Desmit minūtes vēlāk pārbiedētais seržants Moriss savienoja Stounu ar Hjūstonu — ar Prezidenta zinātnisko konsultantu padomes priekšsēdētāju Robertsonu.
Stouns un Robertsons runāja vairākas minūtes. Ro- bertsons izteica izbrīnu, ka neviens no «Meža ugunsgrēka» nav saistījies ar viņu agrāk. Sekoja satraukta domu apmaiņa par prezidenta lēmumu direktīvu 7-12 nepielietot.
— Prezidents zinātniekiem neuzticas, — teica Robertsons.— Viņš ar tiem nejūtas savā elementā.
— Jūsu pienākums ir gādāt, lai tas tā nebūtu, bet jūs savu pienākumu nepildāt.
— Džeremij…
— Pastāv tikai divi infekcijas avoti — Pīdmonta un mūsu komplekss. Mēs šeit esam aizsargāti droši, bet Pīdmonta …
— Džeremij, es piekrītu, bumbu nomest vajadzēja.
— Nu tad ietekmējiet viņu! Izskaidrojiet viņam lietas būtību. Panāciet, lai viņš dod sankciju izpildīt 7-12, cik drīz vien tas iespējamā. Varbūt tagad jau ir par vēlu.
Robertsons apsolīja to izdarīt un pēc tam Stounam piezvanīt. Jau taisīdamies sarunu beigt, viņš ievaicājās:
— Starp citu, ko jūs domājat par gadījumu ar «Phantom»?
— Kādu «Phantom»?
— To, kas nogāzās Jūtā.
Kādu mirkli valdīja apjukums, iekams grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi atskārta, ka ir palaiduši garām vēl vienu svarīgu ziņojumu.
— Parasts treniņa lidojums. Bet lidmašīna iemaldījās slēgtajā zonā. Tur tas āķis.
— Kas vēl ir zināms?
—_ Lidotājs ziņoja, ka gaisa šļūtene sairstot. It kā vibrāciju vai kaut kā tamlīdzīga dēļ. Viņa pēdējie vārdi bija diezgan savādi.
— Vai nelikās, ka viņš jūk prātā?
— Likās.
— Vai komisija avārijas vietā jau ieradusies?
— Jā, gaidām, ko tā pavēstīs. Kuru katru brīdi ziņām jāpienāk.
— Neaizmirstiet informēt arī mūs, — Stouns teica un pēkšņi sastostījās. — Bet pagaidiet… Ja ir dota pavēle direktīvas 7-12 vietā izpildīt 7-11, tad jau Pīd- montu ir ielencis karaspēks.
— Jā, nacionālā gvarde.
— Tas ir drausmīgi stulbi.
— Klausieties, Džeremij, es jums piekrītu …
— Kad pirmais nomirs, es gribu zināt, kad un kā tas notika. Un jo sevišķi — kur. Vējš tur lielākoties ir no austrumiem. Ja sāksies miršanas gadījumi rietumos no Pīdmontas …
— Tad es tūlīt piezvanīšu, Džeremij.
Saruna beidzās, un grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi cits pēc cita gausi atstāja konferenču zāli. Hols kādu brīdi vēl uzkavējās, izvilka no kastes sagumzīto lenti un izskatīja vairākus ziņojumus. Lielākā daļa no tiem viņam bija ķīniešu ābece — pilnīgi nesaprotams kodētu frāžu savirknējums. Vīlies Hols šo nodarbību pārtrauca. Pārtrauca īsi pirms tam, kad būtu uzdūries pārdrukātam avīzes ziņojumam par Arizonas štata satiksmes policijas inspektora Mārtiņa Vil- lisa savādo nāvi.
4. diena
UGUNSGRĒKS IET PLAŠUMĀ
Tagad, kad bija atklājies, ka laiks negaida, spek- trālo un bioķīmisko analīžu rezultāti, kas līdz šim bija interesējuši tikai starp citu, pēkšņi kļuva ļoti svarīgi. Grupa cerēja, ka šīs analīzes kaut vai aptuveni parādīs, cik stipri Andromēdas sīkbūtne atšķiras no Zemes dzīvības formām.
Tāpēc burtu un ciparu stabiņus, ko ESM rakstām- ierīce bija nodrukājusi uz zaļa papīra, Līvits un Bārtons izskatīja ar lielu interesi.
MASSPEKTROMETRIJAS DATU REZULTĀTI 1. paraugs — Melns priekšmets ar nezināmu izcelsmi Procentuālais sastāvs
B C N
0 54,90 0
AI Si P
0 00,20 —
Sc Ti V
0 — —
Ga Ge As
H He
21,07 0
Li Be
0 0
Na Mg
0 0
K Ca
0 0
Cu Zn
0 0 0
O F
18,00 0
S Cl
01,01 0
Cr Mn Fe
Se Br
Co Ni
00,34 0
Visu smagāko metālu saturs ir nulle
2. paraugs — Zaļš priekšmets ar nezināmu izcelsmi
Procentuālais sastāvs
H He
27,00 0
Li Be B C N O F
0 0 0 45,00 05,00 23,00 0
Visu smagāko metālu saturs ir nulle
Programmas beigas
Izslēgts
Rezultāti bija pietiekami skaidri. Melnais graudiņš saturēja daudz ūdeņraža, oglekļa un skābekļa, nozīmīgu daudzumu sēra, oglekļa un selēnija, kā arī dažu citu elementu zīmes. Turpretim zaļais plankums saturēja tikai ūdeņradi, oglekli, slāpekli, skābekli un neko vairāk.
To, ka graudiņš un zaļais plankums pēc ķīmiskā sastāva bija tik līdzīgi, abi zinātnieki uzskatīja par zīmīgu faktu. No otras puses, zīmīgi bija arī tas, ka zaļais plankums saturēja slāpekli, bet graudiņš — ne.
Secinājums bija acīm redzams. «Melnais graudiņš» nepavisam nebija smilšu graudiņš: tas bija kaut kas līdzīgs organiskajiem materiāliem, kādi sastopami uz Zemes, visradniecīgāks plastmasai. Zaļais plankums, kas, domājams, bija dzīvs, saturēja elementus apmēram tādā pašā attiecībā kā Zemes organismi. Uz Zemes dzīvie organismi par 99 procentiem sastāv no šiem pašiem četriem elementiem — ūdeņraža, oglekļa, slāpekļa un skābekļa.
Sie rezultāti zinātniekus iepriecināja, jo tie ļāva domāt, ka zaļais plankums ir līdzīgs Zemes dzīvībai. Diemžēl šīm cerībām nebija ilgs mūžs: tās sabruka, tiklīdz viņi pievērsās aminoskābju satura analīzes datiem.
AMINOSKĀBJU SATURA ANALĪZES DATU APSTRĀDES REZULTĀTI
1. paraugs — Melns priekšmets ar nezināmu izcelsmi
2.paraugs — Zaļš priekšmets ar nezināmu izcelsmi
1. paraugs 2. paraugs
Neitrālās aminoskābes
Glicīns 00,00 00,00
Alanīns 00,00 00,00
Valīns 00,00 00,00
Izoleicīns 00,00 00,00
Serīns 00,00 00,00
Treonīns 00,00 00,00
Leicīns 00,00 00,00
Aromātiskās aminoskābes
Fenilalanīns 00,00 00,00
Tirozīns 00,00 00,00
Triptofāns 00,00 00,00
Sēra aminoskābes
Cistīns 00,00 00,00
Cisteīns 00,00 00,00
Metionīns 00,00 00,00
Sekundārās aminoskābes
Prolīns 00,00 00,00
Hidroksiprolīns 00,00 00,00
Dikarboksil- aminoskābes
Asparagīnskābe 00,00 00,00
Glutamīnskābe 00,00 00,00
Bāziskās aminoskābes
Histidīns Arginīns Lizīns
00,00 00,00 00,00 00,00
00,00 00,00 00,00 00,00
Hidroksilizīns
Kopējais aminoskābju saturs 00,00
Programmas beigas Izslēgts
— Tas tik ir numurs! — raudzīdamies ESM apdrukātajā lapā, iesaucās Līvits. — Nē, nu paskatieties tikai!
— Nekādu aminoskābju, — sacīja Bārtons. — Nekādu olbaltumvielu.
— Dzīvība bez olbaltumvielām, — Līvits piebilda un pašūpoja galvu. Tā vien likās, ka piepildās viņa visļaunākās nojautas.
Zemes apstākļos, dzīvības formām evolucionējot, organismi bija ieguvuši spēju veikt bioķīmiskās reakcijas mazā telpā ar olbaltumvielu fermentu palīdzību. Bioķīmiķi tagad mācījās šīs reakcijas atveidot mākslīgi, bet tikai katru atsevišķi, izolēti no pārējām.
Dzīvajās šūnās viss bija citādi nekā ķīmiķa mēģenē. Sūnā šaurā telpā vienlaikus un nešķirami notika daudz reakciju, kas deva enerģiju, radīja augšanu un kustības. Cilvēks šo viengabalainību nespēja atveidot, tāpat kā nebija iespējams pagatavot pilnas pusdienas no uzkožamajiem līdz saldēdienam, sajaucot kopā visas sastāvdaļas un vārot tās vienā katlā cerībā, ka vēlāk ābolu kūku izdosies atdalīt no cepeša.
00,00
Ar fermentu palīdzību šūnās vienlaikus norisa simtiem dažādu reakciju. Katrs ferments bija gluži kā atsevišķs virtuves strādnieks, kam ir viens noteikts uzdevums: maiznieks nesāks taisīt bifštekus, bet
Читать дальше