko tā varētu nozīmēt, un viņa tik tikko samanīja ekrānu, līdz kāds neliels teikums sižeta beigās piesaistīja viņas uzmanību.

"Kamēr CullRock kanāls sasniedzis milzīgus panākumus, paši muzikālās sensācijas pirmatklājēji jau bankrotējuši. AdAstra

vairs nav atrodama ne datu bāzēs, nedz atbild uz tālruņa zva-

7 >

niem." Kādu mirkli diktores balss likās īgna un izbrīnīta, taču tad kļuva pieklājīgi vēsa. "Kanāls atteica Populiksam sniegt kaut mazāko informāciju un ir atsaucis uz Ameriku savu konsultanti Elizabeti Bleķu, kas nesen vēl palīdzēja uzsākt CultRock darbību." Atskanēja rāma reportiera balss, bet ekrānā varēja vērot, kā slavenības ierodas uz ballīti Boba Tarela dzīvoklī, un Ali nomierinājās.

Par spīti gludajam stāstam, oficiālās ziņas viņai likās aizdomī­gas. Viņa zināja, ka Reivena patiesībā nav Elizabete Bleķa, tāpēc neticēja ari AdAstras esamībai. Šķila, ka īsts kanāls nespētu tik viegli pazust. Acīmredzot gangsteri noslēpa pēdas. Ali tas derēja. Viņa negribēja saistīties ar viņiem, un — jo tālāk viņi bija, jo labāk. Vēl mazāk viņa vēlējās ziņot drošībniekiem — ne tikai tāpēc, ka baidījās no liekas iztaujāšanas, bet ari tāpēc, ka nezināja neko īpašu, ko varētu paziņot. Tas nozīmētu iet pie drošībniekiem un stāstīt par kādu ārkārtīgi blondu gangsteri Vraitu un viņa māsu, kas ir bīstams Haks vārdā Reivcna, — smieklīgi! Ali neizpauda savus nodomus. Vienīgi nākamajā dienā skolā bija grūti atkauties no brālības draudzeņu jautājumiem.

Klausoties draudzeņu čalošanā, Ali saprata Reivenu, kas ienīda visus šos bagātniekus, lai gan pali bija tāda. Viņas tikšanās ar gangsteru Haku bija viņu ietekmējusi daudz vairāk nekā sākumā šķita, tā attālināja viņu no Gcitsholas audzēkņiem un brālības. Stāvot viņu vidū, Ali jutās tik tāla, it kā DDP jau būtu viņu notvērusi un vestu projām. Reivenas pārliecība, ka viņu var notvert, bija pārņēmusi Ali. Viņa vairs nespēja sev iestāstīt, ka ir drošībā. Reivcna noīrēja dzīvokli — tas nozīmēja, ka gangsteri bez pūlēm var tikt cauri stingrajai apsardzei un ielauzties Londonas augstākajā sabiedrībā. Nekas vairs nelikās normāli.

Ari Kezs nejutās labi. Viņš bija ieteicis nodot Ali, lai palīdzētu Vraitam. Viņš gribēja palīdzēt, lai atrastu Vraita māsu, un zēns nebija aizmirsis ari to, ka Vraits apsolīja parūpēties par viņu. Rcivcnai tas nekad nebūtu ienācis prātā. Taču par spīti vēlmei palīdzēt viņš jutās tā, it kā būtu noslēdzis līgumu ar pašu nelabo.

Lai nedomātu par to, cik nelietīgi izrīkojies, Kezs centās kļūt noderīgs. Pamazām viņš apguva elektronikas pamatus, kaut ari Reivena nebija īpaši pacietīga skolotāja. Salīdzinājumā ar Reive­nas tehnoloģisko talantu un pieredzi viņš bija īsts zaļknābis. Taču vismaz kaut ko viņš darīja, un šī neatlaidība izpelnījās Reivenas atsaucību, viņa vairs neuzsprāga dusmās, kad viņš pieļāva kādu kļūdu. Galvenokārt viņš gatavoja sprāgstvielu lādiņus, ar kuru palīdzību Reivcna cerēja izlauzt ccļu līdz laboratorijai. Tās bija vienkāršas iekārtas, tomēr Reivena ļoti uzmanīgi pārbaudīja katru detonatoru. Vraits iegādājās no Grāfienes daudz nāvīgākus ieročus un bija iesācis sarunas par dažu kaujinieku īri, kas spētu nosegt viņu uzbrukumu laboratorijai. Operācija tika gatavota ļoti nopietni. Kczs šaubījās, vai viss izdosies tā, kā plānoja Vraits. Taču zēns ccrčja, ka ar papildus līdzekļiem, kurus bija izgudrojis kopā ar Reivenu, iecerētais sekmēsies.