RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Vai gribat, lai cs atrodu arī vadības centru?" Ali apjautājās, cenšoties būt tikpat lietišķa kā Vraits.

"Tev tas neizdosies," Reivcna īsi noteica.

"Nav vajadzības," Vraits mierīgi sacīja. "Ar pirmo datoru pie­tiks, lai Reivcna spētu sameklēt visus pārējos." Viņš brīdi vilcinā­jās, tad piebilda: "Man šķiet, ka Rcivcnai ir taisnība. Tu būsi ieslodzītā, Ali. Nedomāju, ka viņi rādīs tev vadības centru."

Kad Vraits bija pietiekami izskaidrojis plānu, Ali jutās nokau­sēta. Tomēr jaunais vīrietis izrādījās mērķtiecīgs un talantīgs plānotājs, un viņa atguva pārliecību par veiksmi. Viņa pat spēja iedomāties, ka viss noliks, kā nākas. Viņa atradīs Reičelu, lad nāks Vraits un ielauzīsies laboratorijā un izglābs viņas abas. Viņa tikai nesaprata, kam jānoliek pēc tam, taču neļāvās izsamist.

Pašai par pārsteigumu nācās atzīt, ka viņai patīk spocīgais Vraits. Par spīli dīvaini blondajiem matiem viņš bija pievilcīgs un runāja ar tādu pārliecību, kāda piederas līderim. Ali centās neņemt vērā faktu, ka tās īpašības, kuras viņa dievināja Vraitā, Reivenai piemita divkārši. Viņa bija tikpat pievilcīga — to viņa pierādīja Ali tēva ballītē, lai gan tērpās kā algotņu kareivis, — un viņa bija vispašpārliecinātākais cilvēks, ko Ali jebkad bija salikusi.

Reivenas augstprātība vēl pieauga, kad viņa paziņoja, ka DDP pieļāvuši kļūdu, aizturot Reičelu, jo meitene nemaz neesot Haks. Ali nesaprata, kāda tam nozīme, ja reiz Reičela ir aizturēta, taču Reivcna uzskatīja, ka šī kļūda ir īpašs izaicinājums viņai.

"Esmu gatava saderēt, ka vairāk nekā puse noslaktēto cilvēku nebija Haki," viņa uzstāja. "Tikai nelaimīgi cilvēki, uz kuriem kritušas aizdomas un kuri nogalināti bailēs, ka aizdomas varētu būt pamatotas."

"Valdība to nebūtu pieļāvusi," Ali stingri noteica, saņemot visu dūšu, lai spētu strīdēties ar Rcivcnu. "DDP jādabū atļauja par katru personu, ko viņi… pārvieto."

"Pārvieto?" Vraits pārvaicāja. "Ļoti atbilstošs vārds, vai nc?"

"Tas ir likumīgi," Ali aizstāvējās. "To nevar noliegt."

"Tu laikam domā, ka valdības nekad nekļūdās," Kezs iejaucās. "Drošībniekiem vienmēr paticis vispirms šaut, tikai tad uzdot jautājumus — kāpēc lai DDP atšķirtos?"

"Graustos tas ir citādi," Ali saniknojās. "Te, augšpusē, drošīb­nieki nemaz nav lādi."

"Un tu esi viena no mierīgajiem iedzīvotājiem, ja?" Kczs iesaucās. "Izbeidz," Vraits brīdinoši paraudzījās uz zēnu, bet Reivcna pēkšņi piekrita:

"Šeit, augšā, nenotiek tik daudz noziegumu, nav tik daudz vardarbības, tomēr ikvienu var apvainot, ka viņš ir Haks. Daudzi no tiem, kurus arestē DDP, nākuši no augšējiem līmeņiem. Visticamāk tāpēc, ka graustu cilvēkiem pietiek prāta slēpties."

"Tāpēc viņi notvēra Reičelu," Vraits piebilda. "Man nevaja­dzēja pieļaut to adoptēšanu."

"Izbeidz, Vrait," Reivena viņu pārtrauca. "Tu diez vai spētu parūpēties par piecus gadus vecu bērnu. Ko tu iesāktu, izlauztos cauri visai Denverai ar meitenīti pikpaunā?"

"Tu nebiji kopā ar mūsu bandu," Vraits asi noteica.

"Es pati biju maza, Vrait," Reivena iesaucās, brāļa piezīme viņu aizskāra tik stipri, ka viņa pat piemirsa dusmoties. "Kas man atlika? Nodzīvoju gadu pagrabā, līdz piespiedu cilvēkus uztvert mani kā nopietnu hakeru." Atceroties, kādā barā bija atradusies, viņa pievērsās Ali. "Tu drīksti viebties, ieraugot Ķezu, jo tev nekad nav nācies dzīvot uz ielas. Taču, ja mēs tur nebūtu padzīvojuši, tev nebūtu nc mazāko izredžu izglābties no DDR"

"Jums vienkārši paveicās," Ali izgrūda.

"Tā nebija veiksme," Vraits tcica. "Un Rcivcnai ir taisnība. Ali nenācās cīnīties par dzīvību," viņš piebilda. "Dažkārt cs šaubos, vai spēšu tev to izskaidrot."

"Vrails laikam grib izveidot Haku atbalsta grupu," Reivena iesmējās, it kā uzrunājot Ali, it kā nevienu. "Taču patiesībā tie, kas spēj paglābties no DDP, negrib sevi pazudināt kopā ar tādiem, kas to nespēj."

"Kāpēc tad tu palīdzi Reičclai?" Ali jautāja, uztvērusi pēdējo piezīmi personiski. "Vai tu par viņu uztraucies vai vienkārši domā, ka DDP ir kļūdījušies, un tev ļoti gribas uzzināt, kāpēc viņi noturēja Reičelu par Haku?"

Vraits un Kczs saskatījās — šķiet, Ali bija pateikusi arī viņu domas. Taču Reivcna izlikās nemanām viņu aizdomas.

"Man tev nav nekas jāskaidro," viņa vēsi noteica. "Varbūt labāk padomā par to, ka cs taisos tev glābt dzīvību!"

Kczs atviegloti nopūtās, kad Ali pēcpusdienā devās projām. Beidzot viņa vairs neskatījās uz zēnu tā, it kā viņš būtu viņas zupā iekritis tarakāns. Šķiet, kāda no Reivenas piebildēm par lutckles dzīvi bija sasniegusi mērķi. Tomēr viņš jutās neveikli, turklāt tas bija viņš, kurš ieteica Rcivcnai samelot par DDP aizdomām.

Ali un Vraits nolicēja šiem meliem, taču Rcivcnu vainas apziņa nemocīja, jo viņa bija panākusi savu. Jautri jokojoties, viņa bija pasniegusi Ali raidītāju, tikai piebilda, lai meitene to nekad nenoņem. Ali ārprātīgi baidījās no DDP, tāpēc par spīti nepatikai paklausīja Reivenai. Savukārt Kezs zināja, ka pašlaik nav īpašas vajadzības pēc raidītāja, tāpēc nosprieda, ka Reivcna tikai izmanto iespēju pavērot Ali un pārliecināties, ka viņa negrasās nodot grupu.

Līdzko Vraits iegrima ziņu raidījumā, jo, uzskatīdams, ka Ha­ku iznīcināšanas likumi nav pareizi, bija sācis interesēties par politiku, Kezs uzdeva jautājumu, kas viņu satrauca visvairāk.

"Rciven, kā mēs panāksim, lai DDP ved Ali uz to laborato­riju?" viņš nočukstēja. "Viņi taču pat nenojauš, ka viņa ir Haks?"

"Es papildināšu viņu datus, un viņiem radīsies aizdomas," Reivcna atteica. "Vai anonīmi piezvanīšu. Tik un tā tam būs rezultāts. Nākamnedēļ tas notiks, pašlaik vēl būs par ātru."

"Tas taču nav īsti godīgi, vai nc?" Kczs vilcinājās. "Tas sagraus viņas dzīvi."

"Kas tev ko uztraukties?" Reivcna satrūkās. "Viņa sagrautu tavējo un to pat neievērotu."

"Viņa neko nevar padarit vēl sliktāku nekā jau ir," Kezs rūgti noteica. "Un viņai pieder viss, ko es jebkad varētu vēlēties, bet mēs to viņai atņemsim."

"Tu gan esi dīvains, Kcz," Reivcna pasmīnēja. "Vrails domā, ka tu esi visamorālākais radījums pasaulē, bet tu uztraucies par sliktu darbu tāpat kā viņš."

"Varbūt tāpēc, ka es vairs nedzīvoju uz ielas," Kezs aizrādīja. "Un varbūt Vraita dēļ."

"Tiešām?" Reivena izskatījās sapīkusi. "Vraits gribēja tikt no tevis vaļā, cik atceros. Es ļāvu tev palikt."

"Bet tagad es esmu šeit, un Vraits apgalvo, ka neļaus man atkal blandīties pa ielām, bet tev viss ir vienalga," Kezs nespēja nociesties. Fakts, ka Reivena par viņu nelikās ne zinis, bija kaitinošs.

"Es saprotu," Reivcna lēnām noteica, pētīdama zēnu. Kezs piesarka, bet tad Reivena aši aizgriezās, paņēma kādu disku un devās pie skaņu sistēmas. Ielādējusi disku, viņa noteica pār plccu: "Ja tev no tā paliek labāk, padomā par to, ka DDP tik un tā noķertu Ali; viņa ir pārāk bezrūpīga." Un saruna ar to beidzās. Patiesībā Reivcna nepārdzīvoja Kcza pārmetumus daudz vairāk par to, ko teica Ali un Vraits.

Kezs nākamajā rītā pamodās vēlu, spoža saules gaisma apmir­dzēja viņu pa lielo istabas logu. Vraits jau bija izgājis, droši vien pēc kaut kā ēdama vai noklausīties rīta ziņas. Bridi centies atkal aizmigt, Kezs beidzot saņēmās un izlīda no gultas. Pilsētas augšējos stāvos vēl bija iespējams pamosties no saules. Gangsteru līmenī augšējo līmeņu ēnas aizsedza dienasgaismu pilnībā. Ja nodzistu ielas apgaismojums, iziet ārpusē vairs nebūtu droši.