RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

"Paldies, ka piekriti ar mums satikties," viņš iesāka.

"Es neesmu pārdomājusi," Ali atteica. "Un nemēģiniet mani piespiest." Reivena sarauca degunu un atskatījās uz meiteni, skimmera vadību nezaudējot. Lūkojoties caur biezajām matu cirtām, vina klusu noteica:

"Vai nevēlies mazliet paceļot pa apakšlīmeņiem, Ali? Vai tev šodien ir veiksmīga diena?"

Kczs iespurdzās, bet Vraits nepatikā saviebās.

"Paliec šajā līmenī," viņš asi uzsauca Rcivcnai. "Spēlēties nav laika."

Meitene salēcās un pievērsās stūrei, aizvainoti saskatīdamās ar Ķezu, kurš smīkņāja par Ali nedrošību. Vraits nelikās par viņiem nc zinis.

"Ali," viņš tcica. "Baidos, ka man ir sliktas ziņas."

"Kas noticis?" Ali satrūkās. "Vai kas noticis ar jūsu māsu?"

"Nē," Vraits nogrozīja galvu. "Tas attiecas uz tevi. Šķiet, DDP ir radušās aizdomas, ka tu esi Haks."

"Tu droši zini?" Ali kļuva bāla. "Kā lu to zini? Vai vini mani

» >

arestēs?" Viņas balss aizlūza, bet skatiens pievērsās Vraitam izmisīgā cerībā, ka noticis pārpratums. Kezs centās vienaldzīgi raudzīties laukā pa logu, lai neredzētu Vraitu un Ali. Bet Reivenas lūpās iegūlās rāms smaids.

"Varbūt esi pārdomājusi?" viņa klusi ieteicās. Kczs sastinga, kad Reivenas tumšās acis pārskrēja viņam, pirms viņa pagriezās, lai atskatītos uz Ali. "Es domāju — par pievienošanos mums," viņa paskaidroja.

"Mēs negribam tevi piespiest," Vraits piebilda. "Taču varbūt tu gribi visu pārdomāt."

"Izskatās, ka man nemaz nav izvēles, vai ne?" Ali stīvi raudzī­jās vienā punktā. Tas, ka Vraits necentās viņu iebiedēt, lika viņam uzticēties. Viņas acis neviļus piemiedzās, kad uz viņu palūkojās Reivena. Jaunākā meitene šķietami nemaz nerūpējās par skimmera vadīšanu, tomēr tas vienmērīgi iekļāvās pilsētas satiksmē. "Kā lai es zinu, ka jūs negribat mani apmuļķot un izmantot, lai atbrīvotu savu māsu?"

"To tu nevari zināt," Reivcna izteiksmīgi novilka. Taču Vraits viņu pārtrauca.

"Tu vari uzticēties man," viņš tcica. "Es apsolu, ja lu mums palīdzēsi, mēs paglābsim ievi no DDP un palīdzēsim tev uzsākt jaunu dzīvi."

Ali kļuva vēl bālāka, ja vien tas vispār bija iespējams. Pēkšņi viņa apjauta, kas patiesībā notiek. Ja viņu notvers DDP, pat ja Vraits viņu pēc tam izglābs, viņa nekad ncatgūs savu līdzšinējo dzīvi. Bclgrāvija būs pirmā vieta, kur drošībnieki viņu meklēs, lai kā lēlis ccnslos viņu paslēpt. Un klusībā Ali nespēja noticēt, ka Bobs Tarcls būtu ar mieru apdraudēt savu mediju impēriju, pat savas meitas dēļ nē. Bez bandītu atbalsta viņai nebūs, kurp iet. Viņas māte bija mirusi jau sen, vairāk radinieku viņai nebija. Bet uz draugiem nebija ko ccrēt, ja nemāktu izmisums, Ali smietos par šādu cerību. Ketlīna bija vislabākā no visiem, taču pat viņa neizturētu sabiedrības spiedienu un nekad neatzītu, ka viņas draudzene ir Haks. Ali apvija rokas sev ap pleciem, lai sasildītos. Bet viņa neatļāvās ieslīgi vājumā. Reivcna atkal pievērsās skimmera vadības pultij, bet Ali juta, ka viņa ir pašapmierināti priecīga. Dziļi ievilkusi elpu, meitene palūkojās uz Vraitu.

"Labi," viņa tcica. "Es jums piebiedrošos."

Tēvs vēl bija ļoti aizņemts jaunajā kanālā, un Ali izdevās nepa­manītai izvairīties no skolas. Dažas dienas viņa agri aizgāja no mājām, pirms Zirkarda un Ketlīna iebrauca viņai pakaļ, bet atgriezās vēlu vakarā. Piektdienā, pēc sarunas ar gangsteriem Arkādē, Ali piezvanīja Zirkardai un tcica, ka ir saslimusi un nevar iet uz skolu. Centīgi iztaujājusi Ali, Zirkarda pārliecinājās, ka draudzene tiešām saslimusi, un apmierināta atslēdza holo­komā līniju. Ali piezvanīja un izsauca fiaiteru, lai atstātu Bclgrāviju.

Pēc pusstundas viņa ieradās dzīvoklī, ko komanda īrēja viesnīcā Slratoss, jo tagad, kad viņa bija piekritusi palīdzēt, Vraits acīmredzot bija nolēmis, ka nav nozīmes slēpt savu atrašanās vielu. Viņi tikko beidza brokastot, Vraits novāca galdu, lai atbrīvotu vietu rasējumiem, bet Reivena vēl malkoja kafiju.

Kad Ali piesēdās pie viņu galda, Vraits pievilka krēslu tuvāk, un, pārliecinājies, ka visi uzmanīgi klausās, iesāka:

"Šie ir vienīgie mūsu rīcībā esošie plāni, kur, kā mēs domājam, laboratorijā ir ieslēgta Reičela," viņš pastāstīja. "Cerams, ka viņi būs pietiekami prātīgi un ielaidīs mūs ēkā, citādi nāksies spridzināt. Mums nebūs daudz laika pārmeklēt laboratoriju, un tagad tā, iespējams, ir ari pārbūvēta."

"Taču tad ierodies tu," Kezs tcica un nosarka, kad viņa ieska­tījās viņam tieši acīs. Vraits nemanīja saspringumu vai arī nelikās par to zinis.

"Mēs domājam, ka tu kā jauns, nepieredzējis Haks nonāksi laboratorijā," viņš turpināja.

"Es saprotu," Ali nojauta, kurš izdomājis šo atziņu, taču centās neskatīties uz Reivenu. "Bet ja nu mani nogādā uz nāves kameru?" viņa jautāja.

"DDP jāiegūst oficiāla atļauja pirms katra nāvessoda," Vraits pastāstīja. "Tevi vispirms nogādās sardzes teritorijā un nokārtos nepieciešamos papīrus. Ja tā notiks, mēs pārtrauksim operāciju un izglābsim tevi."

"Kā?" Ali vaicāja.

"Mēs pārtversim transportu pa ceļam no sardzes telpām uz nāves kamerām," Kezs pastāstīja. "Reivena ar to tiks galā, nekādu problēmu." Viņš palūkojās uz Haku, bet Reivena mierīgi dzēra kafiju, un Ali pēkšņi apjauta kādu patiesību. Viņa gandrīz vai iesmējās. Taču Reivena pacēla skatienu, un Ali neuzdro­šinājās smieties.

"Visticamāk, ka tevi aizvedīs uz laboratoriju," Vraits ierunājās. "Kad tu tur nokļūsi, varēsi sameklēt Reičelu. Es parādīšu holo- attēlu, lai tu zinātu, kā viņa izskatās."

"Ja nu mani piesien pie gultas?" Ali vaicāja.

"Cik zināms, tu drīkstēsi pārvietoties," Vraits atbildēja. "Taču, ja notiks kaut kas neparedzēts, tu varēsi mums paziņot." Viņš nogaidoši paraudzījās uz Reivenu, kas beidzot ierunājās.

"Tev būs savs raidītājs," viņa paskaidroja Ali, pastiepdama plaukstu ar nelielu priekšmetu uz tās. "To pagatavot nemaz nebija viegli, tāpēc neniekojies ar to, labi?" Viņas balss nebija drau­dzīga, un Ali neuzdrīkstējās runāt, tikai pamāja ar galvu. "Vraitam reiz vcica operāciju, lai implantētu tādu pašu raidītāju," Reivcna turpināja. "Es varu ar viņu sazināties ar vai bez Tīkla palīdzības."

"Kā?" Ali izbrīnīta jautāja, pārsteigums bija lielāks par bailēm no Reivenas.

"Kāda tam nozīme?" Reivena izsmējīgi noteica. "Tu to nespētu."

"Tu esi pārliecināta?" Vraits metās palīgā. "Būtu vieglāk, ja ari Ali spētu ar mums sazināties."

"Pats par sevi saprotams," Reivena atzina. "Tavu raidītāju es iedevu tev tikai tad, kad mēs devāmies uz Eiropu, atceries? Pat gadu pirms tam es nespētu tādu pagatavot, kur nu vēl lietot. Ja Ali to spētu, viņu tūlīt nosūtītu uz nāves kameru."

"Bet vai viņa spētu?" Kczs vaicāja.

"Hipotētiski?" Vraits vēlējās zināt, un Reivcna nopūtās.

"Ja visi Haki var izmantot savu enerģiju, lai uzlabotu spējas, tad jā," viņa piekrita. "Taču pastāv dažādi spēju līmeņi, un ir ļoti iespējams, ka man vienkārši ir vairāk spēju nekā Ali." Viņa neli­kās zinis par otras meitenes neapmierināto sejas izteiksmi un turpināja: "Gribētos uzzināt, kādi secinājumi par Hakiem radu­šies doktoram Kaldcnam. To varētu viegli uzzināt, ja mēs iekļūtu laboratorijas galvenajā datu bāzē."

"To mēs ari izdarīsim," Vraits paskaidroja Ali. "Kad tu atradīsi Reičelu, mēs ielauzīsimies iekšā. Reivena atradīs laboratorijas vadības centru un iekļūs viņu datorsistēmā. Mēs pārņemsim viņu drošības iekārtas un spēsim aizlaisties bez īpašām pūlēm."